Daugavpils teātrim atvēl bada maizi

Daugavpils teātra un Daugavpils pilsētas domes vadību nepatīkami pārsteigusi no Kultūras ministrijas saņemtā neoficiālā informācija par Latvijas teātru valsts dotāciju projektu 2010. gadam, kurā no valsts kopējā profesionālajiem teātriem plānotā finansējuma trīs miljonu 97 tūkstošu latu apmērā, Daugavpils teātrim atvēlēta vismazākā summa - tikai četri procenti.

Tā ir gandrīz trīs reizes mazāka summa par dotāciju, ko Daugavpils teātris no valsts saņēmis šogad. Kā Neatkarīgo informēja Saeimas preses dienests, projekts vakar tika izskatīts Saeimas Izglītības kultūras un zinātnes komisijas diskusijās, kuru laikā kultūras ministrs Ints Dālderis vēlreiz uzsvēra, ka neviens profesionālais teātris Latvijā slēgts netiks, taču, kā izdzīvot, - jautājums atklāts.

«Tā ir šantāža pret Daugavpils pilsētas domi, lai tā teātri pārņemtu savā pārziņā,» Neatkarīgajai uzsvēra Daugavpils teātra direktore Inese Laizāne. «[Šajā situācijā] redzu pāreju uz projektu teātri. Pieņemot, ka teātrī darbojas divas trupas – viena latviešu, otra krievu, par minēto budžetu katra no tām gadā varētu iestudēt tikai vienu jauniestudējumu. Kopā izrādot tikai 36 izrādes – pa 18 katrai trupai, bez

finansējuma viesizrādēm būtu gauži neizdevīgi turēt teātra kolektīvu un aktierus visu gadu ar algu, kas mazāka par minimālo. Un kāds pie šādas intensitātes būtu aktieru profesionālais līmenis un meistarība? Kā to nodrošināt?» jautā teātra direktore. Darboties kā projektu teātrim viņasprāt Daugavpilī nav iespēju.

«Varbūt mēs sabārsimies ar pus pasauli, bet cīnīsimies līdz pēdējam un neapstāsimies. Uzrunāsim politiķus, tautu, lai Latgali neatstātu bez profesionāla teātra, jo es biju tas cilvēks, kurš ar Jāņa Petera un Imanta Ziedoņa svētību vēl padomju laikos Daugavpils teātri atjaunoja, kad tas nebūt nebija vienkārši. Uzskatu, ka Daugavpils teātrim tāpat kā citiem krīzes laiks paies un būs augšupeja», Neatkarīgajai uzsvēra iepriekšējā Daugavpils domes priekšsēdētāja, tagad mēra pirmā vietniece Rita Strode.

Daugavpils pašvaldība Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kā arī kultūras ministram Intam Dālderim nosūtījusi vēstuli ar lūgumu jautājumu par Daugavpils teātra nākotni izskatīt pārdomāti. Vēstulei pievienots pašvaldības iebildums un trīspusējas sadarbības līguma projekts starp Daugavpils pašvaldību, teātri un Kultūras ministriju, kā arī 2008. gada līgums starp teātri un Kultūras ministriju Par deleģēto kultūras funkciju veikšanu, kas nav lauzts un ir spēkā līdz 2011. gada 31. decembrim. Daugavpils teātris piekristu strādāt ar 65 procentiem jeb 278 000 latu no pērnā gada finansējuma.

Rita Strode izteica neizpratni par to, ka valsts finansējuma samazinājums līdz četriem procentiem plānots, neskatoties uz to, ka pašvaldība pie apcirptā budžeta un esošā sociālā sloga teātri uzturēt nevarēs. Ar minēto četru procentu budžetu teātris varēšot strādāt tikai pusgadu, jeb aktieriem maksāt algas vien 100 latu apmērā. Neviens santīms nav paredzēts teātra telpu uzturēšanai, ko pašvaldībai ar Eiropas Savienības atbalstu izdevies kvalitatīvi izremontēt. «Tagad tikai vajadzētu strādāt, taču jauniestudējumiem plānotā summa ļautu Daugavpils teātrim iestudēt tikai divas jaunas izrādes gadā. Tā apcirpts nav neviens cits teātris! Pat Leļļu teātrim ir veseli 13 procenti finansējuma, taču neatceros, kad pēdējo reizi Leļļu teātris bijis Daugavpilī? Nesaprotu, kāpēc Latgalei visu laiku jāpierāda, ka tā ir tāds pats Latvijas novads, kā Kurzeme, Zemgale, Vidzeme? Kāpēc mums visu laiku jācīnās par to, kas mums pienākas? Te, multikulturālā vidē ir tik grūti uzturēt latviskumu līdzsvaram, ir tik grūti noturēt latviešu trupu. Izrādes tiek iestudētas trijās valodās – latviešu, krievu un latgaliešu. Daugavpils teātrī tiek iestudētas tik daudzas mobilās izrādes, kas tiek vadātas pa visu Latgali, uzsver Rita Strode.

Uz Neatkarīgās jautājumu par izskanējušo Krievijas interesi saistībā ar Daugavpils teātra likteni, Rita Strode atbildēja: «Neticu tādai labdarībai. Varbūt atbrauks kāds krievu režisors, taču drīzāk ar padomu palīdzēs M. Čehova Rīgas Krievu teātrim Rīgā, varbūt nofinansēs vienu jauniestudējumu, bet ne vairāk.»

Arī Daugavpils latviešu centra direktore Regīna Osmane Daugavpils teātri redz kā valsts nevis pašvaldības teātri. Savukārt Daugavpils teātra direktore Inese Laizāne Neatkarīgajai pauda sarūgtinājumu par neziņu, kas joprojām valda jautājumā par teātra nākotni: «Tiek lemts tik ilgi un tik vēlu. Teātra direktoram būtu jāplāno sezona, bet joprojām nezinām finansējuma skaitļus. Pašlaik varam rēķināties vienīgi ar VKKF atbalstu, par ko vedam savas izrādes uz Jēkabpili, Rožupi, Preiļiem, Rēzekni, Alūksni, Gulbeni. Ja nevedīsim izrādes pie iedzīvotājiem, augs paaudze, kurai ar mākslu un kultūru nebūs saskares. Taču, ja cilvēks zinās, kas ir teātra izrāde, viņš to vēlēsies redzēt arī nākotnē. Pretējā gadījumā sagaidām nekulturālus, badīgus iedzīvotājus. Latgales reģions joprojām atzīts kā depresīvākais ar lielu bezdarbu, mazām algām, taču Latgalē joprojām ir kuplākās ģimenes, kas vēsturiski palīdzējušas izdzīvot Latvijai. Ja nepalīdzēsim Latgalei, Latvijas nākotne būs nekāda» - atgādina Inese Laizāne.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.

Svarīgākais