TŪRISMS: Uz Sočiem. Skatīt kalnus, jūru un futbolu

SOČUS mēdz dēvēt par Krievijas Rivjēru. Vieta, kam raksturīgs Vidusjūras klimats, daudz saulainu dienu un iekšējās brīvības sajūta. Viens brīdis, un tu jau esi dzidrajos ūdeņos ar baltām burām © Foto: Guna KĀRKLIŅA

Jau pavisam drīz sāksies FIFA Pasaules kausa izcīņa futbolā, kas norisināsies Krievijā. Viena no pilsētām, kas uzņems sportistus un līdzjutējus, būs Soči. Ja ir vēlme turp doties, tad tagad tas izdarāms ātrāk nekā iepriekš, jo uz saulaino pilsētu Melnās jūras krastā ved airBaltic tiešais reiss. Atpūsties tur ir komfortabli, jo pēc olimpiskajām spēlēm pilsētā atjaunota infrastruktūra, ir modernas viesnīcas, tiek piedāvāti atveseļošanās pasākumi, ziemā – slēpošanas trases kalnu kūrortos.

Kūrorta galvaspilsēta

Sočus reizumis mēdz dēvēt par Krievijas kūrorta galvaspilsētu, jo tā ir lielākā kūrortpilsēta valstī. Un ne tikai. Soči ir arī svarīgs transporta mezgls un liels ekonomikas un kultūras centrs Melnās jūras piekrastē. Arī garākā Krievijas pilsēta, kas kopā ar pilsētciematiem Adleru, Krasnuju Poļanu u.c. vietām Kaukāza kalnu grēdā veido Soču municipalitāti.

Soču pilsētā ir ap 390 000 iedzīvotāju, bet municipalitātē ap 467 690. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka pēdējos gados te uz dzīvi apmetušies daudzi no tiem cilvēkiem, kas piedalījās olimpisko spēļu sagatavošanās darbos.

Viens no tūristu iecienītiem atpūtas veidiem Sočos vasarā ir vizināšanās jūras zilumzilajos ūdeņos. Upju stacijas apkaimē nepārtraukti izskan piedāvājumi: «Brauciens jūrā... ar jahtu... kuteri...kuģi.» Var tūdaļ sēsties iekšā un izbaudīt Melnās jūras sauli un vēju.

Šis kūrorts bijis populārs jau izsenis, un kādreizējos PSRS laikos viens no iepriecinājumiem cilvēkiem bija saņemt atvaļinājuma ceļazīmi atpūtai Sočos vai arī pašam spēt šo atpūtu apmaksāt. Tagad pilsēta ir iecienīta turīgu ļaužu atpūtas vieta, un reizumis izskan pārmetumi, ka tā kļuvusi pārāk dārga iedzīvotājiem ar vidēju ienākumu līmeni. Taču īstiem ceļot gribētājiem tas diez vai būtu šķērslis, jo kādu ekonomiski izdevīgu variantu atrast var vienmēr. Piemēram, meklējot mītnesvietu caur ceļotāju iecienīto booking.com, augustā var atrast gan trīszvaigžņu viesnīcu numuriņus netālu no jūras ar cenā iekļautām brokastīm par 40-60 eiro diennaktī, gan istabiņas vai dzīvokļus par 35-50 eiro diennaktī.

Peldēties un slēpot

Vēl pastāv iespēja apmesties ārpus pilsētas. Piemēram, slēpošanas kūrortā Roza hutor, kur ir augsts servisa līmenis, jaunas viesnīcas, restorāni, veikali, koncertzāle un dažādas iespējas atpūsties kalnos. Diennakts cenas par vienvietīgu numuru olimpiādes vajadzībām būvētajā ciematā svārstās no 30 līdz 180 eiro dienā. Vasarniekiem tiek piedāvāts nokļūt pludmalē ar speciālu autobusu. No rīta tas aizved uz pludmali pie jūras, kas tiek nomāta speciāli šīs vietas viesiem, un vakarā atved atpakaļ. Viens no virzieniem, kas šeit tiek attīstīts, ir arī tā dēvētais medicīniskais tūrisms - tiek piedāvāta atpūta sanatorijās, dažādi atveseļošanās un organisma stiprināšanas pasākumi.

Ziemas sezonā olimpiskais ciemats ir gatavs uzņemt slēpotājus. Kopējais trašu garums kalnu slēpošanai - aptuveni 150 km, ir arī speciālas ierīces, kas nepieļauj lavīnu veidošanos, sniega pūtēji utt.

Kad varavīksne lejā un sagaida jetijs

Kalnos ved trošu ceļš ar pārsēšanās platformām - var palikt zemākā līmenī, skatīt dabas takas, var braukt 2300 metru virs jūras līmeņa pašā kalna virsotnē, kur mākoņi un lietus paliek lejā un pat varavīksne rotājas kaut kur zem vagoniņa. Maija viducī Sočos jau karsta vasara, bet kalnu virsotnēs vēl sniegs.

Pie skatu platformas brīdinājuma zīmes - neiet tuvu kraujai, nekāpt aiz norobežojuma, var notikt nelaime. Šī ir vieta, kur daba stiprāka par cilvēku. Un kalnos viss ir nopietni. «Daba nemēdz jokot, tā vienmēr ir patiesa, vienmēr nopietna, vienmēr stingra,» teicis Gēte.

Pašā virsotnē ierīkots mājīgs krodziņš, kur var iedzert ko siltu un sātīgi paēst. Un milzīga sniega cilvēka jetija figūra, pie kuras ļaudis labprāt fotografējas.

Mūsdienu zinātne stāstus par sniega cilvēku eksistenci noliedz, taču leģendu mīļotājiem tas netraucē. Ik pa laikam medijos atkal un atkal parādās nostāsti par jetiju Zanu, ko XIX gadsimta sākumā Kaukāzā sagūstījuši Abhāzijas mednieki un kura laidusi pasaulē cilvēku bērnus. Daudzām tautām ir nostāsti par savu jetiju, kas varētu būt cilvēkpērtiķu dzimtai tuva būtne. Tūristiem, it īpaši bērniem, Roza hutor jetijs patīk, un visi tur labprāt fotografējas.

DODAMIES AUGŠUP - apmēram 2300 m virs jūras līmeņa. Lejā paliek viesnīcas, restorāni un mākoņi. Vēl augstāk - un lejā paliek pat varavīksne / Foto: Guna KĀRKLIŅA

Dzidri zilajos viļņos

Viens no tūristu iecienītiem atpūtas veidiem Sočos vasarā ir vizināšanās jūras zilumzilajos ūdeņos. Upju stacijas apkaimē nepārtraukti izskan piedāvājumi: «Brauciens jūrā... ar jahtu... kuteri...kuģi.» Var tūdaļ sēsties iekšā un izbaudīt Melnās jūras sauli un vēju.

Melnā jūra savā ziņā ir unikāla - ar neparastu hidroloģisko režīmu, ko nosaka jūras gultnes reljefs un upju pieplūde. Tā ir noslāņojies baseins, kur slāņi nesajaucas un 90% ūdens nesatur skābekli. Dziļākajos slāņos pastāvīgi pieplūst Vidusjūras ūdens, savukārt virsējais ūdens slānis plūst uz Vidusjūras pusi.

Kāpēc Melnā? Senākais rakstu avots, kur minēta Melnā jūra, datējams ar XIII gadsimtu, taču nosaukuma saknes meklējamas daudz tālākā pagātnē. Senie grieķi sākotnēji jūru dēvējuši par Neviesmīlīgo, jo viņu kuģotāji tur tikuši apdraudēti. Vēlāk, kad grieķi daļu piekrastes kolonizējuši, viņi šeit jutušies droši un pārdēvējuši to par Viesmīlīgo jūru. Melnā varētu būt radusies no Neviesmīlīgā, kas saistīts ar senu persiešu vārdu, ko tulko kā «tumšs». Vēl viena versija - senatnē debess puses apzīmēja ar krāsām. Melnā bija ziemeļi, sarkanā dienvidi, un tādējādi, iespējams, radušies Melnās un Sarkanās jūras nosaukumi.

Ak šis eksotiskais tirgus!

Ja pilsētā ir tirgus un tu neesi tajā bijis, tad arī visu neesi izbaudījis, iepazinis, izjutis. It sevišķi dienvidzemēs. Lielākais tirgus atrodas Adlerā, un tur nokļūt nepaspēju, taču krāšņai izjūtu gammai pietiek arī ar nelielā Centrālā tirgus apmeklējumu, kas atrodas nosacīti netālu no Rivjēras parka un Upju stacijas.

Ārēji būve atgādina lielveikalu - fasāde visa necaurredzamā stiklā. Viens paviljons atvēlēts apģērbu tirdzniecībai, tur viss apmēram tāpat kā pie mums. Taču pārtikas paviljonā krāsu gamma varavīkšņaini apžilbina. Zaļi un sarkani tomāti dažādās marinādēs, baklažāni ar papriku un otrādi, burkāni un kāposti ar garšvielām, brangas tīģergarneles, kūpināti sieri, kaukāziešu gaumē vītināta gaļa un desas, garšvielu smarža un žāvēti dienvidu augļi. Un - pāri visam tirgošanās prieks! Visi aicina nogaršot, sola arī atlaides, stāsta, ka viņu preci vest pāri robežām nebūšot problēmu... Šajā vietā - stop!... Ja no krāšņā tirgus gribas aizvest kādu cienastu mājiniekiem, tad iepriekš rūpīgi jāiepazīstas ar oficiālo informāciju, ko un kādā iesaiņojumā drīkst vest. Tā pavisam noteikti nav vītināta desa pergamentā vai granātābolu mājas vīns plastmasas pudelē. Šīs lietas jābauda uz vietas.

ATSPIRDZINĀJUMI. Karstā dienā veldzē svaigi spiesta granātābolu sula un kvass no koka muciņām / Foto: Guna KĀRKLIŅA

Ātri caurskrienot balto buru, saules (pastāv uzskats, ka saulīte te spīdot 300 dienas gadā), Kaukāza eksotikas un mūsdienu komforta caurstrāvoto pilsētu, jāsecina - šeit bija un ir vērts ciemoties.

***

UZZIŅAI

• 2014. gadā no 7. līdz 23. februārim Sočos notika XXII ziemas olimpiskās spēles, un no 7. līdz 16. martam paraolimpiskās ziemas spēles.

• Olimpiskajām spēlēm piecu sešu gadu laikā tika uzbūvēts liels skaits sporta un infrastruktūras objektu, kas tika sadalīti divos klasteros - piekrastes un kalnu.

• Kalnos, Krasnaja Poļana rajonā, sacensības notika deviņos sporta veidos - distanču slēpošanā, biatlonā, bobslejā, skeletonā, kalnu slēpošanā, kamaniņu sportā, tramplīnlēkšanā, frīstailā un snovbordā, savukārt Melnās jūras krastā notika sacensības piecos sporta veidos - hokejā, šorttrekā, daiļslidošanā, kērlingā un ātrslidošanā, kā arī šeit notika atklāšanas un noslēguma ceremonija.

• Ziemas olimpiskās spēles izmaksāja 50 miljardus ASV dolāru un bija dārgākās spēles vēsturē.

IEVĒRO!

• Ja Krieviju plānots apmeklēt Pasaules futbola kausa laikā, tad rūpīgi jāiepazīstas ar informāciju ceļotājiem. Galvenās izmaiņas - jāreģistrējas 24 stundu laikā pēc ierašanās, nevis pēc septiņām darba dienām.

• Sīkāka informācija Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapā, sadaļā Ceļošana, ieteikumu un brīdinājumu apakšnodaļa Krievijas Federācija.

***

RĪGA-SOČI-RĪGA

• Maija vidū Latvijas lidsabiedrība airBaltic sāka lidojumus no starptautiskās lidostas Rīga uz Sočiem. Maršruts piedāvā jaunas ceļošanas iespējas pasažieriem no Baltijas valstīm un Krievijas ar ērtiem savienojumiem caur Rīgu.

• airBaltic lidos no Rīgas uz Sočiem divas reizes nedēļā ar Boeing 737 lidmašīnu. Plānotais lidojuma ilgums ir trīs stundas un 10 minūtes. Vienvirziena biļetes cena uz Sočiem no 99 eiro, ieskaitot lidostu nodevas un transakcijas maksu.

• Ar pirmo tiešo reisu maija vidū uz Sočiem devās arī Rīgas domes delegācija, Rīgas Centrāltirgus, tūrisma attīstības biroja Live Riga un tūrisma nozares pārstāvji. Jo - sadarbība, protams, ir tāds divpusējs un atgriezenisks process. Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Maksims Tolstojs prezentācijā, kas tika rīkota Soču tūrisma kompānijām un masu informācijas līdzekļiem, iepazīstināja ar Rīgas kultūrvēsturisko mantojumu, vēsturi un atpūtas iespējām. Tikšanās laikā Soču mērijā tika minētas arī gastronomiskā tūrisma iespējas, jo Rīgā, tostarp mūsu Centrāltirgū, notiek pasākumi, kuros tiek popularizētas dažādu tautu ēdienu pagatavošanas tradīcijas.

• Ja Krieviju plānots apmeklēt Pasaules futbola kausa laikā, tad rūpīgi jāiepazīstas ar informāciju ceļotājiem. Galvenās izmaiņas - jāreģistrējas 24 stundu laikā pēc ierašanās, nevis pēc septiņām darba dienām.

• Sīkāka informācija Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapā, sadaļā Ceļošana, ieteikumu un brīdinājumu apakšnodaļa Krievijas Federācija.



Svarīgākais