Latvijas izrāžu skate 2015

TUMŠĀS ALEJAS. Vladislava Nastavševa izrāde ir viens no piemēriem, kad dalība skatē sekmējusi Latvijas mākslinieku iesaisti starptautiskā apritē. Attēlā: Baiba Broka un Vilis Daudziņš © Publicitātes foto: Gints MĀLDERIS

Šonedēļ Latvijas Jaunā teātra institūta (LJTI) rīkotā izrāžu skate pulcējusi Rīgā ārvalstu festivālu, teātra namu, citu skatuves mākslas organizāciju pārstāvjus un teātra kritiķus.

Latvijas izrāžu skate tiek rīkota, lai iepazīstinātu ārvalstu viesus ar jaunāko Latvijas teātrī un veicinātu Latvijas izrāžu un mākslinieku iesaisti starptautiskā apritē. Kā norāda LJTI direktore Gundega Laiviņa, šogad skate pulcē lielāko viesu skaitu tās vēsturē – uz festivālu reģistrējušies 87 viesi no 16 valstīm, un «tas nozīmē, ka ārvalstu profesionāļu vidū šī ir kļuvusi par iecienītu un novērtētu platformu mūsu teātra iepazīšanai». Pateicoties skatēm, mūsu teātra mākslai ir lielākas iespējas iziet pasaulē. Gundega Laiviņa uzsver, ka lielu daļu Alvja Hermaņa izrāžu starptautiskie kuratori ir noskatījušies tieši skates laikā. Arī Liepājas teātrī Konstantīna Bogomolova iestudētā un pērn Wiener Festwochen rādītā Stavangera tika noskatīta LJTI rīkotajā skatē. Pēc dalības skatē Vladislava Nastavševa Tumšās alejas pagājušajā gadā piedalījās Theaterformen festivālā Braunšvigā. Gundega Laiviņa arī atklāj, ka Tumšās alejas tika aicinātas uz Vīni un Berlīni, bet izrādes nenotika piemērotu telpu trūkuma dēļ. Pēc tam Vladislavs Nastavševs tika uzaicināts strādāt teātrī NO99 Igaunijā, kur iestudētā izrāde NO49 The Truth That I`ve Been Longing For šogad jūlijā viesosies Theaterformen festivālā Hannoverē. «Pateicoties skatēm un LJTI darbībai, Valters Sīlis un Jānis Balodis saņēma uzaicinājumu veidot izrādi Lietuvas Nacionālajā teātrī, aizveda Leģionārus uz Santarcangelo teātra festivālu Itālijā. Kopā ar Ievu Kauliņu viņš tika uzaicināts veidot izrādi War notes kopā ar itāļu māksliniekiem Teatro Sotteraneo, kuras pirmizrāde notika Santarcangelo teātra festivālā 2014. gadā. Leģionāri aizbrauca arī uz festivālu Baltijas nams Pēterburgā un viesizrādēs uz Igauniju – Tartu un Tallinu,» stāsta Gundega Laiviņa.

Šogad skati apmeklēs Kaserne Basel teātra un Bāzeles teātra festivāla kurators Tobiass Brenks, Cīrihes teātra festivāla mākslinieciskais vadītājs Sandro Lunins, Tallinas teātra biennāles Saal Biennal un festivāla Baltoscandal mākslinieciskais vadītājs Prits Rauds, Tbilisi Starptautiskā teātra festivāla direktore Ekaterina Mazmišvili, festivāla Theaterformen kuratore Katarina Visocka, Vīsbādenes biennāles mākslinieciskais vadītājs Martins Hammers, festivāla Dialog kuratore Malgoržata Semila, Eurothalia festivāla kuratore Andrea Andrei, Starptautiskā Platonova mākslas festivāla mākslinieciskais vadītājs Mihails Bičkovs, Nitras teātra festivāla kurators Jans Šimko, Pilzenes Starptautiskā teātra festivāla kurators Mihals Zakalka un citi.

Skates programmu veido LJTI sadarbībā ar teātriem un režisoriem, un atlases kritērijs ir – vai iestudējums atspoguļo laikmetīgās skatuves mākslas attīstības tendences Latvijā un ietver potenciālu uzrunāt ārzemju auditoriju. Skates trīs dienās no 20. līdz 23. maijam ārvalstu teātra speciālistu vērtējumam tiek piedāvāti divpadsmit iestudējumi: režisora Elmāra Seņkova Nāves deja Valmieras drāmas teātrī, Konstantīna Bogomolova Mans blasters ir izlādējies Liepājas teātrī, Vladislava Nastavševa Idiots Nacionālajā teātrī un Peldošie – ceļojošie Jaunajā Rīgas teātrī, Valtera Sīļa Zudusī Antarktīda Dirty Deal Teatro, Dmitrija Petrenko Visas viņas grāmatas Dailes teātrī, Kirila Serebreņņikova Raiņa sapņi Nacionālajā teātrī, Viestura Meikšāna Māceklis JRT, Alvja Hermaņa Divpadsmit krēsli JRT, Kara piezīmes DDT, horeogrāfa Kūna Augustainena izrāde No Vecmīlgrāvja ar mīlestību un Kristīnes Vismanes Noķer mani Ģertrūdes ielas teātrī.

Bet 22. maijā pulksten 11 Kaņepes Kultūras centrā (Skolas ielā 15) notiks tikšanās ar režisoriem – Konstantīnu Bogomolovu, Valteru Sīli, Dmitriju Petrenko, Elmāru Seņkovu, Vladislavu Nastavševu.



Izklaide

Šveices Bāzeles kantonā šodien notiek referendums, kurā pilsoņiem jāizlemj, vai tērēt miljoniem eiro starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa organizēšanai, ko pretinieki nodēvējuši par valsts naudas izšķiešanu zaimojošam mūzikas pasākumam.

Svarīgākais