TŪRISMS: Ķīnas rietumnieciskie austrumi

ŠANHAJAS DEBESSKRĀJU SILUETI ir vakaros skaisti izgaismoti un vilina skatītāju tūkstošus © Anita DAUKŠTE

4.lapa

Ķīnas ātrā atbilde Honkongai - Šendžeņa

Ķīna atguva Honkongu (kurai joprojām ir īpašs administratīvais statuss ar ļoti plašu autonomiju) vien 1997. gadā. Redzot grandiozo finanšu centru un ekonomiskās attīstības centru Honkongas izskatā Dienvidķīnas jūras piekrastē Guandunas provincē, burtiski līča otrā pusē, 1979. gadā toreizējais Ķīnas kompartijas un valsts vadītājs Dens Sjaopins nolēma dibināt pilsētu - savdabīgu «atbildi» Honkongai uz skaļi neuzdoto jautājumu, vai Ķīna spēj panākt tādus pašus attīstības tempus kā Honkonga. Atbilde, protams, ir «jā». Bijušais zvejnieku ciemats Šendžeņa ar 30 tūkstošiem iedzīvotāju mazāk nekā četrdesmit gadu laikā ir pārtapis par milzīgu, attīstītu megapoli ar 11 miljoniem iedzīvotāju, pateicoties brīvās ekonomiskās zonas statusam. Šendžeņa tiek uzskatīta par vienu no efektīvākajiem brīvās ekonomiskās zonas paraugiem valstī. Tas, ka mitrajā subtropu klimatā ar ilgo lietus sezonu ir tapusi mūsdienīga megapole ar iespaidīgiem debesskrāpjiem un ziedos grimstošiem parkiem, ir patiesībā Ķīnas tautas varoņstāsts. Grūti iedomāties, ka vēl 1979. gadā šeit nebija teju nekā, vien vairāku upju ietekdelta Dienvidķīnas jūrā mālainos krastos. Apmeklējot šo pilsētu 2004. gadā, tā jau toreiz ar pieciem miljoniem iedzīvotāju radīja ekonomiskā brīnuma iespaidu, bet tagad tā vēl ir paplašinājusies. Tā koncentrē milzumu augsto tehnoloģiju uzņēmumu, tajā atrodas Nacionālais Superdatoru centrs un citi zinātniskie institūti un uzņēmumi, kas ļauj runāt par Ķīnu kā elektronikas, datortehnoloģiju un augsto tehnoloģiju ražošanas flagmani.

Šendžeņa ir tipiska migrantu pilsēta, šeit nav vietējā īpašā iedzīvotāju etosa, bet līdz ar to - nav arī pretrunu starp «vecajiem» iedzīvotājiem un «iebraucējiem». Šeit visi dzīvo un strādā, lai pārliecinātu pasauli, ka ķīnieši var to, kas citām tautām varbūt nemaz nav pa spēkam.



Svarīgākais