TŪRISMS: Svanetija – kalnu dailes zeme

3.lapa

Svanu torņi un svanu sāls

Mestija, Svanetijas reģiona centrs, ir neliela pilsētiņa ar dažiem tūkstošiem iedzīvotāju. Kalnu ieskauto pilsētas panorāmu izdaiļo no akmens mūrētie torņi, kas saglabājušies vēl no 14. gadsimta, kad to celtniecība pārtraukta. Kāpēc tie celti - par to vēl zinātnieki strīdas: torņi izskatās pēc aizsardzības būvēm, bet no kā gan būtu jāizsargājas tik dabiski neieņemamā apkārtnē? Ticamākais izskaidrojums ir nepieciešamība šķelt sniega lavīnas, kas nāk no kalniem, tādējādi pasargājot ēkas un cilvēkus. Vairāk nekā sešus gadsimtus vecie torņi šo sargfunkciju Mestijā vēl esot izpildījuši pagājušā gadsimta 80. gados, kad pēkšņi nākusī sniega lavīna noslaucījusi pusi pilsētas, saudzējot vien tās ēkas, kuras sargājuši torņi. Lieki piebilst, ka torņi vēsturiski piederējuši vien bagātākajām svanu ģimenēm. Nabagiem nācies sliet savus mitekļus bez šādas aizsardzības. Mūsdienās torņi ir, ja tā var teikt, dekoratīvs elements: skaisti izgaismoti naktīs, tie rāda teiksmainu skatu uz mazo kalnu pilsētiņu, ko ieskauj nepielūdzamie Kaukāza kalni.

SVANU TORNIS ir turīgāko svanu dzimtu varenības simbols. 14. gadsimtā to celtniecība pārtraukta, bet tie stāv kā svanu nesalaužamības apliecinājumi joprojām / Anita DAUKŠTE

Svanetijas vēstures un lietišķās mākslas muzejs Mestijā ir pārsteidzoši moderns tik tālam nostūrim un var palepoties ar lielisku tautas mākslas stilā darinātu ikonu kolekciju, kas apvieno svētbildes, kas darinātas no 9. līdz 17. gadsimtam. Uz Svanetijas muzeja jumta reizi nedēļā priekšnesumus sniedz vietējās folkloras kopas - tur vīri dzied un laižas karstasinīgā dejā, lai rādītu svanu nemateriālās kultūras labākos paraugus.

Palūdziet vietējiem, lai ielaiž jūs apskatīt tradicionālo svanu mitekli - tādi Mestijā ir saglabājušies. Bagātīgām un senām kultūrzīmēm rotātie kokgriezuma steliņģi (jā, istabā, jo ziemās liellopi tika turēti telpā siltumam) goda istabā un svanu dzimtas vecākā koka tronis, kā arī iespēja uzkāpt svanu torņa galotnē būs lielisks piedzīvojums. Turpat blakus pie svanu mājām noteikti kāda sieviņa tirgos svanu sāli - pēc būtības vietējo garšvielu maisījumu, kas apvieno sāli ar sīki saberztām kalnu zālītēm un augiem. Svanu sāls «sāls» - proti, iemesls, ar ko tas tik specifisks, un kāpēc citur ražotais nederēs, - gicruli - kalnu augs, kurš aug tikai Svanetijā. Svanetijas sāls sastāvā vēl ir Imeretijas safrāns, čili pipari, kaltētas koriandra sēklas, zilais sierāboliņš un ķiploks.

Pirms pievienošanas citām garšvielām gicruli tiek izžāvēts, samalts un sasālīts. Šī garšauga deficīta dēļ citur nopērkamajā svanu sālī parasti tas tiek aizstāts ar ķimenēm vai timiānu.

KUBDARI ir svanu tradicionālais plācenis ar liellopu gaļu, kas bagātīgi aizdarīta ar svanu sāls garšvielu maisījumu / Anita DAUKŠTE

Padoms - lūkojiet labi nopakot, ja vedīsiet svanu sāli kā ciemakukuli uz mājām - smarža no tā ir intensīva un asa. Vietējā virtuvē svanu sāli lieto gan pie gaļas ēdieniem, gan dārzeņu sautējumos. Īpašu garšu tas piešķir svanu tradicionālajam plācenim ar liellopu gaļas pildījumu - kubdari, kas ir sātīgs un gards ēdiens.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Svarīgākais