Teātra sezona tuvojas izskaņai, rīt, 17. jūnijā, kļūs zināmas Latvijas teātra gada balvas Spēlmaņu nakts nominācijas. Neatkarīgā uzrunāja teātra kritiķus, no kuriem vairākums nav iesaistīti Spēlmaņu nakts žūrijas darbā, lūdzot atbildēt uz pieciem jautājumiem, kas ļautu ieraudzīt sezonas kopainu un spilgtākos notikumus. Tāpat izvērtēt sezonu tika aicināti teātri, nosaucot virsotnes pašu vērtējumā – vienu lielās un vienu mazās formas izrādi. Piedāvājam lasītājiem 2013./2014. gada teātra sezonas apskatu, ko veido divas – kritiķu un teātru – aptaujas.
Kritiķu aptauja
1. Gada izrāde (-s)
2. Gada aktierdarbi
3. Sezonas pārsteigums (var būt gan patīkams, gan nepatīkams).
4. Vai šī sezona iezīmējusi kādas tendences Latvijas teātrī? Ja, jā, tad – kādas?
5. Vai šosezon kāds no profesionālajiem teātriem radošo veiksmju ziņā ieņem līdera pozīciju? Ja tā, kurš?
Silvija Radzobe
1.
Peldošie - ceļojošie (JRT*)
Ezeriņš (NT)
Izraidītie (DT)
2.
Agnese Jēkabsone – Piafa (LT)
Elita Kļaviņa – Ilgu tramvajs (JRT)
Sandra Kļaviņa – Peldošie – ceļojošie
Ināra Slucka – Ezeriņš, Laiks un Konveju ģimene (NT)
Lāsma Kugrēna – Spoki (NT)
Dainis Grūbe – M. Butterfly, Izraidītie
Juris Žagars – Izraidītie
Aigars Apinis – Lūša stundā (VDT)
Ģirts Krūmiņš – Peldošie – ceļojošie, Dzeja, Dukši (JRT)
Egīls Melbārdis – Kabarē, Laiks un Konveju ģimene, Paula – Petera koncerts (NT)
3. Lielākais atklājums – iepriecinājums: fenomenāli precīza stila izjūta, kas ideāli realizēta visos izrādes komponentos (režija, aktierdarbi, scenogrāfija, gaismas) Elmāra Seņkova izrādē Ezeriņš. Ekspresionistiskikonturētā groteska atklāj dzīvi visā tās vārdos neizsakāmajā daudzveidībā – traģismā, komismā, dīvainībā, neparedzamībā, īslaicīgumā un mūžīgumā...
4. 1. tendence. Alvis Hermanis šai sezonā pirmo reizi savas karjeras laikā Latvijā nav iestudējis NEVIENU izrādi. Tas sezonai atņēmis krietnu daļu gaidu-cerību-nākotnes uzzināt-izzināt kāres sprieguma, jo no visiem mūsdienu Latvijas režisoriem vienīgi Alvis Hermanis spējis savās izrādēs IELŪKOTIES NĀKOTNĒ. Priecāšos, ja būšu kļūdījusies savās visdrūmākajās prognozēs, atceroties Jaunatnes teātra gala dziļākos cēloņus, un šis būs bijis tikai nejaušs izņēmums Alvja Hermaņa daiļradē.
2. tendence. Tīrā postmodernisma krahs, par ko visspilgtāk liecina vairāki Dž. Dž. Džilindžera iestudējumi Dailē un Liepājā (Šeipings, Milēdija, Lielais Getsbijs), kas uz kopumā rosīgās Latvijas teātra dzīves fona izskatās kā vistīrākais anahronisms.
3. Parādība, par kuru negribētos, lai tā izvēršas par tendenci, varētu teikt ar stilizētu sakāmvārdu: ne viss ir zelts, ko parakstījuši Latvijas jaunie, talantīgie un pamatoti slavētie režisori. (Sk. Minskai – nē? NT, Kultūras kanons DDT, Ričards III DT.)
5. Izteiktu teātri – līderi, pārāku par citiem, neredzu. Intensīvs radošs darbs ar kāpumiem un kritumiem notiek Nacionālajā, Dailes, Liepājas teātrī. Pārāk maz izrāžu izdevies noskatīties Valmierā; arī Rīgas Krievu teātrī, kur pēc kritiskās recenzijas par Kunga komediantu esmu pasludināta par nevēlamu personu.
Līga Ulberte
1.
Izraidītie
Ezeriņš
2.
Agnese Jēkabsone – Piafa
Anete Berķe – Sasodītais sarkanais mēness, Pieci vakari (LT)
Marija Bērziņa – Mollija saka jā!, Kabarē (NT)
Sandra Kļaviņa – Peldošie – ceļojošie
Ilze Ķuzule-Skrastiņa – Nakts vēl nav galā, Vecpuiši un vecmeitas (DT)
Juris Žagars – Izraidītie, Slazdā (DT)
Dainis Grūbe – Izraidītie, M. Butterfly
Ģirts Krūmiņš – Dukši, Dzeja
Andis Strods – Dukši
Andris Keišs – Peldošie – ceļojošie, Ilgu tramvajs
3. Patīkamākais pārsteigums – Daugavpils teātra atgriešanās profesionālajā apritē. Vismaz četri no Daugavpils šīs sezonas jauniestudējumiem ļauj runāt ne tikai par meklējumiem, bet arī par atradumiem. Secinājums – harismātiskam līderim teātrī ir ļoti liela nozīme.
Nepatīkamākais pārsteigums – Leļļu teātra radošā apstāšanās, ejot tikai ērti iestaigātus ceļus, kuros nav ne vien atradumu, bet grūti ieraudzīt pat meklējumus. Neatkarīgie teātri bērnu izrāžu nišu šobrīd aizpilda daudz pārliecinošāk nekā vienīgais valsts dotētais bērnu teātris. Secinājums tas pats – bez idejiska līdera ilgstoši repertuāra teātris darboties nevar.
4. Jaunās režijas laikmets turpinās. Jaunie – Elmārs Seņkovs, Vladislavs Nastavševs, Kārlis Krūmiņš, Laura Groza-Ķibere – un vidēji jaunie – Mārtiņš Eihe un Regnārs Vaivars – strādā intensīvi un daudz, dažādos spēles laukumos un žanros, nodrošinot dzīvu un, galvenais, neparedzamu teātra radošo procesu.
Diemžēl turpinās arī ražošanas laikmets, kad teātri, acīmredzot finansiālu žņaugu dzīti, ir spiesti štancēt vienu pirmizrādi pēc otras. Tik daudz negatavu pirmizrāžu (gan valsts, gan nevalstiskajos teātros) kā šajā sezonā sen nav nācies redzēt. Atbildīgs kritiķis aizies uz izrādi otrreiz, bet ko darīt pirmizrādes skatītājam – parastajam?
5. Viena līdera nav. Dailes, Nacionālajā, Jaunajā Rīgas, Liepājas, Valmieras un Daugavpils teātrī šajā sezonā bijušas vismaz divas labas izrādes. Dažos arī vairāk. Varbūt tas nav ļoti daudz, bet tomēr liecina par zināmu profesionālu stabilitāti.
Dita Eglīte
1.
Izraidītie
Vasarnieki (RKT)
Peldošie – ceļojošie
2.
Agnese Jēkabsone – Piafa
Marija Bērziņa – Mollija saka jā! un Kabarē
Madara Saldovere – Ezeriņš
Dainis Grūbe – Izraidītie
Juris Žagars – Izraidītie
Rolands Beķeris – Sprīdītis (LT)
3.
Lielākais pārsteigums – kādu rezonansi skatītājos radīja laikmetīgās dejas izrāde Ārā, pierādot, ka īstas un patiesas lietas gūst atbalsi gan sirdīs, gan prātos.
4. Šogad īpaši daudz labu un veiksmīgu iestudējumu mazajos spēles laukumos. Īpašs prieks par Valmieras Drāmas teātri, kur radoši šosezon strādājuši Ģirts Ēcis, Regnārs Vaivars un Mārtiņš Eihe. Uz šā fona īpaši
žēl, ka Liepājas pilsēta nesekmē mazās jeb kamerzāles iespējamību savā teātrī, kas talantīgajiem vidējās un jaunās paaudzes aktieriem ļautu uzmirdzēt citādās un negaidītākās tuvplāna krāsās.
5. Nacionālais teātris ar virkni labiem un ļoti labiem iestudējumiem mazajos spēles laukumos: Titāniks, Satisfakcija, Ezeriņš, Truša alā, Mollija saka: jā!, Pieaugušie. Bijuši arī interesanti meklējumi lielajā zālē: kino arheoloģija …bagātā kundze…, asprātīgā izrāde bērniem Sarkangalvīte un vilks. Turklāt Nacionālais teātris nodrošina radošo platformu jaunajiem režisoriem (arī sadarbībā ar DDT).
Henrieta Verhoustinska
1.
Izraidītie
Peldošie – ceļojošie
Piafa
2. Agnese Jēkabsone – Piafa
Sandra Kļaviņa – Peldošie – ceļojošie
Dainis Grūbe – M. Butterfly, Izraidītie
Juris Žagars – M. Butterfly, Izraidītie
Andris Keišs – Peldošie – ceļojošie
Vilis Daudziņš – Peldošie – ceļojošie
3. Nepatīkams – Milēdija (Kā var sačakarēt labu materiālu ar pārbaudītiem paņēmieniem? Tas vispār jāprot). Patīkams – Dailes ansamblis Izraidītajos, Dainis Grūbe izrādē M. Butterfly.
4. Dramaturgu aizvien pieaugošo lomu (Elmārs Seņkovs – Rasa Bugavičūte, Valters Sīlis – Jānis Balodis, Inga Gaile, kas pati arī režisore un strādā ar Andreju Jarovoju).
5. Neko nevaru teikt par Valmieras teātri – neesmu redzējusi Doktoru Živago. Manuprāt, Dailes teātris demonstrē visplašāko amplitūdu no lielām neveiksmēm līdz apsveicamām veiksmēm, bet vai līderis... Samērā kusla sezona arī iepriekš sparīgajos neatkarīgajos teātros, cik nu varu spriest, jo šosezon neesmu bijusi ļoti apzinīga teātra gājēja.
Līvija Dūmiņa
1.
Elmāra Seņkova Ezeriņš*
Oskara Koršunova Izraidītie
Dž. Dž. Džilindžera Sasodītais sarkanais mēness
2.
Agnese Jēkabsone – titulloma Piafā
Sandra Kļaviņa – Ļoļečka Carevska Peldošajos – ceļojošajos
Marija Bērziņa monoizrādē Mollija saka jā! un Šneidera jaunkundze Kabarē
Dainis Grūbe – Bens Izraidītie, Song Lilinga M. Butterfly
Juris Žagars – Bens Izraidītie, Džeks Slazdā
Lauris Dzelzītis – Vandals Izraidītie
3. Dailes teātra izrāde Milēdija. Sezonas sākumā Dailes teātrī tapušais Šeipings iezīmējās kā izrāde, kurā Džilindžers risina pats sev būtiskus jautājumus attiecībā uz teātri, par sevi mākslā un mākslu sevī. Pēc tam Liepājas teātrīiestudētais Sasodītais sarkanais mēness – Bertolta Brehta lugas Bungas naktī skatuves versija – lika secināt, ka režisors atrodas auglīgā meklējumu procesā un ar cerībām gaidīt nākamos darbus. Tāpēc Milēdija – parodiju virtene bez jēgas – tiešām nepatīkami pārsteidza.
4. Turpinās iepriekšējo gadu tendence – ir daudz labu iestudējumu mazajās zālēs, šosezon šajā ziņā līderi ir Nacionālais teātris un Valmieras teātris. Šī tendence aktualizē režisoru-inscenētāju problēmu, tomēr šajā ziņā pagājusī sezona iezīmējas ar pozitīvu zīmi tieši jaunās režijas paaudzes kontekstā. Vladislava Nastavševa Peldošie – ceļojošie, Elmāra Seņkova Vasarnieki, arī Lauras Grozas-Ķiberes Piafa un M. Butterflay ļauj redzēt spēju savaldīt un pārvaldīt lielo skatuvi.
Satura ziņā spēcīgi izskan liekā cilvēka tēma, ko var formulēt kā dažādu veidu izraidīšanu – gan ārējā, visiem redzamajā, gan personiskajā telpā. Par to runā, piemēram, Oskara Koršunova Izraidītie, Vladislava Nastavševa Peldošie – ceļojošie, Elmāra Seņkova Vasarnieki, Džilindžera Sasodītais sarkanais mēness.
5. Manuprāt, viena līdera nav, un tas ir pozitīvi.
Teātru aptauja
Diemžēl M. Čehova Rīgas Krievu teātris atbildēt atteicās. Liepājas teātrim nav mazās zāles, tāpēc tikai viens nosaukums.
Dailes teātris
Izraidītie
Vecpuiši un vecmeitas
Daugavpils teātris
Kaija. Under construction
Viss ir viņa
Jaunais Rīgas teātris
Ilgu tramvajs
Gaismotāji
Latvijas Leļļu teātris
Slavenais pīlēns Tims
Makss un Morics
Liepājas teātris
Piafa
Nacionālais teātris
Kabarē
Ezeriņš
Valmieras Drāmas teātris
Doktors Živago
Bask@bols
*
DT – Dailes teātris
DDT – Dirty Deal Teatro
JRT – Jaunais Rīgas teātris
LT – Liepājas teātris
NT – Nacionālais teātris
RKT – Rīgas Krievu teātris
VDT – Valmieras Drāmas teātris