P.S.Kultūra

Pasaules fotografijas 170. gadskārtā, sagaidot Latvijas profesionālās fotogrāfijas nozares pamatlicēja, 1866. gada 12. decembrī Saukas pagasta Jučos dzimušā Mārtiņa Buclera 143. dzimšanas dienu, biedrība Pilsētas Fotoklubs sadarbībā ar SIA Oculus Effect Ltd., Latvijas Fotogrāfijas muzeju un pašvaldībām 12. decembrī Viesītes kultūras centrā organizē Latvijas Fotogrāfu forumu Buclera lasījumi 2009.

Novembra beigās Rundāles pilī notika trešais koncerts projekta «Sinfonietta Rīga» muzicē Rundāles pilī ietvaros, kur Vīnes klasikas programmā satikās orķestris Sinfonietta Rīga, diriģents Normunds Šnē un ģeniālais pianists Vestards Šimkus, dāvājot neaizmirstamus muzikālus mirkļus, kurus varēs piedzīvot ikviens, kas ieslēgs LTV1 26. decembrī pulksten 22.55.

Šo piektdien, 11. decembrī, pulksten 18 Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē notiks labdarības koncerts. Tajā iegūtie līdzekļi tiks novirzīti Jaunpiebalgas Sv. Toma baznīcas un tēlnieka Kārļa Zāles darinātā brīvības cīņu varoņu pieminekļa remontdarbiem.

Ja karalim Līram jāizvēlas starp vecākajām meitām, kas sola naftu, gāzi un citus labumus – krievu banku un zviedru banku vai jaunāko meitu – Latvijas zemi, kas viņa priekšā nober vien kartupeļus – izvēle ir viegla. Karaļvalsts tiek abām bankām. Tāda ir Latvijas, tāda ir Līra izvēle.

Tas, ka blūzs kā mūzikas stils Latvijā nav ieguvis prātam neaptveramu popularitāti – pretēji, piemēram, šlāgeriem – nav nekāds brīnums: latviešu mentalitāte tomēr vairāk spiež uz vāciskām umpā dricā cukurtortītēm, mazāk uz amerikānisko prēriju skumji nesaprotamām improvizācijām. Bet tas nav ne slikti, ne labi, jo katram sava mūzikas izpratne, un latvietis, būdams sentimentāls zemes arājs, mīlēs tikpat sentimentālas dziesmas, tāpēc velti ir mēģināt latvju vairumam iebarot blūzu vai rokmūziku – nedzirdēs. Un saprot jau tikai to, ko dzird. Balstoties uz iepriekšminēto, nav jābrīnās, ka grupas Latvian Blues Band (LBB) gluži nesen uz dzimteni atvestā pirmā vieta, kas iegūta starptautiskā un prestižā blūza konkursā Vācijas pilsētā Oitinā, nav guvusi kaut cik vērā ņemamu publicitāti. Nav jau Eirovīzija, jūs teiksit. Protams, nav. Un visi mūziķi nevar iekļauties mistiskajos Eirovīzijas formātos. Ir arī sava ceļa gājēji. To skaitā LBB – grupa, par kuras talantu izpildīt blūzu ir cildinoši izteikušies daudzi pasaulslaveni blūzmeņi, kas ciemojušies Bites Blūza klubā – omulīgā blūza cienītāju krodziņā. Un šie blūzmeņi, starp citu, ne tikai klausījušies puišu spēli, bet arī muzicējuši kopā ar viņiem. Bet nu laiks uzzināt par latviešu panākumiem Eiropas blūzmeņu olimpiskajās spēlēs – kā šo sacensību jau nodēvējuši paši mūziķi. Uz Baltic Blues Challenge kopā ar viņiem devās arī leģendārais Dailes Zigis – nerimtīgs blūza fans un patiess šīs mūzikas eksperts. Sarunā piedalās LBB mūziķi un Dailes Zigis. Tā kā intervijā visi runāja vienlaidus un paralēli, kopīgo balsi dosim Dailes Zigim.

Šodien sākas tradicionālais festivāls Prozas lasījumi, kas savulaik, 1995. gadā, sācies kā neliels Andreja Upīša dzimšanas dienas svinību pasākums, bet šobrīd izvērties ikgadējā starptautiskā akcijā, kura norisināsies līdz svētdienai, 13. decembrim. Sešu dienu laikā astoņos pasākumus piedalīsies apmēram 50 rakstnieki.

Skarbas grāmatas par smagām tēmām

Ar četrām svecītēm kliņģerī un daudziem labiem vēlējumiem atzīmēta tautas fotostudijas Vidze darbības četrdesmitgade. Rīgas Fotomuzejā atklāta tās dalībnieku darbu izstāde Attieksme.

Novembra nogalē Rīgā viesojās viens no leģendāriem krievu diriģentiem – Jurijs Simonovs. Pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) pults Jurijs Simonovs pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma atgriezās 27. novembrī koncertciklā Krievu mūzikas pērles, klausītājiem piedāvājot ne tikai izcilu krievu mūzikas programmu koncertā (ar simtprocentīgi izpārdotām biļetēm!), bet arī publisku ģenerālmēģinājumu, ko tad arī apmeklēja šo rindu autore.

Šis jautājums nāca pirmais prātā, iepazīstoties ar izdevniecības Zvaigzne ABC klajā laisto Ojāra Buša un Vinetas Ernstsones Latviešu valodas slenga vārdnīcu. Tajā sniegta informācija par vairāk kā 8000 vārdu vai izteicienu nozīmi to izcelšanos, kā arī doti piemēri par lietojuma kontekstu preses izdevumos un literatūrā.

Līdz 13.decembrim Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja pilotprojekta kim? telpās Spīķeros norisinās tematiskais cikls Klimats. Līdzās lekcijām un filmām, kas iepazīstina ar klimata izmaiņu cēloņiem un sekām, Spīķeru galerijās ir apskatāmas arī divas izstādes, kas dabas pasaulē aicina ielūkoties ar personīga pārdzīvojuma starpniecību – nīderlandiešu mākslinieka Gvido van der Verves izstāde Viss būs kārtībā un pašmāju mākslinieka Ginta Gabrāna izstāde Baltais punkts.

Viens no atzītākajiem mūsdienu krievu kino un teātra režisoriem Kirils Serebreņņikovs sācis darbu Latvijas Nacionālajā teātrī, viesrežijai izvēloties vienu no krievu klasikas stūrakmeņiem – dažādus laikus pārdzīvojušās Nikolaja Gogoļa Mirušās dvēseles. Ar skandalozu slavu apvītais režisors jauno izrādi latviešu skatītāju vērtējumam nodos nākamā gada martā.

Lato Lapsa, Sandris Metuzāls, Kristīne. Jančevska. Mūsu vēsture 1985 – 2005 III. Atēna

Kurts Vonnegūts. Armagedons atskatoties. Tulkojusi Māra Poļakova. Tapals

Apgāda Neputns sērijā Studijas bibliotēka klajā laista Zanes Matules grāmata Performance Latvijā 1963-2009. Bilingvālais (līdzās kārtots teksts latviešu un angļu valodā), bagātīgi ilustrētais izdevums drusciņ vairāk nekā simt lappusēs sniedz ieskatu Latvijas performances mākslā no tās pirmsākumiem 20. gadsimta 60. gados līdz mūsdienām.

Spēlmaņu nakts un Adventes apceres starplaikā divas dienas uz Jēkabpils Tautas nama skatuvēm risinājās sestais amatierteātru festivāls Laipa, liecinot par aktīvu teātru dzīvi Latvijas reģionos un aktivizējot amatierteātru kustību. Festivāls ir kļuvis par atpazītu pilsētas tēlu, tam «ir savi skatītāji, kuriem nav jāstāsta, kas ir Laipa, kuri zina, ka ik pēc pāris gadiem šis notikums būs un taujā pēc tā, gaida to,» stāsta festivāla vadītāja, Jēkabpils Tautas teātra režisore Inta Ūbele.

No šodienas kinoteātrī Cinamon, kā arī Liepājas un Valmieras kinoteātros sāks demonstrēt režisora Jurģa Tūbeļa jauno spēlfilmu Pasažieri. Režisors, kurš līdz šim vairāk bija pazīstams kā televīzijas raidījumu veidotājs, nesen piedzīvojis arī savas dokumentālās filmas Ešafots. Soda izrāde pirmizrādi.

Latviešu baletdejotājs Erlends Ziemiņš divdesmit gadus dzīvo un dejo Sandjego (Kalifornijā). Piecus gadus kopā ar savu sievu, itāliešu baletdejotāju Sāru Viali vada privātu baletskolu. 1990. gadā, kad Latvijas Nacionālo operu slēdza rekonstrukcijai, viņš, ieguvis piedāvājumu doties uz ASV, šo izdevību izmantoja. Drīz vien Erlends Ziemiņš kļuva par slavenā New York City Ballet dejotāju, saņemot gan pielūdzēju vēstules un spēļu lāčus, gan pozitīvas kritiķu atsauksmes. Nejaušību virknes dēļ mēs tikāmies Sandjego, kur arī notika šī saruna.

Atzīmējot izcilās diriģentes, ilggadējās sieviešu kora Dzintars mākslinieciskās vadītājas, Valsts akadēmiskā kora Latvija diriģentes un Dziesmu svētku virsdiriģentes Ausmas Derkēvicas 80 gadu jubileju, šosestdien pulksten 19 koncertzālē Ave Sol notiks kora Dzintars koncerts.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) nesen laidis klajā muzeja jaunāko – 16. rakstu krājumu Latvija Eiropā: depozīti 1.–20. gadsimtā. Izdevums ir bagātīgi ilustrēts ar atradumu kartoshēmām, depozītu attēliem, situāciju plāniem. Klāt pievienotā populārāko numismātikas terminu vārdnīca ar monētu attēliem palīdzēs grāmatas lietotājiem orientēties daudzajos monētu nominālos un nosaukumos.

Svētdien, 6. decembrī Reformātu baznīcā (Mārstaļu ielā 6) ir iespēja noskatīties E. Smiļģa teātra muzeja teātra studijas Haritas veidoto Morisa Māterlinka lugas Māsa Beatrise skatuves versiju. Annas Veismanes un režisores Daces Liepenieces muzikālā mistērija šogad ieguva galveno balvu amatieru teātru festivālā Rīga spēlē teātri, saņemot teātra kritiķu un praktiķu uzslavas.

Jaunajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā paredzēts gūt ap 800 000 latu lielus ieņēmumus no telpu iznomāšanas ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, konferencēm, kā arī iekasējot maksu par auto novietošanu. Paredzēts, ka telpas, kas atvēlētas publiskai pieejai, būs vien puse no visas ēkas. To, cik reālas būs peļņas ieceres, rādīs laiks.