TŪRISMS: Sāļā saldme Sicīlijas rietumos

Salu vilinājums

Tas, ka jau esat uz Sicīlijas salas, nenozīmē to, ka nevarat doties uz vēl citām salām: no Marsalas un Trapāni iecienīts tūrisma maršruts ir Egadi salas - Favinjana un Levanco. Tajās esošo pilsētiņu iedzīvotāju pamatnodarbe ir tunča zveja, bet, protams, mūsdienās galvenokārt vasarā tās ir tūristu iecienītas izklaides vietas. Lielākā no salām - Favinjana - var lepoties ar baznīcu, pastaigu ielu un pat nelielu pludmalīti pilsētiņas centrā. Uz salas viduslaikos normāņu būvētā cietoksnī pat kādreiz atradies cietums, kas joprojām biedē ar savu izskatu, kaut vai tāpēc, ka nav īsti saprotams, kā nokļūt kalna galā, kur tas atrodas, bet vēl mazāk - kā no tā varētu aizbēgt, jo doma par bēgšanu taču ir tā, kas nomoka katru cietumnieku (vai vismaz tos, kuri ir lasījuši Dimā romānu par grāfu MonteKristo). Tagad tūristi uz salas izklaidējas, peldoties, dodoties zvejā kopā ar vietējiem vai dirnot kafejnīcās, izbaudot il dolce far niente jeb laimi no nekā (nedarīšanas), kas ir itāļu mentalitātes sastāvdaļa. Otra saliņa, kas ir tūristu maršrutos, ir Levanco - tās klinšu krastos iegrauzies neliels zvejnieku ciematiņš, kura ar akmeni bruģētās ielas un balti krāsotās ēkas kveldējas saules staros. Skatoties uz līcī noenkurotajām jahtām tirkīzzilajā ūdenī no pilsētiņas mūriem, var just, kā tevi pārņem gandarījuma un miera izjūta, ko sniedz nesteidzīga atpūta. Tradicionāls piedāvājums tūristiem šajos jūras minikruīzos ir arī peldes klusos salu līčos - kopā ar priecīgi spiedzošiem tūristiem (pārsvarā - itāļiem) tas būs jauks piedzīvojums.

Pilsēta kā vīns - Marsala

Marsala ir salīdzinoši neliela pilsēta ar aptuveni 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Kopš 18. gadsimta visā pasaulē pazīstama ar saviem vīna dārziem, vīna darītavām un tās slavenāko produktu - Marsalas vīnu, taču pagātnē tā bija ļoti ietekmīga pilsēta, jo tajā atradās lielākā Sicīlijas osta. Pilsētu 397. g. p.m.ē. dibināja feniķieši, taču tās nosaukums ir atvasināts no arābu vārda Mars - el - allāh, kas nozīmē Dieva osta. Marsalas vīna kā zīmola eksistence sākas 18. gadsimtā, kad 1773. gadā pilsētā ierodas bagātais angļu uzņēmējs Džons Vudhauss un izveido pirmo mūsdienās visā pasaulē pazīstamā Marsalas vīna darītavu. Savukārt 1833. gadā angļu biznesu vīna darināšanā jau pārpērk itālis Vinčenco Florio, kura vārdā nosauktā vīna darītava darbojas joprojām. Marsalas vīns pēc garšas atgādina portugāļu portvīnu vai spāņu heresu. Taču, ja grib baudīt tipiskāku sicīliešu vīnu, tad ir jābauda kāds no ar nosaukumu Nero d’ Avola - pēc garšas ļoti līdzīgs tagad tik populārajiem Malbec sarkanvīniem. Kas attiecas uz vīniem - itāļi ļoti aizsargā vietējos vīnu ražotājus, un, spriežot pēc vietējo vīnu cenām, tie ir gandrīz brīvi no nodokļiem - labu vīnu var nopirkt par kādiem pieciem eiro, bet jebkādi vīni ir pieejami - pat no pusotra eiro litrā. Savukārt importētā alkohola cenas galīgi atsit vēlmi baudīt šos dzērienus (vismaz lielā daudzumā - noteikti).

Ja jūsu prioritāte nav vīna baudīšana (vīna degustāciju veikaliņi gan Marsalas centrā ir uz katra stūra), tad varat pievērsties arhitektūrai. Marsalas vecpilsētas lielākais apskates objekts ir 1628. gadā celtā Sv. Tomasa Doma baznīca, kas ir celta normaņu laikā un vairākkārt pārveidota līdz 18. gadsimtam. Baznīcas interjerā atrodas vairāki itāļu mākslinieka Gadžīni un viņa skolas darbi, bet patiesie tās dārgumi ir astoņi lieli 16.-17. gadsimta flāmu skolas gobelēni, kurus tai ziedoja arhibīskaps Lombardo (viņš, savukārt, tos saņēma dāvanā no Spānijas karaļa Filipa II. Vēl iecienīti apskates objekti vecpilsētas centrā ir Sv. Pētera baznīca un klosteris (Chiesa e convento di St.Pietro, 1590-1604); Šķīstītavas baznīca (Chiesa del purgatorio, 1569).

Ja vēlaties nodoties vēdera priekiem, jums jābūt zivju, īpaši tunča, cienītājiem, jo to vietējos krodziņos pasniedz sagatavotu dažādos veidos: ar bussiata pastu (gari sarullēti makaroni) vai ar kuskusu. No saldumiem jums piedāvās skaistus no marcipāna veidotus augļus un, protams, kanolo - ar rikotas biezpienu pildītus smilšu cepumus. Vienvārdsakot, mēli var norīt.

Cita starpā - sicīlieši nekautrējas krodziņus, kur to visu baudīt, ierīkot tieši baznīcu laukumos - tādi ir gan Marsalā, gan netālu esošajā Trapāni pilsētā. Tā teikt, latviešu dziesmiņas «Uz krodziņu līdzens ceļš, uz baznīcu - grumbuļains» dziedājums šeit sanāktu ļoti īss, ja mēģinātu to dziedāt pa ceļam no pirmā uz otro.