Nila Inkandelas gaismu šovs

Kamēr apjomīgā, sarežģītā un ambiciozā Daugavpils Rotko mākslas centra projekta virzību nobremzējis kritiens ekonomiskajā bedrē, Marka Rotko dzimtā pilsēta līdz ar gleznu kolekciju turpina audzēt muskuļus, lai cietokšņa Arsenāla ēkā iesapņotais multifunkcionālais kultūras, mākslas un izglītības centrs reiz pārtaptu par realitāti.

Vakar, 25. septembrī, Marka Rotko dzimšanas dienā, ar izstādes atklāšanu Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā noslēdzās piektais starptautiskais plenērs Marks Rotko 2009. Šogad plenēru iekrāsoja kāds īpašs notikums – uz Daugavpils universitātes galvenās ēkas fasādes uzplauka franču multimediju mākslinieka Nila Inkandelas gaismas izrāde Rotko gaisma.

Saistošāk, pieejamāk

Ar gaismu gleznojot uz Daugavpils universitātes fasādes, Nils Inkandela veiksmīgi variēja ar Rotko krāsu laukumiem, mākslinieka personības attīstības un sevis meklējumu cikliem. Īpaši šai izrādei tika atskaņots franču čellistes Marinas Kesas skaņdarbs, kurā viņa interpretē Marka Rotko mīļākā komponista Mocarta darbus.

"Man nav svarīgi parādīt savu darbu un to, kā es to tehniski īstenoju, bet svarīgs ir attēls, mūzika, vieta un cilvēki, kuri ir atnākuši. Emocijas ir šī pasākuma mērķis. Es te esmu tāds pats kā citi, kuri šeit ir sanākuši," gaismas izrādes dienā teica Nils Inkandela.

Arī Daugavpils Rotko mākslas centra projekta vadītāja Sarmīte Teivāne uzsvēra, ka nozīmīgs ir katrs dzīvā procesa mirklis, kurā attīstās gaismas glezna, un notikuma rezultātu skatītāji sasniedz kopā ar mākslinieku. "Vērojot izrādi, nesaproti, vai esi īstenībā vai izdomu pasaulē, jo Nils rada apkārt lielus, pat milzīgus nereālus priekšstatus."

Kā norāda Sarmīte Teivāne, Rotko zīmē notikušie plenēri nekad nebeidzas Daugavpilī, bet ideju apmaiņā pārdzimst jaunās aktivitātēs. Tā plenēra iedvesmotais poļu mākslinieks Mareks Ratke viesojas Daugavpilī ar jaunu projektu – mākslas instalāciju cietokšņa Arsenālā. Rīkotāji lauza galvas, kā plenēru vērst plašākai auditorijai saistošāku, pieejamāku un saprotamāku. Pērn komponists Aivars Broks koncertā Arsenālā veidoja klavieru improvizācijas par Rotko gleznu tēmu. Aizvien pārdomātākas un pieejamākas kļūst arī plenēra atvērto durvju dienas mākslinieku darbnīcās.

Viņi skatās dziļi acīs

Uz jautājumu, kā notika Rotko un Inkandelas sastapšanās, multimediju mākslinieks bilst, ka tas noticis jau ļoti sen, kad bijis pavisam maziņš, mākslas muzejos skatījies uz lielām gleznām, kas viņu ļoti iespaidojušas. Pieaudzis viņš skatās uz tām citādi, bet joprojām Rotko darbi atstāj lielu iespaidu.

"Ideja par Rotko klātbūtni Daugavpilī ir sajūtama. Nezinu, kāds skatiens bija Rotko, bet esmu ievērojis, ka cilvēkiem šeit ir ļoti dziļš skatiens. Viņi skatās ļoti dziļi acīs, un man šķiet, tam ir liela saistība ar viņu darbību un to, kā cilvēki domā. Tas varētu būt tas latviskais, jo, piemēram, Francijā mēs skatāmies cilvēkiem acīs citādi, ne tik dziļi," teica Nils Inkandela.

Daugavpils universitātes Mākslu katedrā vadot meistarklases nodarbību, Nils Inkandela atzīmēja, ka tehnika, ko viņš mēdz dēvēt par dzīvo scenogrāfiju, radošajā procesā ir otršķirīgs elements. Primārā vieta tiek atvēlēta mākslinieka un auditorijas jūtu un emociju savstarpējai apmaiņai. "Mana māksla ir mirkļa tvērums, un, lai to saprastu, tas ir jāredz. Mana darbība ir performance, kas rodas mirkļa, mūzikas, noteiktu cilvēku un noteiktas vietas saplūsmē. Katra reize ir unikāla, tā nekad neatkārtojas"

Starptautiskajā mākslas vidē franču gaismas mākslinieks un scenogrāfs Nils Inkandela pazīstams ar inovatīviem kustīgās gaismas un oriģinālas scenogrāfijas projektiem. Digitālās mākslas jomā viņš darbojas jau desmit gadus un ir izstrādājis savu tehnoloģiju, ar kuras palīdzību viņa veidotie digitālo zīmējumu un fotogrāfiju attēli tiek projicēti uz dažādām virsmām.

Radošo ceļu franču mākslinieks sācis ar vizuālās komunikācijas studijām un darbu reklāmas aģentūrā, taču jau drīz sapratis, ka šī joma nesniedz pietiekamu iespēju realizēt radošo potenciālu. Nils Inkandela aizrāvies ar scenogrāfiju, pakāpeniski apgūstot aizvien jaunus paņēmienus un tehnoloģijas, līdz atradis savu neatkārtojamo rokrakstu.

1997. gadā Nils pievērsās digitālo tehnoloģiju sintēzei darbā ar interaktīviem zīmējumiem dažādos arhitektoniskos apstākļos. Strādājot par radošo direktoru interneta aģentūrā, viņš sāka izmēģināt tiešsaistē veidoto zīmējumu projicēšanu uz 17. gadsimta tempļa sienām. Tā tika nodibināta neatkarīga mākslinieku grupa Racine Rouge, kas attīstīja jaunu skatījumu uz scenogrāfiju, kur dažādās mākslas kategorijās apvienojas mūsdienīgas tehnoloģijas un brīvas mākslinieku radošās izpausmes. 2002. gadā Inkandela dibināja savu organizāciju, kuras pamatmērķis bija video izplatīšana internetā, par to 2003. gadā viņš tika godalgots interneta konkursā Zelta klikšķis (Primé aux Clics d"Or).

Kopš 2007. gada līdzdalības Kannu festivāla 60 gadu jubilejas svinību scenogrāfiskajā noformējumā Inkandela kopā ar franču mūziķi Wax Tailor apceļo Eiropu un Dienvidameriku, veidojot skatuves scenogrāfiju ar kustīgo attēlu projekcijām.

Rotko telpā nonākušie

Starptautiskā plenēra Marks Rotko 2009 galvenais ieguvums – astoņu valstu mākslinieku darbi, veltīti Marka Rotko tēmai, – veido Daugavpils muzejā atvērto izstādi. Ikviens Rotko mākslas iespaidā nonākušais iegūst savu saskarsmes rezultātu – bilst Daugavpils Rotko mākslas centra projekta vadītājas asistente mākslas jautājumos Farida Zaļetilo. Sešdesmito gadu sākumā, Markam Rotko vēl dzīvam esot, mākslas pasaulē parādījās tāds jēdziens kā Rotko istaba, kur dzīves raibuma nogurdinātam ceļiniekam starp Rotko krāsu laukumiem atgūties. Tā rosināja Rotko mākslas centru rašanos visā pasaulē. Pirmā Marka Rotko istaba izveidojās Filipa Dunkana privātajā muzejā Vašingtonā, kur mazā telpā izvietotās četras Rotko gleznas radīja intīmu telpu ar solu. Tukšums ar klusējošiem krāsu logiem ļauj apstāties ikdienas skrējienā, meditēt un sadzirdēt, atgūt sevi tiem, kam šāda iespēja steigas un stresa pilnajā dzīvē rodas pārāk reti. Daugavpilieši ir cieši pārliecināti, ka abstraktā ekspresionisma pamatlicēja un pilsētas zīmola Marka Rotko mākslas centram Austrumeiropā jāatrodas mākslinieka dzimtajā pilsētā Daugavpilī, kur veidojušies Rotko personības pamati.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.

Svarīgākais