Maskavas Gogoļa centrā oktobra sākumā pirmizrādi piedzīvoja Vladislava Nastavševa iestudētā Eiripīda Mēdeja, kas ir jau trešais režisora iestudējums šajā teātrī. Noskatoties izrādi pēc mēneša, secinu − žēl, ka šāda izrāde nav tapusi Latvijā, jo beidzot Jaunā Rīgas teātra aktrisei Gunai Zariņai ir sarežģīta, viņas talanta un meistarības cienīga loma, kurā iekosties, ar nagiem ieķerties, plēšot to pušu, kas nozīmē nesaudzēt arī sevi.
Jaunais disks "Par upēm, saknēm un debesīm", kurā apkopotas 24 dziesmas un vairāki instrumentāli skaņdarbi no pēdējā pusgadsimtā tapušām izrādēm,veltīts Valmieras teātra 90. gadu jubilejai
Jānis Balodis ir viens no redzamākajiem jaunās paaudzes dramaturgiem, kura darbi neatstāj vienaldzīgu. Par pagājušosezon Dirty Deal Teatro tapušo izrādi Nacionālais attīstības plāns viņš līdz ar režisoru Valteru Sīli un scenogrāfu Uģi Bērziņu bija nominēts Spēlmaņu nakts balvai un žūrija viņam piešķīrusi specbalvu. Ar Jāni Balodi tikāmies dienā, kad notika traģēdija Zolitūdē. Tikai dažas stundas pirms tās viņš bija runājis par to, ka cilvēks un tā dzīvība ir vērtība un krīzes situācijās var izpausties ne tikai cilvēkā snaudošā zvēra daba, bet arī milzīga cilvēcība. Šie vārdi diemžēl ļoti drīz izrādījās tik patiesi.
Savu pirmo lugu Bungas naktī (1919), ko nule Liepājas teātrī ar nosaukumu Sasodītais sarkanais mēness iestudējis Dž. Dž. Džilindžers (nekad agrāk tā Latvijā nav spēlēta), Bertolts Brehts uzrakstījis ekspresionisma tehnikā. Bet ne pilnībā, jo vēlāk viņš uzsāk polemiku ar šo modernisma virzienu, izstrādājot pats savu – episkā teātra – teoriju.
Tā reizēm notiek – tiecies ar kādu mākslinieku, bet saruna aizvirzās par politiku. Poļu dramaturga Vojceha Tomčika luga Nirnberga, kas Daugavpils teātrī iestudēta ar nosaukumu Nirnberga 2013, gan ir visnotaļ piemērots materiāls, lai aizmirstu par mākslas lietām un runātu par sāpīgām tēmām, kas 20. gadsimtā vienlīdz aktuālas gan poļiem, gan latviešiem. Kāpēc? To vislabāk apliecina nelielais lugas fragments, kas pievienots šai intervijai. Tajā vecs poļu komunistiskā režīma izlūkdienesta virsnieks nolemj atzīties pagātnes grēkos žurnālistei, kurai šī vēsturiskā patiesība sākumā nemaz tik svarīga nešķiet.
"Nāku no Ilzes dzīvokļa, plecos man ir mugursoma, pilna ar preses izdevumiem un izgriezumiem no dažādu gadu laikrakstiem un žurnāliem, ko Vazdiki rūpīgi savākuši.
Jaunā Rīgas teātra (JRT) izrāde „Oņegins. Komentāri” nominēta prestižajai Itālijas teātra balvai Ubu Awards 2013 kategorijā „Labākā ārzemju izrāde”, kas 2012./2013. gada teātra sezonā izrādīta Itālijā.
22.novembrī ar Alvja Hermaņa izrādi "Garā dzīve" Drēzdenē, Vācijā, tiks atklāts Skandināvijas un Baltijas valstu skatuves mākslai veltītais festivāls Nordwind. Festivāls notiek jau piekto reizi un no lokālas nozīmes kultūras norises tas pārtapis par radošu Ziemeļeiropas un Vācijas skatuves mākslinieku sadarbības platformu. Trīs Baltijas valstu sniegums festivāla programmā tiek iekļauts pirmoreiz.
Dailes teātra talantīgo aktieri Hariju Spanovski mūžībā aizvadot, ceturtdien, 21.novembrī, pulksten 16.50, LTV1 demonstrēs raidījumu "Tā ir dzīve. Dzied Harijs Spanovskis", kurā dziedošo aktieru pazīstamās un aizkustinošās dziesmas izpildīs Harijs Spanovskis un viņa draugs, kolēģis Jānis Paukštelllo.
15. novembrī Liepājas teātrī pirmizrādi piedzīvojusi traģikomēdija „Sasodītais sarkanais mēness”, kuru pēc Bertolta Brehta lugas „Bungas naktī” iestudējis režisors Dž.Dž.Džilindžers.
Starptautiskajā Ibsena stipendiju konkursā sīvā konkurencē uzvarējis mākslinieciskais projekts no Latvijas, iegūstot finansējumu laikmetīgās dejas izrādes veidošanai par Henrika Ibsena lugas „Brands” tēmu.
Ojāra Vācieša dzimšanas dienā - 13.novembrī pirmizrāde notiks Jāņa Lūsēna jaunradītajai programmai - koncertizrādei ar Latvijas izcilā dzejnieka vārdiem - "Pus es" ar moto, citējot Ojāru Vācieti, "..es esmu tu, tu esi es, divas puses no pasaules..".
Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša 80. dzimšanas dienā, 13. novembrī, Valmieras teātra Apaļajā zālē notiks pirmizrāde Ģirta Rāviņa monoizrāde „Balsij bez pavadījuma”. Izrāde tapusi aktierim sadarbojoties ar literātu Aldi Vēveri, komponistu Emīlu Zilbertu un režisoriem Viesturu Meikšānu un Dzintru Mendziņu.
«Es savā ikdienas dzīvē neilgojos pēc kaut kādiem lieliem brīnumiem, jo mans darbs ir viens liels brīnums. Tas viss, kas te, teātrī, notiek, ir tik fantasmagoriski, pārdabiski un neiespējami, ka man pašas dzīvē nav alku pēc tik spilgtām krāsām,» saka režisore Laura Groza-Ķibere.
Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktora padomnieks muzikālajos jautājumos komponists Arturs Maskats pēc jaunā operas vadītāja Zigmara Liepiņa ierosinājuma atstājis amatu.
Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja Daiga Šiliņa 4. novembrī Latvijas Teātra Zelta fonda dalībnieku godināšanas vakarā iepazīstināja ar "Spēlmaņu nakts" aktualitātēm paziņojot otru "Spēlmaņu nakts 2013" Balvas par mūža ieguldījumu ieguvēju.