P.S.Kultūra

No 18. līdz 23. janvārim Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra (NKMVA) organizēs Folkloras skolas otro sesiju. Tās laikā paredzētas vairākas lekcijas: Dainu filozofija un ētika, Dziedāšanas mācības metodika, Tautas dejas, Folkloras kustība, Tautas tērpi, Mitoloģija, Arheoloģija un folklora, Tautas mūzika (instrumentālā un lauku kapelas 20. gadsimta sākumā), Stāstāmā folklora, Raksti un zīmes un Svētki un godi.

Decembra vidū ierodoties Berlīnē uz ilgi loloto saldo mērķi – Roberta Vilsona Šekspīra sonetiem Berlīnes ansamblī – gandrīz nejauši Tautas skatuvē (Volksbuhne) Rozas Luksemburgas laukumā nopirkām biļetes uz Franka Kastorfa iestudēto Mēdeju. Tādējādi klātienē radās iespēja pārliecināties, cik pamatoti ir Latvijas teatrālajā vidē izplatītie divi viedokļi: a) politiskais teātris ir skatuves mākslas vakardiena, b) F. Kastorfs jau sen ir beidzies, tādēļ tie abi latviešu teātrim nevar dot nekādas radošas ierosmes.

Pagājušais gads teātru dzīvē vēsturē iegājis ar sāpīgajiem finanšu šņāpieniem, kas vedināja Kultūras ministriju meklēt un atrast liekos, no budžeta laivas ārā metamos teātrus. Krīze iedzīvotāju maciņus darīja plānākus un vieglākus, taču ceļš uz teātri tāpēc aizmirsts netika. Neatkarīgā aptaujāja Latvijas profesionālos teātrus, lai noskaidrotu, kāda bijusi skatītāju izvēle pagājušajā gadā, kā arī to, kuri aktieri pērn nodarbināti visvairāk.

Izdevniecība "Baltic Screen" izsludina konkursu, un aicina interesentus iesniegt priekšlikumus nosaukumam grāmatai par bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas biogrāfijas līdz šim neatklātām lappusēm.

Gleznotājas Flēras un modes dizaineres Ketas Gūtmanes kopizstāde Tas nenotika Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā. Skatāma līdz 24. janvārim.

Mēs vēlamies pieminēt Frederiku Šopenu ar plašu pasākumu klāstu: klasiskajiem un solokoncertiem, kā arī džeza, blūza un roka priekšnesumiem. Būs gan operas, gan baleti, gan izstādes, gan teātra izrādes, gan filmas un pat multfilmas,» paziņojis Polijas kultūras ministrs Bogdans Zdrojevskis, oficiāli atklājot Šopena gadu. Šā gada 1. martā tiks atzīmētā 200. gadadiena kopš slavenā un pretrunīgi vērtētā komponista dzimšanas.

«Katram savs laiks,» mierīgi un pārliecinoši sacīja vien 68 gadus nodzīvojusī Māra, savās pēdējās dienās ar milzīgu gara spēku – ar to vien – līdz pēdējam sīkumam nokārtodama gan visu to, kas uz šo sauli attiecināms, gan arī to, kas jau «aiz».

Gadu mijas laiks, kā ierasts, ir bagāts ar dažādu topu prezentēšanu un labāko mākslinieku atzīmēšanu. Atšķirībā no citām kultūras nozarēm, kurās allaž daudz nozīmē ekspertu viedokļi vai publikas balsojums, grāmatniecībā topus veido sausas, bet precīzas grāmatvedības atskaites. Latvijas tirgus, protams, vēl nav sasniedzis ASV datorizētās uzskaites līmeni, kas bezkaislīgi piereģistrē katru pārdotās grāmatas eksemplāru, tomēr Jāņa Rozes grāmatnīcu tīkla apkopotie rezultāti ir pietiekami reprezentabli mūsu mazajai valstij un ļauj runāt par situāciju kopumā.

Decembrī koncertā ar daudznozīmīgo, pat simbolisko nosaukumu Varoni gaidot pēc ilgāka laikā Rīgā ciemojās Eiropā labi pazīstamā jaunā latviešu vijolniece Vineta Sareika, šoreiz līdzi atvedot savus domubiedrus kamermūzikā – klavieru trio Dali, kas izveidojies pirms trim gadiem Spānijā, Santanderas mūzikas festivālā satiekoties vijolniecei, čellistam Kristianam Pjēram Lamarkam un pianistei Amandīnai Savarī. Pateicoties šiem jauniešiem Bēthovena koncerts vijolei, čellam un klavierēm ar orķestri izskanēja izsmalcināti, ar bagātīgām niansēm un agrāk neapjaustu vieglumu Bēthovena versmainajā instrumentācijā. Pie diriģenta pults pēc Karela Marka Šišona aicinājuma koncertā darbojās dienvidāfrikāņu izcelsmes diriģents Žerārs Korstens, kam šis koncerts bija debija Rīgā.

Gada izskaņā Latvijas mūzikas notikumus izvērtēja Latvijas Radio 3 programmas Klasika ļaudis, izveidojot spilgtāko notikumu desmitnieku, kas tika atklāts 31. decembrī pārraidē Klasikas TOP 10 – spilgtākie mūzikas notikumi 2009. gadā.

Vakar kļuva zināmi augstākā valsts apbalvojuma mūzikā - Lielās mūzikas balvas 2009 - pirmie laureāti un pretendenti. Neraugoties uz ekonomiskajām nebūšanām mūsu valstī, kas jūtami skārušas arī kultūru, pagājušais gads t.s. nopietnās mūzikas dzīvē tiek vērtēts kā ražīgs un daudziem notikumiem bagāts gan tepat, gan, pateicoties tiem mūziķiem, kas nes Latvijas vārdu pasaulē, arī ārpus valsts robežām. Tas kultūras ministram Intam Dālderim ļāvis secināt, ka «mūzikā krīze nav un domāju, arī nebūs», kā arī apsolīt, ka «darīsim visu, lai tas nenotiktu arī turpmāk.»

Šodien un rīt kinoteātrī Rīga var noskatīties jaunāko latviešu dokumentālo filmu izlasi – sešas filmas, kas pērn guva ievērību ne tikai pašu mājās, bet arī ārzemēs.

Sestdien, 16. janvārī, Rīgas Kongresu namā būs iespēja redzēt Limbažu tautas deju ansambļa Katvari izrādi No zobena saule lēca.

Dailes teātra režisors Mihails Gruzdovs un viņa izrādes Pulkvedis Pilāts radošā komanda aicina diskutēt par tēmu Vai un kā aktualizēt kara tēmu teātra mākslā?

Gada izskaņā Valmieras drāmas teātrī (VDT) notika tradicionālā balvu pasniegšanas ceremonija, kurā tika godināti pagājušās sezonas labākie mākslinieki. Balvas laureātiem pasniedza VDT direktore Evita Sniedze kopā ar Valmieras domes priekšsēdētāju Inesi Boķi un priekšsēdētāja vietnieci Vairu Dunduri.

Tekstildizainere Laima Kaugure ir viena no tām latviešu māksliniecēm, kuras vārds allaž tiek pieminēts tad, kad latvieši vēlas garantēti palepoties ar savējo sasniegumiem. Studijas Naturals radītie lina izstrādājumi Eiropas dizaina skatēs ir gana atzīti, tos pieprasa visizvēlīgākie klienti visā pasaulē, bet pašu mājās Berga bazārā stila galerijā Garage, šobrīd tiek piedāvāta jaunā ekspozīcija Balts. Arī nupat Laima atgriezusies no lielas Eiropas dizainu pārstāvošas izstādes, kas notika Japānā Tokijā. Reizēm jau to skandējam kā mantru – mums ir lieliski mākslinieki, tomēr vai Latvija savu nesakārtotību, haosu un nesaimnieciskumu nav sabojājusi lietas tiktāl, ka drīz šeit panākumus gūt nemaz nebūs iespējams. Un cik tad var –lepoties ar dažām personībām, pašiem nedarot neko. Protams, sarunu sākām ar Japānu.

Stīvs Berijs. Nodevība Venēcijā. Tulkojusi Aija Čerņevska. Kontinents

Sūzana Elizabete Filipsa. Sarauj, mīļā! Tulkojusi Guna Skrodere, Kontinents

Kristīna Doda. Blondīne sarkanā. Tulkojusi Ingūna Jundze. Kontinents

Literatūrā atšķirībā no citām mākslas jomām notikumu attīstība ir salīdzinoši gausāka.

Andžela Kārtere. Vakari cirkā. Tulkojusi Silvija Brice. Zvaigzne ABC

Viljams P. Jangs. Būda. Tulkojusi Zane Rozenberga. Zvaigzne ABC