1.martā 14.00 Rīgas Svētā Pētera baznīcā būs Otrā Pasaules kara laikā uz Poliju izvesto kultūrvēsturiski vērtīgo mākslas priekšmetu atgriešanās dzimtenē.
Jelgavas Svētās Trīsvienības protestantu baznīcas inkrustētā lasāmpults un kādreiz Rīgas Sv.Pētera baznīcai piederējušais bronzas septiņzaru svečturis 16.februārī savas vizītes laikā Polijā oficiāli saņēma Latvijas Valsts prezidents.
Atgūtie mākslas priekšmeti 2012.gada 1.martā, klātesot Kultūras ministrei Žanetei Jaunzemei-Grendei un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājam Jurim Dambim, piedaloties Latvijas vēstniekam Polijā un Polijas vēstniekam Latvijā, tiks svinīgi nodoti Rīgas Sv. Pētera baznīcai un Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejam, kur vērtīgie priekšmeti glabāsies turpmāk. 17.gadsimta lasāmpults kļūs par muzeja krājuma sastāvdaļu, bet 16.gadsimta 3mx3m lielais svečturis tiks pasludināts par valsts aizsargājamu kultūras pieminekli.
Minētā pasākuma laikā būs ekskluzīva iespēja abus vērtīgos priekšmetus redzēt kopā, jo lasāmpults jau tajā pašā dienā tiks nogādāta savā jaunajā mājvietā.
No Latvijas teritorijas nelikumīgi izvesto kultūras priekšmetu atgriešana ir prasījusi intensīvu Latvijas Kultūras ministrijas, Latvijas vēstniecības Polijā un Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas darbu 6 gadu garumā. 2011.gadā Polijas Kultūras un nacionālā mantojuma ministrija vienojās ar Poznaņas Nacionālo muzeju par Jelgavas Svētās Trīsvienības protestantu baznīcas inkrustētās lasāmpults - atdošanu Latvijas Republikai. Kā arī panāca vienošanos par kādreiz Rīgas Sv.Pētera baznīcai piederējušā bronzas septiņzaru svečtura, kas Polijā glabājās Vloclavekas katedrālē, atgriešanu dzimtenē. Latvijas valsts ir pateicīga Polijai par šo vērtību saglabāšanu vairāku gadu desmitu garumā, izpratni un sadarbību atdošanas procesā.
Jelgavas 17.gadsimta kokgriezēja Tobiasa Heinca (1589-1653) Sv.Trīsvienības baznīcai 1617.gadā dāvinātā lasāmpults pēc izvešanas no Latvijas tika iekļauta Poznaņas Nacionālā muzeja Lietišķās mākslas kolekcijā. Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts informē, ka līdz Jelgavas Kultūrvēsturiskajai izstādei 1886.gadā lasāmpults atradās Jelgavas Sv.Trīsvienības altāra korī. Pēc izstādes lasāmpults palika Kurzemes Provinces muzejā Jelgavā. Pēc jaunās muzeja ēkas uzcelšanas 1898.gadā lasāmpulti kopā ar pārējo inventāru pārdeva uz jauno Kurzemes provinces muzeju. Nav zināms, kurā gadā lasāmpults izvesta no Latvijas. Domājams, ka tas notika pēc vācbaltu iedzīvotāju repatriācijas, jo vēl 1943.gadā zviedru profesora Stena Karlinga grāmatā Holzschnitzerei und Tischlerkunst der Renaissance und des Barocks in Estland nav minēts, ka pults būtu mainījusi atrašanās vietu. Kopā ar citām no Latvijas izvestām kultūras vērtībām lasāmpults nonāca Pozenē (Posen), kur tika izveidota Vācbaltiešu kultūras mantojuma krātuve. 1945.gadā lasāmpults iekļauta Lielpolijas muzeja (tagad Poznaņas Nacionālā muzeja) kolekcijā. Masīvās ozolkoka lasāmpults vērtību nosaka 17.gadsimta sākuma kokgriezumu un intarsēto kompozīciju mākslinieciskās kvalitātes. Īpaši izceļams mākslinieka pašportrets, kas ir reti sastopams fenomens tālaika dekoratīvajā mākslā.
Savukārt, pēc Rīgas rātes pasūtījuma 1596.gadā darinātais un Rīgas Sv.Pētera baznīcai dāvinātais Rīgas meistara Hansa Meiera bronzas septiņzaru svečturis līdz šim glabājās Vloclavekas katedrālē. Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts informē, ka 3,10 m augstais un 3,78 m platais svečturis Sv.Pētera baznīcā stāvējis altāra priekšā un izmantots bēru ceremoniju laikā. Ar mākslas darbu izvešanu saistītā Paritārā komisija 1940.gada 23.janvārī atļāva svečtura izvešanu, tomēr precīzs izvešanas laiks un maršruts nav zināms. Otrā Pasaules kara beigās tas atrasts Vloclavekas katedrālē 200 km uz Ziemeļrietumiem no Varšavas.
Svečturis ir unikāla 16.gadsimta mākslas mantojuma vērtība - Ziemeļeiropā viens no retajiem saglabātajiem tāda izmēra apgaismes ķermeņu tipiem - un ir nozīmīga liecība par vēlās Renesanses laika mākslas tradīcijām, kā arī Rīgas metāllietuves augsto profesionālo līmeni. Īpaši atzīmējams arī svečtura autora Hansa Meiera, kurš bijis ievērojams zvanu lējējs un tajā laikā Rīgas pilsētas lietuves vadītājs, personiskais stils.