Daugavpils sāga. Kamēr Latvija domā, Krievija piedāvā atbalstu

Pēc Daugavpils domes priekšsēdētāja Jāņa Lāčplēša tikšanās ar kultūras ministru Intu Dālderi, lai apspriestu Daugavpils teātra likteni, teātra kolektīvs un pašvaldība joprojām ir neziņā, kā teātris strādās šajā un nākamajās sezonās.

Kā Neatkarīgo informē Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis, panākta vienošanās vismaz par to, ka teātra likvidāciju pieļaut nedrīkst. Ministrija solījusi atsūtīt dokumentu paketi, lai Daugavpils pašvaldība un teātra kolektīvs varētu iepazīties ar iespējamo Liepājas teātra turpmākās darbības modeli. Tostarp Jānis Lāčplēsis ministram izteicis savu viedokli, ka teātrim noteikti jāatstāj valsts finansējums. Tajā pašā laikā ministrijā turpina skatīt dažādus variantus iespējamiem finansēšanas modeļiem. Kā norāda jaunievēlētais Daugavpils pilsētas galva, tikšanās laikā runāts arī par teātra vadītāju. Kā informēts, līdzšinējā Daugavpils teātra direktore Inese Laizāne uzrakstījusi atlūgumu, kādēļ steidzami risināms jautājums par iestādes vadītāju. Panākta vienošanās, ka teātra administratore uz laiku būs Latviešu kultūras centra vadītāja Regīna Osmane.

Daugavpils domes preses sekretāre Līga Korsaka bilst, ka par Daugavpils teātra likteni nobažījušies Krievijas ģenerālkonsulāta darbinieki. 14. oktobrī domē ieradies Krievijas ģenerālkonsuls Daugavpilī Nikolajs Vihļajevs, lai tiktos ar pilsētas mēru un piedāvātu Krievijas atbalstu, kā arī izklāstītu iespējas to saņemt. Kā pastāstīja Nikolajs Vihļajevs, šā gada novembrī Rīgā ieradīsies Krievijas Federācijas kultūras ministrs, lai parakstītu trīsgadīgu sadarbības līgumu ar Latviju kultūras jomā. Daugavpils teātrim tiek piedāvāts uzsākt sadarbību ar Krieviju, lai risinātu savas problēmas. Ģenerālkonsuls uzskata, ka iespējamas Daugavpils aktieru apmācības un meistarības paaugstināšana Krievijā, kaimiņvalsts režisoru uzaicināšana darbam Daugavpils teātrī, kā arī virkne citu iespēju. Atbalsts paaugstinātu gan aktieru meistarību, gan skatītāju interesi par izrādēm.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.

Svarīgākais