VĒRTS REDZĒT: "Meistars un Margarita pēdējo" reizi

DAIĻĀ MARGARITA. Aktrise Elīna Vāne, kura izrādē Meistars un Margarita spēlē daiļo Margaritu, domā, ka šīs izrādes mūžu vajadzēja pagarināt, paturot to teātra zelta fondā © Publicitātes foto

«Kas jālaiž vaļā, tas jālaiž, un jāatbrīvo vieta kam jaunam. Un tomēr man liekas, ka šīs izrādes mūžs bija pārāk īss,» saka Valmieras drāmas teātra (VDT) aktrise Elīna Vāne. Viņa spēlē Margaritu vienā no pasaules sarežģītākajiem un noslēpumainākajiem literatūras darbiem – Mihaila Bulgakova romāna Meistars un Margarita inscenējumā Indras Rogas režijā.

Uz VDT Lielās zāles skatuves šī izrāde 30. aprīlī tika nospēlēta pēdējo reizi, bet izrādi Rīgā vēl ir iespēja noskatīties viesizrāžu laikā - ceturtdien un piektdien, 8. un 9. jūnijā, Dailes teātrī.

Mihails Bulgakovs (1891-1940) savas dzīves galveno darbu, romānu Meistars un Margarita rakstījis no 1929. gada līdz pat savas dzīves beigām. Tā darbība notiek Maskavā 1929. gada Ciešanu nedēļā - laikā pirms Lieldienām. Maskavā ierodas pats nelabais, Volands (Jānis Znotiņš), lai šeit sarīkotu savu ikgadējo Pavasara balli un satiktos ar Meistaru (Ivo Martinsons) - vēsturnieku, kurš sarakstījis romānu par divas tūkstošgades seniem notikumiem Jerušalajimas pilsētā. Meistara aprakstītie notikumi kļūst vēl par vienu sižetisku līniju, tāpat kā viņa un daiļās Margaritas (Elīna Vāne) mīlas stāsts. Pārējās lomās: Ieva Puķe, Inese Pudža, Inese Ramute, Rūta Dišlere, Ilze Pukinska, Ilze Lieckalniņa, Kārlis Freimanis, Mārtiņš Meiers, Tālivaldis Lasmanis, Imants Strads, Krišjānis Salmiņš, Januss Johansons, Aigars Apinis, Ingus Kniploks, Rihards Jakovels, Māris Bezmers, Ivars Vanags, Ģirts Rāviņš, Arnolds Osis un Aigars Vilims.

«Kāpēc šo izrādi būtu vērts redzēt? Tāpēc, ka tas ir Bulgakovs, un tāpēc, ka tas ir Meistars un Margarita. Manuprāt, tas pat īpaši nav jākomentē. Tiem, kuriem šis darbs patīk, varētu būt ļoti interesanti to redzēt skatuves variantā,» domā Margaritas lomas atveidotāja. Viņa gan uzskata, ka šīs izrādes mūžu vajadzēja pagarināt, paturot to teātra zelta fondā. «Protams, ja to reti spēlētu, mums būtu grūtāk, bet man šķiet, ka tas būtu tā vērts,» uzskata Elīna Vāne. Viņa neslēpj, ka šī darba mēģinājumu process bija diezgan smags. «Iespējams, tāpēc, ka tur piedalījās arī Volands [dēvēts par pašu nelabo], ka tur tika cilāta tēma, cik viņš ir īsts vai neīsts - jo nevar jau zināt, vai viņš vēl tagad nestaigā pa zemes virsu... Šī personāža klātesamība iedod šim iestudējumam tādu misticismu, ka dažkārt pat paliek baisi. Bet pareizticīgo dziedājumi, ko izpilda mūsu pašu aktrises, rada balansu starp tumšo pusi un gaišo. Tā mums tas process arī gāja - starp tumšo un gaišo, un viegli tas nebija,» atminas talantīgā aktrise.

Šī sezona, kas nu jau strauji tuvojas izskaņai, Elīnai Vānei bija mierīga un viegla, un, kā viņa pati saka: tā pat bija labi, jo iepriekšējā vasara bija ārkārtīgi nemierīga, pilna ar darbiem. Tad nu sezonas laikā varēja atpūsties, jo bija tikai divi jauniestudējumi - Emmijas laime [Barbara] pie režisores Māras Ķimeles un Klusa nakts, dzēra nakts [Lora] pie režisora Regnāra Vaivara.

«Šī vasara plānojas mierīga, un tas arī, protams, ir labi, jo jau 28. jūlijā sākas jaunā sezona un uzreiz ir darbs pie jauniestudējuma,» saka lieliskā aktrise, ļoti cerot, ka vismaz atvaļinājuma laikā sāksies vasara.

Bet vēl pirms sākas vasaras atpūta, aktrise iejutīsies Antonijas lomā visu laiku visvairāk skatītajā izrādē - Rūdolfa Blaumaņa Skroderdienās Silmačos. Šis Zigurda Neimaņa iestudējums 16. jūnijā tiks izspēlēts Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā, 17. jūnijā Alūksnē, 19. jūnijā Rēzeknē, 21. jūnijā Smiltenē, 22. jūnijā Saldū, bet 23. jūnijā - Druvienas estrādē. «Arī šī izrāde, ko spēlējam jau trešo sezonu, Līgo vakarā tiks spēlēta pēdējo reizi,» atklāj Elīna Vāne, piebilstot, ka viņa atkal priecāsies satikties ar kolēģiem no citiem teātriem, bet viņas Antonija jau gaida atkalsatikšanos ar Aleksi (Edgars Pujāts) un Dūdaru (Ģirts Ķesteris).



Izklaide

Šveices Bāzeles kantonā šodien notiek referendums, kurā pilsoņiem jāizlemj, vai tērēt miljoniem eiro starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa organizēšanai, ko pretinieki nodēvējuši par valsts naudas izšķiešanu zaimojošam mūzikas pasākumam.

Svarīgākais