P.S.Kultūra

Ziemassvētki šogad tuvojas ne jau ierastajās brīnuma gaidās, bet gan apjukumā, dusmās un slēptā vai mazāk slēptā aizvainojumā. Nupat runāju ar autostāvvietas sargu, krievu, kuru pazīstu jau gadiem. Kad viņš man burtiski nocitēja Baibas Strautmanes savulaik teikto par to, ka nemīl šo valsti, bet nebrauc projām uz Eiropu, jo mīl šo zemi, maķenīt apmulsu. Krievu valodā šādus apgalvojumus dzirdēju pirmoreiz. Tomēr, ja tā padomā, arī Rīgas sabiedriskā transporta pēdējā laika novitāte ir sabiedriskās debates, kurās vienotā dziesmā latvieši un krievi lamā valdību un saeimu, tad acīmredzami Ušakova un Šlesera elektorāts vairojas ae katru dienu.

Gada pēdējās dienās, kā jau ierasts, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) un tā galvenais diriģents Karels Marks Šišons piedāvās spilgtus Jaungada galā koncertus. Tiem šogad pievēršama īpaša vērība, jo tie uz Rīgu atvedīs šeit ļoti mazpazīstamo un reti atskaņoto spāņu sarsuelu (zarzuela), sauktu arī par spāņu opereti ar tikai šim žanram raksturīgu muzikālu un teatrālu šarmu, kas ideāli piestāv Jaungada karnevāla noskaņām. Dzirkstošas un kvēli dedzīgas melodijas, plaši kori un sarsuelas žanrā trenētu solistu balsis kopā ar aizraujošo Šišona diriģēšanas stilu un orķestri savā labākajā garastāvoklī varētu būt viens no jautrākajiem piedzīvojumiem, kuru vēl iespējams notvert vecajā gadā, tā teikt, lai nākamais sāktos uz pozitīvas nots.

Režisors - Regnārs Vaivars, scenogrāfs un gaismu mākslinieks - Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece, režisora asistente - Anta Priedīte.

Naktī uz sestdienu Rīgā uz ielas nosalis dzejnieks un žurnālists Andris Bergmanis. Piederīgos par to informējusi policija, kas mirušo atradusi uz ielas.

Pēc Tila Pūcesspieģeļa pirmizrādes Dailes teātrī varēju sacīt kā Ēvalda Valtera fotogrāfs pie Paulīnes zārka labi zināmajā filmā – skaista gan nelaiķe! Tāpēc, ka izrādes forma, ko veidojuši scenogrāfs Reinis Suhanovs, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka un par gaismām atbildīgie – Romāns Medvedevs, Reinis Suhanovs un Krišjānis Strazdīts, bija gudri veidota, taču dzīvība šajā skaistajā tēlā snauda kā ņiprā Paulīne zārkā.

7.decembrī dziedātājs Džordžs Maikls, īstajā vārdā Džordžios Kiriakos Panejotu, DVD un Blu-ray formātos laida klajā savu pirmo un vienīgo koncertierakstu "Live in London", kurā divos diskos iekļautas 26 dziesmas un dokumentālā filma.

Pašā gada nogalē, Ziemassvētku priekšvakarā ar vērienīgu trīsdaļīgu koncertu, ko tiešraidīs arī LTV1 un radio Klasika, Latvijas Nacionālā opera (LNO) svinēs deviņdesmito dzimšanas dienu. Jaunās tūkstošgades pirmā dekādē šo nozīmīgo jubileju atzīmējušas arī vairākas citas valstiski nozīmīgas zinātnes, izglītības, tautsaimniecības un kultūras institūcijas, tādējādi atgādinot par Latvijas valsts tapšanas laiku un to, ka cauri 20. gadsimta fundamentālajiem vēsturiskajiem notikumiem tās spējušas pastāvēt un veidot savas tradīcijas un leģendas.

Līdz 3. februārim Rīgas mākslas telpas Intro zālē aplūkojama mākslinieku Mika Mitrēvica un Kristīnes Kursišas izstāde whaithings*. Izstādes nosaukums ir angļu valodas vārdu «wait» un «things» sakrustojums. Rūpju lietas, kas liek mums gaidīt, vai arīdzan pašas uz kaut ko gaida.

Šodien pulksten 15 Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāva izstāžu zālē K. Barona ielā 14 atklās izstādi Trimdas ritmā: Kanādas latviešu skaņuplašu dāvinājums LNB, kas lasītājiem ļaus iepazīties ar interesantāko Kanādas Latviešu centra Toronto dāsnā skaņuplašu dāvinājuma daļu. Izstāde būs apskatāma līdz nākamā gada 30. janvārim.

Uz vispārējās krīzes kņadas un trokšņu fona Latvijā šoruden šķietami klusi, bet mērķtiecīgi nodibināta Latvijas Inovatoru apvienība. Lai gan, no malas skatoties, tā iespējams šķiet diezgan nesaprotama organizācija, apvienība izvirzījusi mērķus, kas vistiešākajā mērā varētu skart visus šīs valsts iedzīvotājus. Pazīstami zinātnieki, ražotāji un praktiķi tajā iesaistījušies, lai veidotu inovācijām labvēlīgu vidi valstī, kurā nacionālās zinātnes sasniegumi pēdējos gados nav bijuši īpašā cieņā, kaut gan tieši tie Latvijai varētu nest kārotos miljonus un cerēto labklājību. Uz apvienības pirmo diskusiju bija pulcējušies starptautiski pazīstamie zinātnieki – Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš, LU Cietvielu fizikas institūta direktors Andris Šternbergs. Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors Jānis Stabulnieks. Viņiem pievienojās Banku augstskolas biznesa un finanšu pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Andris Nātriņš, un ar inovācijām saistīts uzņēmējs, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis.

Rīgas domes Pieminekļu padome šodien par padomes priekšsēdētāju ievēlēja mākslas vēsturnieku Ojāru Spārīti.

Viesojoties Rīgā slavenais arhitektūras kritiķis Ārons Betskis uzsvēra celtņu un arhitektūras nošķīrumu. Bieži vien aizmirstam, ka ēkas ir tikai galarezultāts, bet arhitektūra – viss, kas ar tām saistās, proti, domāšana par celtnēm. Prieks, ka līdzīgu pieeju demonstrē arī laikmetīgās arhitektūras grāmatas Process veidotāji. Pagājuši gandrīz divi gadi kopš pirmā izdevuma, kas pievērsās labas arhitektūras priekšnosacījumiem, tagad pie lasītājiem nonācis arī Procesa otrais numurs.

Šis rudens un ziema, kas nenāk, pārbauda. Cilvēku pacietību un izturību, kas, pretēji citu domām par mums un mūsu pašu domām par sevi, nav bezgalīgas. No pārbaudes nav pasargāti arī teātri.

Režisors - Juris Rijnieks, tulkotājs - Inguss Liniņš, scenogrāfs - Gints Gabrāns,kostīmu māksliniece - Agnese Spridzāne,horeogrāfs - Alberts Kivlenieks, gaismu mākslinieks - Egils Kupčs.

17.decembrī Francijas vēstnieks Latvijā Paskāls Fieskī pasniegs augstākās šķiras Francijas ordeni mākslā un literatūrā bijušajam Latvijas vēstniekam Francijā Rolandam Lappuķem, informēja Francijas vēstniecībā Latvijā.

Pagājušonedēļ Maskava atvadījās no Krievijas kino ikonas – aktiera Vjačeslava Tihonova, kurš miljoniem skatītāju Austrumeiropā palicis neizdzēšamā atmiņā ar padomju izlūka štandartenfīrera Štirlica lomu daudzsēriju filmā Septiņpadsmit pavasara mirkļi. Ko nozīmē šis zaudējums, šķiet, visdaiļrunīgāk raksturo fakts, ka aizgājēja tuviniekiem līdzjūtību izteica triju valstu prezidenti un Krievijas slepeno dienestu vadītāji.

Ceturtdienas vakarā Rīgas mākslas telpā piešķirta starptautiskā Swedbank mākslas balva 2009. Šogad par laureātu kļuvis lietuviešu mākslinieks Jons Gasjūns.

Kad pirmās emocijas, ko, lai nelaistu Visumā melnas domas, nepubliskošu, ir garām, prātā nāk tādas sentences kā: «No neveiksmēm nav pasargāts neviens», «Nekļūdās tikai tas, kas neko nedara» un «Bez prakses nav meistara». Tās arī kļuva par moto, rakstot viedokli par Kis kis – ņau ņau pirmizrādi Dailes teātrī.

Pirmizrādi piedzīvojusi pazīstamā pašmāju kinorežisora Daiņa Kļavas dokumentālā filma Un Džess – sirsnīgs veltījums savas paaudzes cilvēkiem, kuru sapņi un izpratne par laimīgu dzīvi veidojās padomju laikā. Tagad, trīsdesmit gadus vēlāk, viņi brīžiem dzelžaini nopietni, brīžiem aizkustinoši bērnišķīgi stāsta par to, vai sapņi piepildījušies. Vides filmu studijas paspārnē tapusī filma kinoteātrī KSuns skatāma līdz 18. decembrim.

Kā jau tas teātra aprindās tika prognozēts, Maskavas Nāciju teātrī Alvja Hermaņa iestudētie Šukšina stāsti, kas izpelnījās cildinošas kritiķu atsauksmes presē, iekļuvuši Krievijas nacionālās teātra balvas Zelta maska nomināciju listē, turklāt gandrīz visās kategorijās, kādas vien dramatiskajam teātrim lielajā sarakstā ir.

Gidons Krēmers un Kremerata Baltica ieguvuši Japānas Mūzikas ierakstu (japāņu Grammy analogs) akadēmijas gadskārtējo godalgu par studijā Nonesuch ierakstīto kompakdisku Visi Mocarta vijoļkoncerti.

Šonedēļ Latgales Centrālajā bibliotēkā atklāta miniatūrgrāmatu izstādi Mazs cinītis gāž lielu vezumu. Tajā iekļauti aptuveni simt Latgales Centrālās bibliotēkas kolekcija maza izmēra iespieddarbi.