P.S.Kultūra

Līvas Pakalnes izstāde Lé sottili ossesioni/Smalkās apmātības galerijā Alma. Skatāma līdz 29. janvārim.Ilmāra Blumberga personālizstāde Stikla pērlīšu spēles Rīgas Galerijā. Skatāma līdz 28. februārim.

Ernesto Če Gevara. Atmiņas par Kubas revolūciju. Tulkojusi Elīna Martinsone. Zvaigzne ABC

Marks Kriks. Kafkas zupa. Zane Rozenberga. Zvaigzne ABC

Baiba Bicēna. Barikāžu laiks. Apvērsums. 1991. gada pieraksti. Zvaigzne ABC

Ievērojamu izrāžu skaitu sasniedzis Vara Braslas iestudējums Atvari Valmieras drāmas teātrī, kas šosestdien teātra Apaļajā zālē tiks spēlēts jau 50. reizi kopš pirmizrādes 2008. gada maijā.

Nedēļas nogalē Latvijas Profesionālās mūsdienu dejas horeogrāfu asociācija Dailes teātra Mazajā zālē rīko divus dejas vakarus - laikmetīgās dejas festivāla Laiks dejot ziemas sesijā būs iespēja redzēt gan topošo laikmetīgās dejas horeogrāfu, gan pieredzējušu profesionāļu darbus.

Pērnā gada nogalē klajā nācis vairāk nekā 500 lappušu biezs dokumentu un atmiņu apkopojums par Minsteres latviešu ģimnāzijas vēsturi. Grāmatu veidojis Alberts Spoģis – viens no tiem pasaules, jeb kā savulaik teica – trimdas – latviešiem, kurš pats daudz līdzdarbojies pasaules latviešu izglītības veicināšanā.

Scenārija autors un režisors – Jānis Streičs, operatori - Gvido Skulte, Harijs Kukels.

Pērnā gada nogalē kā no spundes vaļā pasprukušajā jaunizdoto grāmatu straumē ar amizantu reklāmtekstu, kurā īpaši izcēlās šis teikums: «Arī šajā darbā autoram, kā allaž, izdevies pārspēt pašam savas gandrīz jau klasiskās fantāzijas, kas savērptas ap visdīvainākajiem indivīdiem» lasītājiem gar acīm noņirbēja maza grāmatiņa – kulta rakstnieka Patrika Zīskinda stāsts Balodis.

Pagājušā gada nogalē Laikmetīgās mākslas centrs laidis klajā ļoti nozīmīgu tulkojumu sērijas izdevumu – Nikolā Burjo grāmatu Attiecību estētika. Nozīmīgu tāpēc, ka tā ir pirmā grāmata latviešu valodā, kas piedāvā vispārēju analīzi par laikmetīgās mākslas procesiem pēdējā desmitgadē.

Šekspīra sonetus Roberts Vilsons apmēram pirms gada iestudēja Berlīnes ansamblī, kura repertuāru joprojām grezno viņa iepriekšējais darbs - B. Brehta Trīsgrašu opera. No 154 sonetiem amerikāņu režisors izvēlējās 25, kam kanādiešu izcelsmes amerikāņu dziedātājs un komponists Rufus Vainraits uzrakstīja mūziku, kuru izrādē izpilda septiņi mūziķi diriģenta vadībā. Šekspīra teksts lielākoties tiek dziedāts, dažkārt runāts, bet citreiz atskan no nenosakāma avota, šķiet, Visuma.

Nedēļas laikā, kopš tika izsludināts konkurss par piemērotāko eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai veltītās grāmatas nosaukumu, saņemti kopumā 167 priekšlikumi, informē izdevniecībā "Baltic Screen".

«Šī grāmata ir bieza un smaga, bez jokiem – ierocis. Tāpēc galvenais, ko es negribētu – lai ar to kādu nosit. Bez pārnestās nozīmes. Tāpēc iesaku un lūdzu – šo grāmatu nelasiet divatā, bet labāk – vienatnē un paslēpušies zem spilvena,» tā par grāmatu Arsenāls. Kādas ķecerības vēsture saka viens to tās autoriem Augusts Sukuts. Grāmatas rakstīšanas «tīrais» laiks bijis īss, vien daži mēneši, bet sprinta distance tomēr izvērtusies maratonā – fundamentālais darbs, ko kinoforuma Arsenāls «tēvs» rakstījis tandēmā ar kinožurnālisti Kristīni Matīsu, tapis ar pārtraukumiem – iesākts 2005. gada augustā, aktīvi turpināts 2007. gada rudenī, līdz pērnā gada nogalē ieraudzījis dienasgaismu. Nu jau divus gadus Augusts Sukuts dzīvo Spānijā, jo šobrīd, kā pats apgalvo, viņam ir pavisam cits dzīves periods – ar kino, bet bez «132 pakāpieniem pa vītņkāpnēm», kas 20 gadu garumā gandrīz ik dienu tika mēroti, lai nokļūtu foruma birojā. Tieši grāmatas tautā laišanas svinības bija tas svarīgais iemesls, kas viņu atveda uz Latviju apmēram pēc pusgada prombūtnes.

Pirmdien vienīgajā seansā pašmāju skatītājiem bija iespēja noskatīties zviedru režisores Modas Nīkanderes filmu par latviešu fotogrāfi Intu Ruku Fotogrāfe no Rīgas. Filma ne tikai atspoguļo talantīgās mākslinieces personību, bet arī liek domāt par fotografēšanas ētiskajiem un estētiskajiem aspektiem. Tās demonstrēšanu Latvijā nodrošināja Zviedrijas vēstniecība un kinoteātris Rīga.

Pēteris Zeile. Latgales glezniecība. Latgales Kultūras centra izdevniecība

Brigita Sturme. Mūs pazina kā «lietišķos». Neputns

Kristiāna Ābele. Johans Valters. Neputns

Jau otro gadu pēc kārtas gada sākumā Ņujorkas Metropolitēna operā dzied latviešu solistes. Šajā teātrī mūsu valsts vārds tiek locīts arvien biežāk, un tas ļauj sapurināt nacionālo pašapziņu un lepnumu.

Vislabāk apmeklētā Latvijas Nacionālās operas (LNO) izrāde pērn bijusi Mīlas dzēriens - 13 rādīšanas reizēs pagājušā gada februārī pirmizrādītais Gaetāna Doniceti operas iestudējums Gija Montavona režijā pulcējis 10 320 skatītāju.

Polijas pilsētā Oļkuša atrasta 2000. gadā nozagtā mākslinieka Kloda Monē glezna "Pludmale Purvilā", ziņo Polijas mediji.

Tie, kuriem mācību priekšmetu sarakstā vēl bija krievu literatūra, visticamāk, Tatjanas vēstuli Oņeginam zina no galvas. Arī Boriss Eifmans savā Oņeginā nekautrējas no Aleksandra Puškina romāna dzejā likt izskanēt tieši šim fragmentam. Visa baleta struktūra un librets ir Puškina dzejas rindu iedvesmoti zibšņi, bet skaļi izskan tieši tas fragments, kas kļuvis par popkultūru. It kā horeogrāfs gribētu mums teikt – jā, tas ir par to pašu zināmo, es nevedu pa aplinkus ceļiem, es dalos ar savām pārdomām tik tieši, cik to ļauj mana kustību valoda.

Decembrī ar koncertu Rīgā viesojās viena no spilgtākajām jaunajām latviešu vijolniecēm Vineta Sareika. Hačaturjana vijoļkoncerts viņas lasījumā pirms pāris gadiem pārsteidza ar muzikālās izteiksmes brīvību un vitālo pašapziņu, kas kaldināta Parīzes konservatorijā no 16 gadu vecuma. Ir pienācis laiks sarunai ar prestižā Karalienes Elizabetes konkursa finālisti, mākslinieci, kuru labi pazīst Francijas, Beļģijas, Itālijas un nu jau arī Japānas publika, bet par kuras vārdu Latvijā vēl nesen daudzi raustīja plecus.