«Mūsdienu laikmetā cilvēkiem diezgan ātri uzaug bieza āda – sekojot ziņu avotiem, kas notiek pasaulē, mēs ļoti ātri pārskrienam visam pāri. Terorakts, kara šausmas... jā, briesmīgi, jā, žēl, bet – ejam tālāk. Strādājot pie šīs izrādes un iepazīstot konkrētus cilvēkus, man ļoti mainījās attieksme pret notikumiem pasaulē – viena personiska saikne mainīja visu...» secina jaunā režisore Paula Pļavniece. Viņai šovakar pirmizrāde – Dirty Deal Teatro (DDT) viņa iestudējusi dramaturga Jāņa Baloža dokumentālo izrādi Kas notiks rītdien?.
Izrādes pamatu veido četru cilvēku veidotas video dienasgrāmatas četrās dažādās valstīs - Latvijā (latvietis Jānis Balodis), Polijā (čīlietis Hosē Alvaress), Beļģijā (turciete Cigdema Mirola) un Sīrijā (sīriete Rihama Baderhana no Alepo). Pusgada garumā (no šā gada janvāra līdz jūlijam) šie jaunie cilvēki ik dienas mēģināja atbildēt uz jautājumu: kas notiks rītdien, jautājot to gan sev, gan sev tuviem cilvēkiem, gan dokumentējot to, kas notika viņiem apkārt. No tā arī tapusi teātra izrāde, kurai veidotāji devuši apzīmējumu «dokumentāls detektīvs». Tā ir unikāla video liecību kolāža par cilvēku tuvākās nākotnes gaidām laikā, kad pasaule mainās straujāk nekā jebkad agrāk.
Var un vajag minēt
Kas notika pusgada laikā šajās četrās valstīs? Sīrijā karš turpināja mīties ar pamiera periodiem, Brisele piedzīvoja teroristu uzbrukumus, Polijā notika poļu šņabja tūres pasākumi, bet Latvijā nebija nekā no visa minētā, bet bija daudz kas cits. Kas notiks rītdien? Kāda izskatīsies mūsu kopējā un katra individuālā nākotne? To var un vajag minēt, reizē atceroties, ka skaidri to nekad nav iespējams ieraudzīt, tieši tāpat kā dokumentālā detektīva Kas notiks rītdien? iznākumu sākumā nevarēja paredzēt neviens no tā veidotājiem - ne dramaturgs Jānis Balodis (teksts, izpildījums), ne režisore Paula Pļavniece, ne māksliniece Ieva Kauliņa (scenogrāfija, vizuālais noformējums), ne dramaturģijas konsultants Valters Sīlis.
«Interese uzdot jautājumu par mūsu visu kopīgo rītdienu Jānim radās, četras dienas pēc teroraktiem Parīzē spēlējot izrādi Nacionālās attīstības plāns. Izrādē ir brīdis, kur viņš uzdod skatītājiem jautājumus: kādu jūs iztēlojaties savu nākotni? Vai jūs būsiet laimīgi? Kas jūs darīs laimīgus? Pirms teroraktiem Parīzē skatītājiem atbildes nāca viegli, ar diezgan lielu pārliecību par lietām, kas viņus padara laimīgus, bet tās četras dienas pēc notikumiem skatītāju zālē valdīja apmulsums - pasaule mums apkārt bija mainījusies, un cilvēki jutās kā izmesti no laivas... Sajūtas bija tik spēcīgas, ka radās ideja par to runāt un skaidrot: kas būs rītdien?!» stāsta jauniestudējuma režisore. Viņa atklāj, ka jauniešus, kuri piedalījās video dienasgrāmatu veidošanā, Jānis Balodis atradis un uzrunājis sociālajā vietnē Facebook. Vienīgi turcieti, kura dzīvo Briselē, pazinis jau iepriekš. Bet viņš pat nav varējis iedomāties, cik lielu personīgu nospiedumu uz visiem izrādē iesaistītajiem atstās tie pāris klikšķi feisbukā ar vēlmi atrast atbildi. «Skaidrs, ka izrādē nav vienas atbildes uz šo jautājumu, bet zināmas sajūtas tā iedod gan. Katrā ziņā mums pašiem šķiet, ka rezultāts ir sanācis ļoti interesants.»
No prieka līdz bezcerībai
«Strādājot pie izrādes un iepazīstot šos cilvēkus Beļģijā, Polijā un Sīrijā, man ļoti mainījās attieksme pret notikumiem pasaulē, un es esmu pārsteigta, cik ļoti viena personiska saikne visu mainīja... Kad reāli pazīsti vienu jaunu meiteni no Alepo, kura tikko ir pabeigusi skolu, un kā pusgada laikā mainās viņas dzīve... Un tad tu tiešām sāc domāt, kas šai pasaulē ir taisnīgi un kas - netaisnīgi. Kāpēc cilvēki tiek dažādi vērtēti, kāpēc vieniem tiek dots kas vairāk, bet citiem ne? Jo tu skaties uz šiem jauniešiem un saproti, cik vienādi mēs visi esam - neatkarīgi no tā, vai tai meitenei ir tas lakats ap galvu, vai kādā valodā viņa runā...» stāsta Paula Pļavniece. Viņa ļoti būtu vēlējusies, lai šovakar uz pirmizrādi ierastos visi tajā iesaistītie jaunieši, bet būs tikai turciete Cigdema Mirola. Sīriete Rihama Baderhana ir iesprostota Alepo, viņai nav iespēju tikt prom, arī čīlietim Hosē Alvaresam nav tādas uzturēšanās atļaujas, kas ļautu izbraukt no Polijas. Un neviens nezina, kas notiks rītdien...