Līdz 29. maijam kino „Rīga" pirmo reizi Latvijā apskatāma spāņu fotogrāfes Oukas Leeles izstāde „Transgresīvā utopija" ("La utopía transgresora").
Izstādē „Transgresīvā utopija" ir apkopoti mākslas darbi no mākslinieces personīgās kolekcijas, kas radušies laika posmā no 1975. līdz 2007. gadam un kas atspoguļo faktus no viņas dzīves. Oukas Leeles fotogrāfijas ir emociju un lirisma pilnas, un tajā pat laikā ar nostaļģiju atsauc atmiņā bērnību un pusaudzes gadus. Šīs izstādes darbos var skaidri redzēt dihotomiju starp garīgumu un miesiskumu. Izstādē iekļautie darbi ir izstrādāti digitālā un melnbaltā tehnikā un tikuši pirmo reizi prezentēti Kairas XI Māklas Biennālē, 2008. gadā.
Manuels Romero, izstādes kurators skaidro, ko īsti nozīmē šī Oukas Leeles transgresīvā utopija: „Transgresīvā utopija ir izstādes nosaukums, bet patiesībā šī frāze ietver sevī visu Oukas Leeles māksliniecisko trajektoriju, kas jau kopš agras jaunības ar saviem darbiem pārkāpj realitāti."
Fotoizstādi organizē Spānijas Karalistes vēstniecība Latvijā.
Ouka Leele ir prestiža spāņu fotomāksliniece, kuras karjera sākās 70. gados un šobrīd viņa tiek uzskatīta par vienu no ievērojamākajām Eiropas fotogrāfēm. Ouka Leele, īstajā vārdā Barbara Aljende Gila de Biedma (1957) astoņdemitajos gados, pēc demokrātijas atjaunošanās Spānijā kļuva par vienu no spilgtākajiem Madrides mākslinieku kustības „Movida" pārstāvjiem. Šim virzienam piederīgs bija arī tagad jau pasaulslavenais spāņu kino režisors Pedro Almadovars.
Ouka Leele sāk gleznot jau agrā jaunībā, iedvesmu smeļoties dabā un Madrides Prado Muzejā izstādītajos mākslinieku darbos. 1976. gadā viņa uzsāk studijas Photocentro, inovatīvā fotogrāfijas skolā, kur jau var manīt idejas, ko jaunie spāņu mākslinieki attīstīja 80. gados. Oukas Leeles visums ir vienmēr atradies starp divām pasaulēm, glezniecību un fotogrāfiju. Šo abu aizraušanos iespaidā Ouka Leele attīsta savu individuālo māksliniecisko stilu. Viņa turpina gleznot, bet izmanto fotogrāfiju lai iemūžinātu realitāti, ko pati pirms tam ir radījusi, tādējādi apvienojot abas. Oukas Leeles izpratnē fotogrāfija ir kā „vizuāla dzeja, veids kā runāt bez vārdiem".
Starp mākslinieces lielākajiem projektiem ir viņas slavenā fotogrāfija „La Cibeles", kas kļuva par vienu no lielākajiem „Movidas" laikmeta šedevriem, gigantisku polaroid fotogrāfiju sērija radīta Cartier Fondam un savu darbu retrospektīva izstāde „Pulpos Boulevard". Oukas Leeles prestižie darbi ir tikuši izstādīti tādās pilsētās kā Parīze, Londona, Tokija, San Paulo un Ņujorka. 2005. gadā viņai tika piešķirta Nacionālā Balva Fotogrāfijā.