21. aprīlī Dailes teātrī būs iespējams noskatīties vienu no interesantākajiem režisora Dž. Dž. Džilindžera iestudējumiem – Liepājas teātra izrādi Sasodītais sarkanais mēness.
Tās pamatā ir vācu dzejnieka, dramaturga Bertolta Brehta otrā luga Bungas naktī, ko režisors iestudējis, iedvesmojoties no ekspresionisma stila un radot formā spilgtu, cilvēciski siltu uzvedumu, kurā komiskajam slānim cauri aužas smalka smeldze. «Brehta lugas iestudējumā izdevās uztaustīt kādu sev jaunu virzību,» atskatoties uz pagājušo sezonu, intervijā Neatkarīgajai (15.09.14.) sacīja Džilindžers.
Sasodītais sarkanais mēness bija 2013./2014. gada sezonas lielās formas iestudējumu piecniekā, kas pretendēja uz labākās izrādes balvu. Balvu Spēlmaņu naktī kā labākā otrā plāna aktrise saņēma Anete Berķe, un viņas radītā Anna šajā iestudējumā ir viens no sasniegumiem, par ko šī atzinība piešķirta. Arī horeogrāfes Lienes Gravas ieguldījums izrādes stilam atbilstošas un katra tēla raksturu atklājošas ķermeņa valodas radīšanā ir novērtēts ar Spēlmaņu nakts balvu.
Kristiana Brektes dekorācijā (Spēlmaņu nakts nominācija), kas atgādina Paula Klē gleznas, Egons Dombrovskis, Anete Berķe, Edgars Pujāts, Inese Kučinska, Gatis Maliks, Kaspars Gods, Signe Ruicēna izspēlē kādas sarkana mēness apspīdētas nakts notikumus – Annas un Murka saderināšanās svinības izjauc pirms četriem gadiem karā aizgājušais un par mirušu uzskatītais Andrēass Kraglers. Pagātnes spoka parādīšanās rada apjukumu, kas liek pārvērtēt jūtas. Citādais – salīdzinoši, ļoti reālistisks ir Annas bijušais līgavainis – Egona Dombrovska karagūsteknis Andrēass Kraglers ar savu naturālistiski nepievilcīgo rēga izskatu neiederas groteskajā kompānijā. Kraglera cilvēciskums kontrastē ar dominējošo marionetiskumu, un aci pret aci satiekas godprātība un sirdsapziņa pret mietpilsoniskumu un vaļīgiem morāles kritērijiem.
Kā ekspresionisma filmās grimēto aktieru groteskajai spēlei raksturīgi izteiksmīgi skatieni un mīmika, kas īpaši labi izdodas Anetei Berķei un Inesei Kučinskai (Annas māte Amālija).
«To, ka ekspresionisms auglīgi izmantojams mūsdienu teātrī, ja aktieri spēj savienot tēla iekšējo un ārējo dzīvi, teicami pierāda ne tikai I. Kučinska, bet arī A. Berķe Annas lomā. Aktrise pārvietojas pa skatuvi, galvu bailīgi ierāvusi plecos, viņas kustības un intonācijas – trauksmainas, saraustītas, skatieni (ārā pa logu) – bailes un šausmas pārraidoši. Rodas iespaids, ka Anna atrodas uz prāta un ārprāta robežas – tas ir ekspresionisma teātrim hrestomātiski aktuālais ekstātiskais stāvoklis,» recenzijā rakstīja Silvija Radzobe (Neatkarīgā, 5.12.13.).
20. gadsimta 20.–30. gadu modes smalkumos iedziļinājusies Ilze Vītoliņa (Spēlmaņu nakts nominācija), radot izrādes kostīmus. Laikmetu iezīmē arī tā laika mūzika.