Šauļi saules miests tepat, kaimiņos

Haima Frenkeļa villa – muzejs © Anita Daukšte

Mājīgie Šauļi Lietuvā no Latvijas gluži vai ar roku sasniedzami. Kas tur liels – 150 kilometru no Rīgas, un tu jau vari teikt – Labas dienas, braļukas!.

 Daudzi Šauļu iedzīvotāji arī atzīst, ka lielpilsēta viņu izpratnē ir drīzāk Rīga, nevis Lietuvas galvaspilsēta Viļņa. Pirmām kārtām jau tāpēc, ka Rīga ir tuvāk.

Vai nu ģeogrāfiskais tuvums, vai baltu saknes tam par iemeslu, bet tūristus no Latvijas Šauļos gaidin gaida. Un tie arī naski mēģina piepildīt šīs leišu ilgas – mašīnas ar LV numuriem nav retums Šauļu ielās. Kādreiz tik slavenais tirgus laikam gan tagad nebūs pirmā aktualitāte un kaimiņvalsts apmeklējuma iemesls. Jo daudz patīkamāk būs pastaigāt par lielajiem tirdzniecības centriem Saules miestas (mūsu Spices prototips turpat pie Šauļu autoostas) un Acropolis. Bet iepirkšanās tiešām vairs nav galvenais Šauļos – lieliskā gājēju iela pilsētas centrā un visa nelielā pilsēta piedāvā arī sēdēšanu kafejnīcās un izziņu vienuviet.

Jautrai noskaņai – lelles un šokolāde

Viens no ieteikumiem jautrākām dāmu kompānijām un/vai ģimenēm ar bērniem ir Leļļu muzejs. Šeit ir savākta 102 pasaules valstu leļļu un lellīšu kolekcija. Turklāt paralēli leļļu aplūkošanai var nodoties praktiskākām izklaidēm: bērni var darināt pirksta lellītes un veidot lelles no mīklas. Var šūdināt leļļu drēbes un darināt lelles no papīra. Savukārt jautrības brīžus noteikti sagādās mācības, kā pēc etnogrāfiskiem paraugiem pašiem darināt lietuviešu līgavu kroņus un precētu sievu galvassegas. Sevis iemūžināšana foto šādā galvasrotā var sagādāt gan negaidītu pārsteigumu par lielisko izskatu, gan izraisīt nevaldāmu smieklu lēkmi, tā nodrošinoties ar jautru garastāvokli atlikušajai dienai.

Laimes un labsajūtas hormonu veicinoša nodarbe ir turpat netālu no gājēju ielas esošā Šokolādes muzeja apmeklējums. Pie saldumu ražotnes Rūta izveidotais muzejs piedāvā iepazīties ar šokolādes tapšanas vēsturi cauri gadu tūkstošiem no Dienvidamerikas mūžamežiem līdz mūsdienām, kā arī interaktīvas apmācību un degustācijas programmas. Skolēnu grupas šeit naski strādā, veidojot savas šokolādes konfektes, savukārt pieaugušajiem ir iespēja degustēt dažādos šokolādes dzērienus un konfektes. Kas attiecas uz šokolādes dzērieniem – tikai neiedomājieties, ka te ir runa par kaut ko saldu: indiāņu šokolādes dzērienus ar čili pipara piedevu tiešām nekā citādi kā bez ūdens piedevas iekšā nedabūsi. Bet lietuviešu meistaru šokolādes konfektes – mmm, tās gan bez aiztures naski nokošļāsies un gribēsies vēl.

Vēstures izziņai – košers un maize

No senajiem Šauļiem ar visai ietekmīgo un plašo šīs Lietuvas pilsētiņas ebreju kopienu šeit nav palicis gandrīz nekas – divi pagājušā gadsimta pasaules kari nopostīja gan vēsturiskās ēkas pilsētas centrā, gan arī iznīcināja vai aizraidīja trimdā to iedzīvotājus. Izņemot vienu vēsturisko ēku, kas, tobrīd atrodoties ārpus pilsētas centra, palika ugunsgrēku neskarta,– 1908. gadā būvēto Lietuvas ādas galantērijas karaļa, apsviedīgā ebreju fabrikanta Haima Frenkeļa villu. Jūgendstila nams laika lokos pārcietis dažādas transformācijas – bija gan kara hospitālis, gan slimnīca. Tagad šeit ir muzejs – visai cienījams, kā arī smalks restorāns villas pirmajā stāvā. Vasarā villas dārzs pārtop par dažādu mūzikas festivālu laukumu. Bet ziemā restorāna atrašanās villā nodrošina iespēju iepazīties ar košera ēdienu gatavošanas smalkumiem, kā arī iespēju apskatīties, kā tad dzīvoja bagātie ebreji pagājušā gadsimta sākumā. Latviešu tūristam šāda iespēja tiešām negadās bieži, vismaz Latvijā ne, jo šeit īpašumus atguva mantinieki, kas nesteidz tos izrādīt. Lietuvā uz jautājumu, kur tad ir nama īpašnieki, rausta plecus. Bet atbilde ir vienkārša – kaimiņvalstī bija citi denacionalizācijas likumi, kas nedeva iespēju mantiniekiem atgūt īpašumus. Ebreju kopienai savukārt tika izmaksātas kompensācijas. Tās pašas, kas tagad ik pa brīdim parādās kā kašķu iemesls Latvijā.

Tieši tāpat pie sava kādreizējā īpašuma nav ticis arī Austrālijā dzīvojošais mantinieks, kam, ja vien Lietuva būtu Latvija, pienāktos vēsturiskās Žaļūku dzirnavas ar saimes māju. Nē, nē, viņš nebija ebrejs. Žaļūku dzirnavās saimniekoja vāciešu ģimene. Arī tagad dzirnavas tiek turētas darba kārtībā, lai izrādītu tūristiem vēsturisko vējdzirnavu darbības principus. Jā, vējdzirnavas var aplūkot arī Latvijā. Taču man zināmās un redzētās Siguldas apkārtnē ir mazākas par Žaļūku vējdzirnavām, turklāt atrodas privātīpašumā.

Pie Žaļūku dzirnavām, nesen par Eiropas Savienības līdzekļiem pēc senām oriģinālās mājas fotogrāfijām celtajā saimes mājā, ir iespēja izcept maizi pēc lietuviešu senajām tradīcijām. Vai arī pirms Lieldienām apgūt tradicionālās olu krāsošanas metodes – nevis parastās – vārīšanu sīpolu mizās –, bet gan apgleznojot ar vasku.

Pateicoties tam, ka Lietuva vēsturiski nav veidojusies kā Latvija ar «ūdensgalvu» Rīgu, kur koncentrējas teju visa valsts dzīve, arī tādai pilsētai kā Šauļi ir savs pilsētnieciskais šarms un starojums. Patiesībā Šauļu nosaukums jau nenāk no saules vārda, bet gan no vārda «šaut». Bet Šauļu simbols – jauneklis ar šaujamloku rokās Saules pulksteņa galā – ir krāsots zelta krāsā un augstu kolonnas galā paceļas virs pilsētas, atstarojot sauli. Laikam gan tāpēc paši lietuvieši Šauļus reklamē kā «saules pilsētu». Līdz kurai no Zemgales līdzenumiem nav tik tālu – pa šoseju, cauri Jelgavai līdz Elejai, tad pāri robežai, garām liktenīgajam un ticības piesātinātajam Krusta kalnam – uz Šauļiem.

***

UZZIŅAI

• Šauļu tūrisma informācijas centrs – Vilniaus g. 213, t. +37041523110

• Leļļu muzejs – Vilniaus g. 213, www.ndm.lt

• Šokolādes muzejs – Tilžes g. 133, www.sokoladomuziejus.lt

• Haima Frenkeļa villa – muzejs – Vilniaus g. 74, www.ausrosmuziejus.lt

• Žaļūku vējdzirnavas – Architektu g. 73, www.ausrosmuziejus.lt

• Iepirkšanās centrs Saules miestas ar izklaides zonu uz jumta – Tilžės g. 109, www.saulesmiestas.lt

***

TUVĀKIE PASĀKUMI

• Vasaras sezonas atklāšanas pasākums – Muzeju naktī 17. maijā, Haima Frenkeļa villa – muzejs

• Lietuvas lauku muzikantu festivāls – no 5. līdz 7. jūnijam – Šauļu kājāmgājēju bulvārī

Izklaide

Vēl tikai līdz šai svētdienai, 1. decembrim (ieskaitot), var iesniegt izvērtēšanai ierakstus Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai “Zelta mikrofons 2025”. Ja viss ritēs pēc plāna, tad šogad tikšanai nominantu pieciniekā būs nesalīdzināmi lielāka vērtība, arī žanriskais sadalījums būs krietni precīzāks.