TŪRISMS: Viena diena Norvēģijas galvaspilsētā Oslo

Troļli pie suvenīru kioskiem izskatās piemīlīgi. Bet norvēģu literatūrā tie tādi nepavisam nav © Anita Daukšte

Latviešiem Norvēģija ir pazīstama kā skarbo fjordu, mītisko troļļu, dramaturga Henrika Ibsena un gleznotāja Edvarda Munka zeme. Ar ko norvēģiem varētu asociēties Latvija? Laikam gan ar to, ka šeit viss ir lēti norvēģu izpratnē un dzīvo cilvēki, kas gatavi Norvēģijā strādāt par pastniekiem un celtniekiem.

Latvieši arī dodas strādāt uz Norvēģiju, pat neņemot vērā faktu, ka norvēģu valodu iemācīties ir visai grūti. Jo pastnieka alga šajā Ziemeļvalstī ir lielāka par ministra algu Latvijā, līdz ar to papūlēties ir vērts. Bet latvieši arī brauc paviesoties uz Norvēģiju – un nepavisam kā uz potenciālo darbavietu, bet vienkārši tāpat – jau pirmajā teikumā minēto pasaulslaveno tēlu un lietu dēļ.

Tuvā skarbā daile

Uz Norvēģijas galvaspilsētu Oslo aizlidot ir viegli – pirmkārt, tāpēc, ka ātri – tikai viena stunda un 20 minūšu. Otrkārt, tāpēc, ka tas nav dārgākais airBaltic reiss: nacionālā aviokompānija rēķinās, ka dārgākais jau ceļotājam būs vēl priekšā.

Oslo oficiālais nosaukums ir vien no 1925. gada, lai gan pilsēta šajā vietā ir bijusi jau kopš 1048. gada. Vairākus gadu simteņus tā dēvēta par Kristiāniju, un šā nosaukuma pēdas pilsētā ir daudzviet, arī centra rajona nosaukumā.

Pilsēta ar savu ziemeļniecisko atturību un arhitektūras monumentalitāti ir viegli sajaucama ar citām Skandināvijas galvaspilsētām. Lai neapvainojas norvēģi, bet atrašanās zviedru un dāņu virskundzībā ir atstājušas savas pēdas pilsētas vaibstos.

Paradoksālā kārtā vairāk atmiņā iespiežas oriģinālās mūsdienu arhitektūras ēkas, kur izvietojies, piemēram, DNB bankas centrālais ofiss un birža, nevis, piemēram, karaļa pils, kurai līdzīgas var redzēt arī citur Eiropā.

Monarhijas nevīstošais šarms

Taču atdosim godu Norvēģijai kā vienai no retajām parlamentārās monarhijas valstīm Eiropā. Norvēģi ar lielu cieņu izturas pret karalisko ģimeni un ir gatavi tērēt valsts budžeta miljonus karaliskās dzimtas tradīciju uzturēšanai. Karalis Haralds V, kuram rit jau 81. mūža gads, karaliene Sonja un abu bērni – kroņprincis Hokons un kroņprincese Merte Luīze – var baudīt tautas cieņu un lojalitāti, lai arī abas karaliskās atvases ir pārbaudījušas sabiedrības toleranci – neprecoties vis ar karaļnamu pārstāvjiem, bet ar «cilvēkiem no tautas». Kroņprincis Hokons savulaik sacēla veselu skandālu, apprecot šķirteni ar bērnu – Meti Māritu, bet nu jau tas norvēģiem šķiet pat ļoti pieņemami un viņi pat lepojas ar karaļnama «demokrātiskumu». Oslo centrā atrodas karaļa pils – cik atturīga no ārpuses, tik grezna iekštelpās. Vienu dienu gadā pils ir atvērta apmeklētājiem, pils parku ietērpjot bezgalīgās ziņkārīgo rindās. Fotografēt karaļa pils telpās ir kategoriski aizliegts, tāpēc par tās greznajām telpām nākas vien ticēt apmeklētājiem uz vārda. Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu pie karaļa pils pagājušajā nedēļā sagaidīja ar visām tradicionālajām ceremonijām – militāru parādi pilsētas ielās, orķestra priekšnesumu un kavalēristu drasēšanu eskortā. Smidzinošā lietus dēļ vērotāju šīm ceremonijām bija pamaz, bet varēja pamanīt, ka pilsētnieku un viesu interesi tās izraisa – varbūt pat tikai uzdodot jautājumu, kurai valstij pieder karogi, ar kuriem rotāta iela no karaļa pils līdz parlamentam.

Karaļa pilij pretī lejā no kalna ir valsts demokrātijas simbols – parlaments, pie kura skvēriņā norit tautvaldības mīlētāju rīkoti mītiņi.

Nenogurdinoša pastaiga

Parlamenta ēku var izmantot par orientieri pastaigai pa Oslo centru. Dodoties no parlamenta pa kreisi, nonākat pie Oslo rātsnama, kurš ievērojams ar to, ka tajā reizi gadā notiek Nobela Miera prēmijas pasniegšanas ceremonija. Nobela prēmijas taču pasniedz zviedri, jūs teiksiet. Ne tikai – šo vienīgo – Nobela Miera prēmiju – pasniedz Norvēģijā. Tā tāda zviedru dāvana norvēģiem, lai parādītu, cik demokrātiski tie ir tagad, kad vairākus gadsimtus norvēģi pasmaka zviedru jūgā. Joks, protams, bet daļa patiesības tajā ir. Nonākot aiz rātsnama krastmalā, varēs redzēt Akešhūsa cietoksni, kas bargs un nepielūdzams sliesies par līci. Tā ir vēsturiskā karaļu rezidence un pilsētas fortifikācija vairāku gadsimtu garumā. Tagad apmeklējama kā muzejs.

Oslo centrs ir viegli izstaigājams vienas dienas laikā – gar ostas akvatoriju staigājot, var aiziet gan līdz Nacionālajai mākslas galerijai, gan citiem apskates objektiem – ļoti modernajai Nacionālās bibliotēkas ēkai un apskatīt biznesa centru mūsdienīgo arhitektūru. Nacionālajā mākslas muzejā ir arī «Munka istabiņa» – prieks, kur tu rodies – lai tur iekļūtu, nav jātērē nauda un par velti var apskatīt Munka slavenāko gleznu Kliedziens.

Kas ir dārgi un kas – lēti

Uzreiz var atbildēt, kas Oslo un Norvēģijā vispār ir lēti: nekas. Norvēģijā vidējā alga ir ap 4500 eiro mēnesī, tāpēc arī cenas veikalos tai ir pielāgotas. Norvēģija ir dabasgāzes un naftas eksportētājvalsts, kur iekšzemes kopprodukts uz katru no pieciem miljoniem valsts iedzīvotāju pārsniedz Latvijas rādītāju šajā jomā tieši desmit reižu. Tā ir arī atbilde, kāpēc ik uz soļa sastopamie tik Latvijā pierastie Narvesen (Narvesen ir viens no lielajiem norvēģu investoriem Latvijā!) kioski Oslo piedāvā preci, kas ir vidēji desmit reižu dārgāka nekā pie mums. Piemēram, 0,5 l pudele negāzēta minerālūdens šeit maksā ap četri eiro. Es tiešām neko nesajaucu, to apliecina čeks un bankas konta izdruka. Protams, var nopirkt arī lētāku ūdentiņu lielveikalā – tā ap divi eiro par pudelīti. Pārtika Norvēģijā latvieša izpratnē ir nesamērīgi dārga. Nedod die’s, ieskriet kafejnīcā vai – vēl trakāk – restorānā: pusdienas četru cilvēku ģimenei izmaksās ap 200 eiro. Lēti un labi būs, ja viesnīcas istabu varēs dabūt par 60 eiro. Ja gribēsiet pārnakšņot centrā – vēsturiskajā Grand Hotel pie parlamenta –, vienā naktī šķirsieties no 200 eiro.

Oslo pat Latvijas turīgie iedzīvotāji pēkšņi pārvēršas par mazbudžeta ceļotājiem. Labi, labi, varu pateikt dažas receptes, kā izdzīvot, ja negribas stiept visu sev līdzi, – kafiju par brīvu var dabūt IKEA lielveikalā. Ja braucat ar sabiedrisko transportu un apmeklējat muzejus, visizdevīgāk ir iegādāties Oslo dienas karti. Karte 24 stundām maksā 320 norvēģu kronu, t. i., ap 35,5 eiro un dod iespēju bez papildu samaksas pārvietoties ar sabiedrisko transportu, arī pilsētas apskates ekskursijā ar autobusu, braukt ar vietējiem prāmjiem un apmeklēt muzejus.

Norvēģi arī ir krasi mazinājuši savas tautas ( un arī pilsētas viesu) iespējas nodzerties: uz alkoholu šeit ir tik stingrs valsts monopols, ka to pārdod tikai īpašos veikalos noteiktā laikā. Alkohola akcīze ir tāda, ka strauji mazina nodzeršanās prieku – puslitra pudele šņabja maksā 60 eiro. Protams, norvēģi ir tikai cilvēki – viņi «lēto» alkoholu, tāpat kā arī pārtiku, atrod kaimiņvalstī Zviedrijā – brīvdienās ar šo preci pielādētas mašīnas šķērso robežu masveidā.

Ja pārtika Norvēģijā ir ļoti dārga, tad Latvijā pierasto apģērbu zīmolu veikalu prece ir tādā pašā cenā kā šeit. Vikingu pēcteči savas miesas tērpj tādos pašos Zara, Lindex, Cubus utt. apģērbos kā Latvijā. Uz ielas redzamie cilvēki pārsvarā demonstrē pieticīgu un pelēcīgu gaumi, neizceļot to, ka algas ir ar vairāk nullēm nekā Latvijā.

Taču pastaiga pa centra gājēju ielu Oslo ( sākas pie parlamenta, beidzas pie Centrālās stacijas) nemaksā neko: skaties skatlogos, vēro lepnos un staltos norvēģus, izbaudi atklāto pilsētas gaisotni un pamāj sveicienu kičīgajiem troļļiem pie suvenīru kioskiem.

Norvēģija:

• Platība: 323,758 km2

• Iedzīvotāju skaits: 5,2 miljoni

• Valsts pārvaldes iekārta: parlamentāra monarhija

• Valūta: norvēģu krona (NOK) 1 EUR = 9 NOK

Ko apskatīt Oslo vienas dienas laikā:

•Akešhūsa cietoksnis (Akershus festning)

•Karaļa pils (Det Kongelige Slottet)

•Norvēģu Tautas muzejs (Norsk Folkemuseum) – liels etnogrāfiskais brīvdabas muzejs

•Pilsētas rātsnams, kur notiek gadskārtējās Nobela Miera prēmijas ceremonijas

•Munka muzejs (Munchmuseet)

•Vīgelanna parks (Vigelandsanlegget) – skulptūru parks

•Vikingu kuģu muzejs (Vikingskipshuset)

Izklaide

Ja kāds mūziķis jums stāsta, ka albuma ierakstīšana un izdošana ir ļoti sarežģīts un teju nerealizējams pasākums, neticiet viņam! Lūk, piemērs: projekts “Pieci pirksti ir dūre” 22. novembrī sniedza savu pirmo un pagaidām arī vienīgo koncertu Vagonu ielas radošā kvartāla kultūrvietā “1983”, un jau pēc pāris dienām šis koncertieraksts bija pieejams vietnē Bandcamp kā albums!

Svarīgākais