TŪRISMS: Karlovi Vari – silta atpūta Čehijas rietumos

Čehijas kūrorts Karlovi Vari Latvijā ir pazīstams jau sen un, ja vecākā paaudze zinās par karstajiem minerālūdens avotiem un ārstniecību tajos, tad jaunākā par kūrortu būs dzirdējusi vismaz kā fona informāciju – vietu, kur reizi gadā uz filmu festivālu ierodas Holivudas zvaigznes.

Karlovi Vari šobrīd ir sakopta un respektabla pilsētiņa ar mazliet vecišķu eleganci, kas joprojām spēj piesaistīt atpūtnieku tūkstošus, kuri sajūsminās par jūgenda arhitektūru un atpūtas stilu, ko var raksturot ar vārdiem «vecās Eiropas cienīgums».

Karstie vilinātājavoti

Termālie minerālūdens avoti esot bijis galvenais iemesls, kāpēc 14. gadsimtā Luksemburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators, toreizējās Čehijas un Bohēmijas valdnieks Kārlis IV esot piešķīris pilsētas statusu un arī faktiski devis savu vārdu pilsētiņai kalnos, Teplas upes krastos. Leģenda vēsta, ka, dodoties no savas rezidences, 12 kilometru attālās Loketas pils, medībās, Kārļa IV medību suņi jau nokausējuši briedi, kas, mēģinot atrauties no vajātājiem, izdarījis pēdējo lēcienu un trāpījis aptuveni 70 grādu karstā avotā. Kārli IV esot ieinteresējis fakts, ka no zemes šaujas ūdens ar īpatnēju saturu, un sapratis, ka šajos ūdeņos slēpjas kas vērtīgs, un nolēmis vietai, kur atrodas vairāk nekā 80 termālo avotu, dot pilsētas statusu. Ārstniecība ar minerālūdeni sākusies jau viduslaikos (pats Kārlis IV esot izārstējis sāpošo kāju) un turpinās šobaltdien. Ja sākotnēji ārstniecība izpaudās vien kā gremdēšanās minerālūdens vannās, tad tagad tam pievienojas arī defilēšana pa pilsētas promenādi un minerālūdens dzeršana. Tiesa gan, minerālūdens dzeršanā no dažiem avotiem jābūt krietni uzmanīgiem, lai neapdedzinātos - karstākajā no 16 šobrīd lietotajiem minerālūdens avotiem ūdens temperatūra ir 72 grādi pēc Celsija. Aukstākajā avotā ūdens ir vien 14 grādu silts. Taču atpūtnieki ir uzmanīgi un dzeršanā izmanto dekoratīvas krūzītes ar garu snīpīti, kas paredzēts tieši tāpēc, lai ūdens pirms nonākšanas mutē neapdedzinātu lūpas.

Ar minerālūdeni te ārstē zarnu un gremošanas trakta traucējumus, vielmaiņas traucējumus, podagru, diabētu, aptaukošanos, kustību un locītavu problēmas, arī rehabilitē pēc ginekoloģiskām saslimšanām. Straujš skrējiens cauri pilsētai, padzeroties no katra avotiņa, gan neko īpašu veselībai nedos, vien varbūt liks lieku reizi aiziet uz tualeti. Ārstniecībai daudzajās sanatorijās ir nozīme, ja Karlovi Varos uzturas vismaz divas nedēļas un ārstējas pēc ārsta sastādīta plāna, kurš nosaka, cik un kādā vannā mērcēties, cik daudz staigāt un cik no kura avota dzert. Lai gan jāsaka, ka var arī neārstēties un minerālūdeni vien nogaršot - pilsēta apbur ar savu vēsturisko šarmu, renovēto seno ēku arhitektūru un krāšņajiem parkiem.

Krievu un vācu valodas zinātāju komforta zona

Pretēji pārējai Eiropai, kur tūristam vai atpūtniekam, lai orientētos, galvenās būs angļu valodas zināšanas, šeit ar savu Oksfordas izrunu varat nespīdēt. Karlovi Varos, tāpat kā visā Rietumbohēmijā, tūrisms jau vēsturiski orientēts gan uz tuvējo Vāciju, gan arī uz Krieviju un bijušajām NVS valstīm. Čehi kā bijušie Austroungārijas impērijas iedzīvotāji un vācu kaimiņi labi runā vāciski, savukārt kā jau slāviem viņiem nav grūti apgūt krievu valodu. Ja kāds jau novaidas šausmās, ka tāpēc nāksies rēķināties ar īpašo krievu tūristu pasugu, kas dzer, bļaustās un kasās par servisu ik pa brīdim, tad var nomierināties: tāda veida tūristu uz Karlovi Variem nebrauc. Vienkārši tāpēc, ka viņiem te nav ko darīt - ārstniecības kūrorta statuss nosaka atpūtnieka dabu - tie ir seniori vai ģimenes ar bērniem, kas ciena mieru un klusumu. Visi Karlovi Varu krogi ir ciet pulksten 22, un nevienam netiek ļauts pa dienu ar minerālūdeni uzlaboto veselību sagraut naktī, uzdzerot pār mēru gardo čehu alu. Naktīs kūrortpilsēta ir maiga un klusa: vienīgais, ko dzirdēsiet aiz loga, ir sirdi plosoši lakstīgalu treļļi.

Tūristi Karlovi Varos ir vācieši vai krievi un krieviski runājošie no Vācijas, kā arī NVS valstīm, ir arī poļi un Baltijas valstu iedzīvotāji. Vāciešus Karlovi Varu kūrortos saista salīdzinoši lētās cenas, savukārt citus - vēsturiskā tradīcija vai jau pieminētās eiropeiskās elegances meklējumi. Šobrīd viens no galvenajiem aspektiem tūrismā ir arī drošība, un Karlovi Varu kūrorta miers šajā ziņā ir cienījams arguments. Nekādu bēgļu problēmu un pat ēnas no terorisma draudiem te neatrast. Vienīgie citas rases pārstāvji, kas šobrīd dzīvo pilsētā un apkārtnē, ir vjetnamieši, kuri, jā, ir ieradušies, visticamāk, nelegāli. Bet viņi nodarbojas vien ar tirdzniecību un pilsētas kūrortdzīvi neietekmē un netraucē. Vienīgās bažas, kas var apēnot tūrista seju, ir bažas par savu veselību, ko var likvidēt, padzeroties vērtīgo minerālūdeni.

Ja esi vesels kā rutks

Tie, kurus ārstniecība ar minerālūdeņiem neinteresē, var piekopt citus atpūtas veidus kūrortā: doties pastaigās kalnos ar velosipēdu vai kājām, vai arī ēst un baudīt čehu virtuvi un dzērienus.

Karlovi Varos populārākā aktīvā tūrisma iespēja ir uzbraukt ar funikulieri tā dēvētajā Valdnieka kalnā un medību tornī Diāna, lai pavērotu pilsētu un apkārtni no putna lidojuma. Lejā dodoties kājām pa tūristu un speciāli izveidotām veselības takām, varēsiet nosoļot vairākus kilometrus, pie reizes arī apskatot vēsturiskus objektus. Piemēram - pieminekli Krievijas caram Pēterim I, kurš vairākkārt ārstējies Karlovi Varos un uzskatījis šo vietu par savai veselībai svētīgu. Viņš arī bija Krievijas imperatoru un augstmaņu tradīcijas - atpūsties un ārstēties šajā Čehijas kūrortā - pamatlicējs. Pētera I piemēram sekojuši viņa tautieši plašā straumē, kas nerimst vēl šobaltdien. Kādu strēķīti kāpiena zemāk var vērot pieminekli slavenajam brieža lēcienam, kas bija par pamatu Kārļa IV gatavībai šeit dibināt pilsētu. Kāpjot vēl zemāk, var iebrist čehu krodziņā, kur mieloties ar vietējām virtuves delikatesēm - sākot no gulaša par trīs eiro porcijā līdz brieža gaļas steikam par aptuveni desmit eiro ( pārrēķinot no čehu kronām). Alus, kā jau daždien Čehijā, krogos un restorānos maksā vidēji ap eiro par 0,5 litru kausu, bet, ja pirksiet veikalā, - sanāks pat lētāk par ūdeni.

Karlovi Varos tūristam vispār gandrīz atkrīt izdevumi par sabiedriskā transporta vai taksometru izmantošanu - šeit viss atrodas gājiena attālumā. Diezgan lieki piebilst, ka, kā jau kūrortā, atkrīt arī izdevumi par šopingu - pirkt drēbes un citas saimniecībā noderīgas lietas šeit ir bezjēdzīgi dārgi, galvenokārt tāpēc, ka nekustamo īpašumu īres cenas pilsētas centra kūrorta zonā ir augstas un tas liek tirgotājiem celt preču cenas. Atliek vien naudu iztērēt gardām maltītēm un dzērieniem, bet arī tur izputēt nenāktos - ēdiena porcijas restorānos ir lielas, ēdiens labi pagatavots un cenas - pieņemamas.

Ražotnes kā pilsētas simboli

Stāstot par Karlovi Variem, nevar neizstāstīt par Jana Behera balzamu jeb slaveno beherovkas liķieri, kas jau kopš 1807. gada ir Karlovi Varu rūpnīcas oriģinālražojums un viens no pilsētas simboliem. Liķiera recepte, ko esot izdomājis un pilnveidojis ārsts Jans Behers, ir noslēpums jau vairāk nekā divsimt gadu, kas šobrīd esot zināms vien diviem cilvēkiem - Behera rūpnīcas galvenajam tehnologam un viņa vietniekam. Saldais un stiprais liķieris (38,0%) esot labas zāles pret kuņģa kaitēm, kā stāsta. Iespējams, jo nodzerties tieši ar liķieri, nevis ļergu, un sabojāt kuņģi jau diez vai kāds būs mēģinājis. No vienas puses - oriģinālā produkta ražošanas saglabāšana ir čehu alkohola ražošanas veiksmes stāsts 200 gadu garumā. Tomēr zināms neticības velniņš par mārketinga triku arī iespiežas prātā, ja uzzina, ka pagājušā gadsimta varas maiņas peripetijās Čehijas kompartija slavenā liķiera recepti esot izrakusi no slēptuves zemē, kur to slēpuši pēdējie Behera dzimtas pārstāvji. Tagad gan Jan Becher zīmola rūpnīcu, kas ražo piecu veidu liķierus, ir pārņēmis franču koncerns, un čehiem tā vairs nepieder. Lai kā arī vērtētu šo faktu, tomēr labā ziņa ir tā, ka beherovka ir un paliek kvalitatīvs alkohols un viens no pazīstamiem Čehijas eksportzīmoliem, jo gandrīz 90% produkcijas nonāk ārzemēs. Rūpnīca joprojām ir Karlovi Varos, un katrs tūrists var beherovkas vēsturi un jaunās modifikācijas izzināt un nobaudīt beherovkas muzejā pilsētas centrā.

Līdzīgs veiksmes stāsts cauri gadsimtiem ir Mozera stikla rūpnīca. Stiklinieks Ludvigs Mozers savu pirmo veikalu, kur pārdeva savas stikla ražotnes produkciju, atvēra Karlovi Varos 1893. gadā, un, laika gaitā ražotnei paplašinoties, veikali tikuši atvērti gan Prāgā, gan Parīzē un pat ASV. Vislielākā mērā ebreju Mozeru dzimtai piederošā ražotne tika apdraudēta, kad Čehiju 1939. gadā okupēja nacistiskā Vācija un rūpnīca tika nacionalizēta. Tomēr, lai arī vairs ne Mozeru īpašumā, viņu vārdu nesošā ražotne izturēja vēsturiskos sitienus, un šā zīmola ražojumi turpina pārsteigt joprojām Bohēmijas stikla labākajās tradīcijās. Mozera stikla rūpnīcas izstrādājumi joprojām ir stikla pūtēju gabaldarbs - katra glāze, vāze vai dizaina priekšmets tiek darināts individuāli. Īsts stikla pūtēju meistardarbs ir katru no kolekcijas glāzēm izpūst identiski iepriekšējām. Par to, kā ir būt stikla pūtējam, var pārliecināties katrs - aizejot uz Mozera rūpnīcas muzeju un ražotni, kur pie diennaktīm un gadiem nepārtraukti kurtajām krāsnīm strādā stikla meistari. Viņu veldze ir alus, kuru stikla pūtēji drīkst dzert - kopš pagājušā gada gan tikai bezalkoholisko, bet kāpēc vairs ne īsto bairīti, tas gan netiek teikts...

Populārākais Mozera stikla rūpnīcas izstrādājums ir glāze, ko savulaik Čehijas prezidents Benešs dāvinājis Lielbritānijas karalienei Elizabetei kā kāzu dāvanu - tāda paša dizaina glāzes var iegādāties Mozera stikla veikalos. Vēsturiska ražotne nozīmē arī tādu pircēju privilēģiju, kā, piemēram, atjaunot no vecmāmiņas mantoto glāžu komplektu - rūpnīcā ir pat simt gadu veci dizaina meti un formas - ja kāda glāze sasista, varat palūgt (e-pastā) un par attiecīgu samaksu jums izpūtīs jaunu - gluži kā veco.

Labas tradīcijas un viesmīlība ir tūrisma veiksmes atslēga, kas Karlovi Variem piemīt gan kūrortdziedniecībā, gan izklaidē, gan ražošanā. Atliek vien izbaudīt.

Fakti:

Lidojums: Rīga - Prāga - 1 h 50 min (airBaltic)

Prāga - Karlovy Vari - 2 stundas ar autobusu (www.studentagency.cz)

1 eiro = 27 čehu kronas

Kauss alus krogā = 30 čehu kronas

Ziemassvētku piedāvājums 7 naktīm sanatorijā Bohemia-Lazne ar trīsreizēju ēdināšanu, ārstu konsultācijām un spa centra apmeklējumu - 70 eiro diennaktī no personas