Daugavpilī būs pieejama profesionālā māksla

Viens no nodomu protokoliem par sadarbību profesionālās mākslas pieejamības veicināšanā reģionos pagājušās nedēļas nogalē tika parakstīts Daugavpilī. Ar Daugavpils domi parakstītais dokuments nebija vienīgais kultūras ministra Inta Dāldera apmeklējuma mērķis, un darba diena toreiz ieilga līdz naktij.

Gaida Rotko oriģināldarbus

Kultūras ministram tiekoties ar Daugavpils domes priekšsēdētāju Jāni Lāčplēsi un pirmo vietnieci Ritu Strodi, sarunas galvenā tēma bija Marka Rotko mākslas centra izveides projekts, Neatkarīgo informē Daugavpils domes preses sekretāre Līga Korsaka.

I. Dālderis uzskata, ka tik nozīmīgam projektam jāsniedz valsts atbalsts un, neraugoties uz to, ka objekts atrodas tālu no galvaspilsētas, jau tuvākajā laikā jāparaksta memorands par sadarbību centra izveidē. Kā bilda ministrs, M. Rotko vārds ir zināms jebkurā mākslas galerijā jebkurā pasaules malā. Mākslinieka dzimtajai pilsētai Daugavpilij ir ļoti paveicies, tikai kopīgi jāstrādā, lai šo iespēju izmantotu. Sarunās tika ieskicēta centra vadība pēc projekta realizācijas, kā arī nepieciešamais valsts atbalsts. I. Dālderis pieļāva, ka projekta īstenošanai varētu tikt piešķirts ES struktūrfondu finansējums un nākotnē MRMC varētu būt kā valsts institūcija vai kapitālsabiedrība, kas centra pastāvēšanai piesaistīs arī pašvaldības un privātos līdzekļus. Jau šonedēļ ministrs plāno tikties ar Swedbank vadību, kas izrādījusi par projektu interesi, informē laikraksts Latgales Laiks. Kā ziņots, Daugavpils dome ar M. Rotko mantiniekiem veic sarunas par mākslinieka oriģināldarbu deponēšanu un iespēju tos mainīt. Jau panākta vienošanās par to, ka M. Rotko mantinieki garantē četru līdz sešu oriģināldarbu izvietošanu MRMC Daugavpilī.

Ko paredz protokols

Protokols paredz, ka pašvaldība bez atlīdzības piedāvās telpas citu pilsētu kolektīviem, kuri savukārt par savām izrādēm vai koncertiem no pašvaldības neprasīs samaksu. Ministrija apņemas šim mērķim iekļaut kultūras iestāžu ikgadējā budžetā dotāciju, proti, vismaz divām izrādēm divos gados. I. Dālderis atzina, ka līdz šim bijušas diskusijas par norēķiniem. Pašvaldības piestāda lielu rēķinu par telpu nomu, savukārt kolektīvi prasa par viesizrādi pārāk dārgi. Ministrijas kā kapitālturētājas uzdevums esot noregulēt šo jomu, jo nodokļu maksātāji dzīvo visā valstī un visiem ir tiesības baudīt mākslu. I. Dālderis izteica pārliecību, ka ir iespēja vienoties, jo viesizrādes var rīkot gan ar lielām, gan ar ļoti minimālām izmaksām.

Kultūras ministrs skaidroja, ka nodomu protokolā fiksēts, kuri būs valsts dotētie kolektīvi un kāds būs viesizrāžu skaits konkrētos reģionos. Tuvāko divu gadu laikā Latgales iedzīvotājiem Daugavpilī būs iespēja iepazīties ar KM pārraudzībā esošo kapitālsabiedrību – Latvijas Nacionālā teātra, Nacionālās operas, Jaunā Rīgas teātra, Leļļu teātra, Rīgas Krievu drāmas teātra, Valmieras drāmas teātra, Dailes teātra, Daugavpils teātra, Nacionālā simfoniskā orķestra, Valsts akadēmiskā kora Latvija, Liepājas simfoniskā orķestra un Latvijas koncertu – izrādēm un koncertiem. Protokols būs spēkā līdz 2011. gada 31. decembrim.

Teātrim nozīmīga vieta

Noslēdzot Daugavpils apmeklējumu, I. Dālderis Daugavpils teātrī tikās ar teātra vadību un noskatījās krievu trupas izrādi – R. Kūnija Kā piekrāpt sievu?.

"Lai arī kāda būtu situācija, teātra apmeklētāju krīzi pagaidām nejūt," atzīmēja kultūras ministrs. Pērn Latvijas teātros izrāžu un apmeklētāju skaits nav samazinājies, tāpat koncerti notiek iepriekšējā līmenī. Vienīgi par 20 procentiem samazinājušies ieņēmumi par biļetēm. Cerīgi uz mākslinieciskās attīstības perspektīvām raugās arī Daugavpils teātris, par kura direktoru apstiprināts līdzšinējais Daugavpils kultūras projektu vadītājs Miervaldis Brodovs. Viņš Neatkarīgajai uzsvēra, ka nule parakstītais nodomu protokols Latgales iedzīvotājiem profesionāļu izrādes un koncertus padara daudz pieejamākus. Ministrs apliecinājis, ka valsts statuss Daugavpils teātrim tiek saglabāts, kā arī solīts atbalsts repertuāra veidošanā, piesaistot un apmaksājot labākos režisorus, kas sola papildu atspēriena iespējas. Šosezon teātris cer pabeigt divas pirmizrādes – Klepernieka Pogosta zvaigzni un Olivereto ar Raimonda Paula mūziku un Jāņa Petera tekstu. Pēdējai pirmizrāde gaidāma 12. aprīlī, bet Starptautiskajā teātra dienā, 27. martā, Daugavpils teātris būs atvērts visiem interesentiem.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.

Svarīgākais