Maikls Beidžents, Ričards Lī, Henrijs Linkolns. Svētās asinis un Svētais Grāls. Tulkojis Uldis Sīlis. Zvaigzne ABC
Šai grāmatai velkas līdzi aste Dena Brauna Da Vinči koda veidolā. Vienā ziņā darbs, kas sarakstīts krietnu laiku pirms minētā romāna, varbūt arī kaut ko iegūst, jo potenciālo lasītāju nenoliedzami var piesaistīt Brauna komerciāli veiksmīgais zīmols. Otrā ziņā, šis darbs, kura pamatnostādnes izmantotas Dena Brauna romānā tik ļoti, ka tas balansē pat uz postmodernisma robežu pārkāpšanas, ir pietiekami aizraujošs un nopietns, jo piedāvā vienu no lielākajām sazvērestības teorijām visā kristīgās civilizācijas vēsturē. Lai gan vietumis šajā pētījumā traucē akcenti, kas raksturīgi pēdējos gados sevi pamatīgi degradējušajai TV dokumentālistikai, stāsts par templiešiem, katariem, Ciānas klosteri, Svētajām asinīm, Svēto Grālu un tā dinastiju izklāstīts skaidri un labi izbūvētā sistēmā. Pietiekami komplicētajā shēmā, kas atgādina burvju lādi ar vairākiem dubultdibeniem un slēptajiem mehānismiem (jo tālāk mežā, jo vairāk koku) savītas tik neiedomājamas lietas un blakuslīnijas, ka to pietiktu arī simt Da Vinči kodiem, tāpēc drīzāk jārunā nevis par to, cik bagātīgs ir materiāls un, cik profesionāli viss uzbūvēts, bet gan par lasīšanas paradumiem. Neticu tiem, kas apgalvo, ka izrāvuši cauri šo grāmatu pāris naktīs un tagad jūtas kompetenti to kritizēt. Lai gan Svētās asinis un Svētais Grāls nav īsts, teoloģisks teksts, bet gan populāra kompilācija, makdonalds, kurā reliģiskās mistērijas ir tikai ķieģelīši perfektas sazvērestības uzbūvēšanai, tomēr lasiet šo darbu lēnām un uzmanīgi – šīs grāmatas literārā arhitektūra ir ļoti piņķerīga, te svarīgas pat vissīkākās detaļas. Par spīti iepriekšteiktajam, šī tomēr nav grāmata intelektuāļiem, bet gan normālam ierindas lasītājam.