Aptauja: par spīti dzīves dārdzībai daudzi Latvijas iedzīvotāji šovasar plāno ceļot

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Klāt vasaras mēneši – populārākais atvaļinājumu laiks, kas gan šogad sakrīt ar lieliem izaicinājumiem ekonomikā pēcpandēmijas ietekmē un arī ģeopolitiskās situācijas dēļ. Vai Latvijas iedzīvotāji plāno atvaļinājumā ceļot? Vai pandēmijas laika ierobežotās ceļošanas iespējas liks tiekties atgūt iekavēto, vai arī energoresursu krīze spiedīs savilkt jostas un atlikt citu zemju kultūras baudīšanu uz mierīgāku laiku? To aptaujā Swedbank Finanšu institūts vaicāja Latvijas iedzīvotājiem.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem vairāk nekā puse (54%) Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņu atvaļinājuma ceļošanas plānus pieaugošā dzīves dārdzība nav īpaši ietekmējusi: 26% aptaujāto pauž apņēmību ceļot tikpat daudz kā parasti, bet 28% šogad ceļojumā nedosies un to nav darījuši arī iepriekš. Lielākoties ceļotāji plāno apmeklēt kādu Eiropas valsti (56%) vai apceļot Latviju (32%), bet katrs ceturtais noskatījis arī tālāku braucienu ārpus Eiropas robežām.

Tajā pašā laikā daudzus plānus ietekmējis cenu pieaugums un bažas par nākotnes prognozēm, uz ko norāda 46% iedzīvotāju. Tas nav saistīts tikai ar šī brīža cenu līmeni vien: 44% respondentu atzīst - lai gan teorētiski joprojām var atļauties ceļot, šobrīd labāk izvēlas ceļojuma izdevumu naudu ietaupīt.

“Pēc aptaujas datiem redzams, ka ienākumu līmenis ir noteicošais faktors, kas, spītējot dzīves dārdzībai un ekonomikas satricinājumiem, tomēr ļauj doties iepriekš plānotā un kārotā atvaļinājuma ceļojumā. Jo zemāki ienākumi, jo biežāk nākas no kaut kā atteikties, kā arī biežāk novērojama tendence atvaļinājuma braucienos nedoties vispār. Tas arī ir likumsakarīgi, jo ceļošana pēc būtības nav pirmās nepieciešamības pirkums, un to var atļauties tad, kad veidojas zināmas naudas rezerves. Vienlaikus iedzīvotāji ir gatavi savus plānus piezemēt, samazinot atvaļinājuma izmaksas un pārvirzot finanses ikdienas izdevumu segšanai, turklāt domājot arī par rudens un ziemas periodu. No finanšu pratības aspekta tā ir apsveicama rīcība, ja savas finanses plānojam nevis viena mēneša, bet visa gada ietvaros. Nevar ignorēt faktu, ka cenu pieaugums nav sasniedzis augstāko punktu un jaunā apkures sezona būs īpaši izaicinoša,” aptaujas rezultātus skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Vairāk nekā trešā daļa jeb 36% Latvijas iedzīvotāju no vēlmes ceļot neatsakās, taču ceļo retāk, tomēr saglabājot iespēju doties vismaz vienā ceļojumā ārpus Baltijas. Vēl 30% aptaujāto tālāka ceļojuma vietā šogad apceļos Latviju vai tuvējās kaimiņvalstis - Lietuvu un Igauniju, bet teju tikpat daudzi (29%) atzīst, ka iepriekš plānotais atvaļinājuma brauciens diemžēl jāatceļ pavisam.

Kā vēsta Eurostat statistikas dati, no 2018. līdz 2020. gadam pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kas var atļauties vismaz vienu nedēļu ilgu ikgadējo atvaļinājumu pavadīt ārpus mājām. Latvijā šādu mājsaimniecību ir 71%, kas sakrīt ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju. Spēja atļauties ceļot ir izteiktāka Igaunijā, kur tas ir pa spēkam 77% iedzīvotāju, bet Lietuvā tie ir 65%. Saraksta augšgalā ar vislielāko iedzīvotāju īpatsvaru, kas lēš, ka var pavadīt ikgadējo atvaļinājumu prom no mājām vismaz nedēļas garumā, ir Zviedrija (90%), Šveice (92%) un Norvēģija (93%). Savukārt saraksta pretējā pusē ir tādas valstis kā Melnkalne (29%), Turcija (41%) un Albānija (43%).

Svarīgākais