2.nov 2009
Krīzes laikā kā jau grūtībās var pārliecināties, kas ir tavi patiesie draugi un sabiedroties. Tikko noslēgusies Frankfurtes grāmatu mese apstiprināja to, ka grāmata ir mūsu paliekošā vērtība. Mainās repertuārs, mainās lasīšanas ieradumi (jāpierod pie domas, ka e-grāmata arī ir grāmata), mainās rakstnieki popularitātes orbītā, taču nemainīga ir attieksme pret rakstīto vārdu.
Dižķibele bija jūtama arī grāmatu mesē. Bija vērojami mazāki stendu izmēri. Toties garākas bija kļuvušas mākslinieku rindas pie izdevēju stendiem (katru gadu mesē jaunie mākslinieki atrāda izdevējiem savu darbus), šogad uzkrītoši daudz bija policistu. Apmeklējuma ziņā – tikai par dažiem procentiem mazāk interesentu, nekā pagājušajā gadā, kad tika uzstādīts apmeklējuma rekords – nedēļās nogalē gadatirgus bija kā bišu strops.
Mēs Latvijā jau to zinam – tirgus ekonomika ir kā braukšana ar riteni. Uz vietas nostāvēt var tikai cirkus meistari. Lai neiekristu grāvī (citiem vārdiem – lai ekonomiskie radītāju temps nesamazinātos), ir jāmin. Arī tādā nozarē kā grāmatniecība. Vācieši ar lepnumu uzsver to, ka, neskatoties uz krīzi, šī gada pieaugums pārdoto grāmatu ziņā ir 2,5 procenti.