Vērts redzēt! Antīkā gaisa malks

«Ja šodien teātris pārsvarā runā mūsdienīgā valodā, tad šajā izrādē, kuras darbība notiek 19. gadsimta trīsdesmitajos gados, no skatuves plūdīs nevis svaiga, bet antīka gaisa malks. Es pats pēdējoreiz ko līdzīgu esmu darījis, studējot Kultūras akadēmijā, kad strādājām ar seno literatūras dižgaru darbiem,» saka aktieris un režisors Reinis Boters (27).

Ceturtdien, 12. martā, viņam pirmizrāde Latvijas Nacionālā teātra LMT Jaunajā zālē - izrādē Lepnums un aizspriedumi, kas tapusi sadarbībā ar teātra trupu Kvadrifrons un ko pēc Džeinas Ostinas (1775-1817) romāna motīviem iestudējis režisors Klāvs Mellis.

Iedvesmojoties no Džeinas Ostinas manieru romāna Lepnums un aizspriedumi (1813) un tā tulkotājas Ilgas Melbārdes krāšņās latviešu valodas, režisors Klāvs Mellis sadarbībā ar Evartu Melnalksni radījuši versiju par notikumiem, kas norisinās apmēram 15 gadu pēc romāna notikumu beigām, daļu no romānā notikušā graciozi atceļot un Ostinas sievišķajā skatienā nevilšus ieplūdinot vīrišķo elementu.

Jaunā režisora interpretācijā Lepnums un aizspriedumi ir skumīga salonkomēdija par divu pasauļu sastapšanos elegantā laikmeta interjerā. Pieaugšanu tajā iezīmē nodevība no vistuvāko draugu puses, briedumu - atteikšanās no mīlestības un radikālām prasībām pret citiem. Lai arī pārmaiņu vēji palēnām drupina ierasto kārtību, saites starp māsām un brāļiem ir stiprākas par ideoloģiju tektoniskajām svārstībām. Izrāde vēsta par aizslietņiem un tabakmakiem, priekšautiem un lakatiņiem, virtuvēm, guļamistabām un nesamierināšanos mirklī, kad viss jau it kā ir par vēlu.

Lomās: Latvijas Nacionālā teātra aktrises Zane Jančevska, Marija Bērziņa, Anna Klēvere un Līga Zeļģe un Kvadrifrona aktieri Ance Strazda, Reinis Boters un Āris Matesovičs.

«Tā ir divu atšķirīgu pasauļu sastapšanās un - sadursme, jo viena ir atvērta jaunajam un pārmaiņām pasaulē, bet otra savā nostājā ir daudz konservatīvāka. Un šajā atšķirīgo pasauļu strīdā tiek risināts jautājums par sievietes vietu sabiedrībā, kas sieviešu un vīriešu attiecībās rada zināmu disbalansu,» stāsta Sebastiana lomas atveidotājs Reinis Boters, uzsverot, ka jaunā izrāde, protams, ir par mīlestību.

Aktieris atzīstas, ka izjūt pietāti pret izrādes partnerēm - Latvijas Nacionālā teātra aktrisēm, kuras ir pieredzējušākas un sevi jau daudzkārt pierādījušas. «Kolektīvs ir ļoti draudzīgs, un mums, Kvadrifrona aktieriem, šī sadarbība veidojas ļoti patīkama. Lai arī mēs, iespējams, esam no ļoti dažādām vidēm, ir sajūta, ka esam domubiedri - mums ir izdevies nonākt pie kopsaucēja bez lielām domstarpībām,» atklāj Reinis Boters.

Viņaprāt, jauniestudējums būs interesants gan Džeinas Ostinas daiļrades cienītājiem, gan Kvadrifrona jau uzticamajiem skatītājiem, jo vismaz Kvadrifrona aktieru pieredzē šāda izrāde ir kaut kas nebijis. «Tā ir salonkomēdija, kas pieprasa mazliet citu esību uz skatuves, jo - laiks ir pavisam cits. Ja pārsvarā esam veidojuši izrādes par mūsdienām, tad šī izrāde izvirza citus noteikumus un pieprasa citas manieres. Tas ir zināms eksperiments,» domā Reinis Boters.

Viņam šajā sezonā plānoti vēl divi jauniestudējumi, turklāt Kvadrifrons aktīvi gatavojas arī nākamajai teātra sezonai, ko aizvadīs jau jaunās telpās (Āgenskalnā, bijušajā LU fizmatu fakultātē Zeļļu ielā 25), jo Rīgas Cirks, kur šī teātra trupa divas sezonas darbojās, gatavojas renovācijai.

Bet no teātra brīvajā laikā aktierim bezdarbībā sēdēt neļauj deviņus mēnešus jaunā borderkollija kucīte Lauga, kura jāved pastaigās - pa meža takām, gar jūru. «Tā mēs ar draudzeni esam spiesti iet svaigā gaisā, un šādas pastaigas arī lieliski izvēdina galvu.