Ņujorkas teātru meka Brodveja: debesu valstība teātra cienītājiem

Pasaules slavenākās teātru skatuves jau kopš 19. gadsimta beigām atrodas leģendārajā Ņujorkas kvartālā Brodvejā. Uz šiem dēļiem spēlēja un spēlē aktieru «Crème de la Crème»: Ketrīna Hepberna, Džeims Dīns, Greisa Kellija, Džūlija Robertsa, Skārleta Johansone, Denzels Vašingtons un..., un..., un... Populārākie Brodvejas iestudējumi ir tādi klasikas šedevri kā «Kaķi», «Nožēlojamie», «Karalis Lauva» un «Kabarē». Visu laiku ievērojamākais Brodvejas iestudējums ir mūzikls «Operas fantoms», kas uzvests vairāk nekā 7500 reižu.

Brodveja ir garākā iela Ņujorkā, kas vijas cauri slavenākajām pilsētas daļām, tostarp, Manhatanai un Bronksai, un galvenokārt asociējas ar teātriem. Šajā pilsētas daļā kopumā ir aptuveni 40 teātru, kas lielākoties koncentrēti ap žilbinošām reklāmām izraibināto Taimskvēru. Visas šīs kultūras dailes piedāvā mūziklus un lugas, kas tiek uzskatītas par komerciāli veiksmīgākajiem skatuves darbiem, jo precīzi atbilst visplašākās publikas gaumei. Neatkarīgie un eksperimentālie uzvedumi galvenokārt tiek iestudēti tā sauktajos «off – Broadway» teātros, kas neietilpst Brodvejas rajonā. Arī šo teātru ietilpība ir daudz mazāka nekā lielo teātru.

Pirmais teātris, kuram Brodveja varēja pateikties par savu popularitāti, bija «Empire Theater». 1893. gadā tas pārcēlās no agrākā teātru kvartāla Heraldstrītā uz Taimskvēru. Pamazām arī citi teātri cits pēc cita ievācās kādā no ēkām Brodvejas ielas rajonā. Jaunais teātru kvartāls savus ziedu laikus piedzīvoja pagājušā gadsimta 1910.–1920. gados. Pēc tam pasaule ieslīga Lielajā depresijā un arī teātri piedzīvoja zināmu panīkumu, un tie atkopās tikai trīsdesmito gadu beigās. Vislielākās mākslinieciskās pārvērtības Brodvejas teātros notika pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, kad priekšplānā tika izvirzīti moderni iestudējumi, orientēti uz jaunu skatītāju auditoriju. Līdz pat mūsdienām Brodveja ir neatņemama Ņujorkas kultūras dzīves sastāvdaļa. Pilsēta vienmēr ir ietekmējusi visu Amerikas dramaturģiju, piedāvājot dažādākā līmeņa izrādes, repertuāru ziņā pārspējot pat Londonu.

Brodvejas teātru industrija vienmēr bijusi Holivudas kino industrijas galvenais resurss. Daudzi Holivudas scenāriji ir veiksmīgu Brodvejā iestudētu lugu adaptācijas. Un ne tikai. Par spīti atšķirīgajam profilam, daudzas kino zvaigznes savu karjeru sākušas tieši uz Brodvejas teātru skatuves dēļiem. Viņu vidū ir Laiza Minelli («Flora, The Red Menace») Berts Lankasters («A Sound Of Hunting»), Džeimss Dīns («End As A Man», «The Immoralist»), Marlons Brando («Remember Mama», «Broadway Endstation»), Džīns Hekmens («Any Wednesday») un Greisa Kellija («The Father»), Roberts Redfords («Tall Story» un «Little Moon of Alban»). Holivudas kino leģenda Ketrīna Hepberna savu iesauku Cariene guvusi no tieši tāda paša nosaukuma iestudējuma «The Czarina» Brodvejas teātrī, kur 21 gadu vecumā spēlēja savu pirmo lielāko teātra lomu. Sava staltā auguma, izteiksmīgo acu un asās mēles dēļ aktrise izpelnījās carienes apzīmējumu, kurš pavadīja viņu visu mūžu. Savu karjeru Brodvejā 19 gadu vecumā sākusi arī Bārbra Streizande. 1962. gadā viņa uzstājās mūziklā «I Can Get It For You Wholesale» un tūdaļ izpelnījās teātra pasaules augstāko godalgu «Tony Award». Mēdz teikt, ka Streizande, tāpat kā daudzas citas zvaigznes, ir satuvinājusi Brodveju un Holivudu.

(uz sarkanā) INTERESANTI

Brodvejas teātru dēļi visos laikos ir piesaistījuši slavenas kinozvaigznes. Teātru producenti labprāt piekopj šo politiku un labprāt uzaicina izrādēm labi atpazīstamas sejas, jo augstākais kritērijs viņiem ir izrādes komerciālā veiksme. Holivudas zvaigznes ir lielisks mārketinga instruments. Vairums Holivudas aktieru uzstājas «Limited Engagements». Tas nozīmē, ka, ja dotais iestudējums jau no paša sākuma nav laika ziņā ierobežots, kinozvaigznes pēc dažām nedēļām tiek nomainītas ar mazāk pazīstamiem teātru aktieriem, kas nebūt nenozīmē sliktāku spēli.

SKĀRLETA JOHANSONE pirmo reizi uz Brodvejas teātra skatuves kāpa 2010. gadā, lai spēlētu Artūra Millera lugā «Skats no tilta». Par šo spēli aktrise izpelnījās prestižo «Tony» balvu. 2012. gadā viņa atkal atgriezās uz šīs pašas skatuves, šoreiz Tenesija Viljamsa lugā «Kaķis uz nokaitēta skārda jumta», ko inscenējis režisora Robs Ešfords. Johansone spēlē Megijas lomu, ko 1958. gada ekranizācijā slavenu padarīja leģendārā aktrise Elizabete Teilore. Johansones partneris ir filmas «Abrahams Linkolns: Vampīru mednieks» zvaigzne Bendžamins Vokers. Aktrise izpelnījās jūsmīgas teātru kritiķu atsauksmes. «Johansones jaunkundzei Megijas lomā piemīt neticama pašpārliecinātība,» rakstīja izdevuma «New York Times» kritiķis Bens Brentlijs. «Varbūt viņa ir pārāk tieša, lai patiešām atgādinātu kaķi, taču viņa ir pārliecinoša teātra aktrise.» Protams, tā aktrisei bija kā medusmaize. «Lieliskas ir attiecības, kuras veidojas starp aktieri un, protams, manu lomu, un publiku,» nespēja vien nopriecāties aktrise. «Publika bija tik entuziastiska un galvenokārt klusa. Tas bija neticami!»

KEITIJA HOLMSA Brodvejā debitēja 2008. gadā Artūra Millera izrādē «Visi mani dēli» Toreiz viņa bija vēl Toma Krūza sieva un viņas vārds vairāk bija izskanējis saistībā tieši ar dzīvesbiedru. «Ir piepildījies mans sapnis,» toreiz jūsmoja pati aktrise, kura atveidoja sievieti, kura apciemo sava bijušā mīļākā ģimeni. 2012. gadā aktrise atkal bija parakstījusi līgumu par sadarbību amerikāņu dramaturģes Terēzas Rebekas izrādē «Dead Accounts». «Esmu ļoti saviļņota par atgriešanos Brodvejas sabiedrībā un pagodināta būt šīs komandas daļa,» sacīja Holmsa izdevumam «New York Times». Tomēr sešas nedēļas pēc pirmizrādes kritiķu un skatītāju sliktā novērtējuma dēļ tā tika pārtraukta.

DANIELS REDKLIFS, kurš savu atpazīstamību un popularitāti izpelnījās ar galveno lomu Harija Potera filmu sērijā, izmēģinājis spēkus arī teātra lauciņā. 2011. gadā viņš debitēja Brodvejā teātra izrādē «How to Succeed in Business Without Really Trying». Pirmo reizi Brodvejā šī izrāde tika uzvesta 1961. gadā, bet iepriekšējā iestudējumā 1995. gadā šo pašu lomu spēlēja cits pazīstams aktieris Metjū Broderiks. Daniels Redklifs spēlē arī Brodvejas teātra jaunākajā sezonā. Šovasar uz Brodvejas «Cort Theatre» skatuves viņš spēlēja Mārtina Makdonas lugā «Kroplis no Inišmānas salas». Redklifs kļuvis par atzītu teātra aktieri abpus okeānam.

Ģeniālais DŽEIMSS FRANKO, kurš pazīstams gan kā režisors, gan kinoaktieris, gan pasniedzējs aktieru skolā, visām savām nebeidzamajām aktivitātēm šovasar pievienojis vēl spēlēšanu Brodvejā, proti, uz «Longacre Theatre» skatuves. Džordža loma Džona Steinbeka izrādē «Par pelēm un cilvēkiem» ir Džeimsa Franko debija Brodvejā. Viņš visu dara perfekti un profesionāli, tādēļ arī kritiķiem par šo debiju nav pat kur piesieties. Franko pats ar rezultātu arī ir apmierināts. «Tas ir rekordus pārspējušās produkcijas «Par pelēm un cilvēkiem» nobeigums,» pēc savas «teātra epopejas» beigām «Twitter» rakstīja aktieris. «Izrādes noslēguma aplausu laikā es raudāju. .. Tā ir pieredze, kas mainījusi dzīvi.»

DENZELS VAŠINGTONS pirmo lomu uz Brodvejas skatuves spēlēja 1988. gadā komēdijā «Checkmates». Par viņu var teikt – iedeva pirkstiņu, paņēma roku. Jau pirmo reizi stāvot uz teātra skatuves, viņš bija saindējies ar teātri. 2010. gadā «Cort Theater» Denzels Vašingtons spēlēja kopā ar Violu Deivisu amerikāņu dramaturga Augusta Vilsona izrādē «Žogi». Par pievilcīgā atkritumu savācēja lomu aktieris izpelnījās teātra augstāko apbalvojumu «Tony». 2014. gada teātra sezona Denzelam Vašingtonam aizvadīta uz «Barrymore Theater» skatuves, spēlējot galveno lomu Loreinas Hansberijas mūziklā «Rozīnīte saulē». Loreina Hansberija, starp citu, ir pirmā afroamerikāniete, kuras luga 1959. gadā tika iestudēta uz Brodvejas teātra skatuves. Pēc pirmizrādes 1959. gadā «New York Times» rakstīja, ka šis iestudējums uz visiem laikiem izmainījis amerikāņu teātri. Pirmo reizi tika iestudēts darbs ar tumšādaino aktieru ansambli. Loreina Hansberija bija ieskicējusi melnādainās sabiedrības portretu, atspoguļojot toreizējos politiskos strāvojumus, kad rasu diskriminācija piederēja pie Amerikas ikdienas. Kopā ar Vašingtonu uz skatuves kāpa arī Semjuela Lī Džeksona sieva, aktrise Latanja Ričardsone Džeksone un Sofija Okonedo, kura 2005. gadā bija nominēta «Oskara» balvai. Ar savu spēli Vašingtons sajūsminājis publiku.

DŽŪLIJA ROBERTSA. «Tas ir lielisks gabals, un man bija tā iespēja interpretēt lomu. Es nezinu, kāda ir tā sociālā vērtība. Ja man jautā, kas publikai ir jāpaņem līdzi uz mājām, tad es saku, ka tas ir atkarīgs no tā, ko cilvēki ir tajā ienesuši.» Holivudas platākā smaida īpašniece Džūlija Robertsa debitēja teātrī 2006. gadā pēc dvīņu Voltera un Patrīcijas nākšanas pasaulē. Toreiz kājās bija sacelta teju vai visa Ņujorka un mediji plaši atspoguļoja aktrises debiju uz Bernarda B. Džeikobsa teātra skatuves. Dramaturga Ričarda Grīnberga «Trīs lietainas dienas» bija luga, kuru Robertsa pati bija izvēlējusies savam lielajam uznācienam. Izrāde bija pilnībā izpārdota, un Džūlija Robertsa spēlēja teju katru dienu 12 nedēļas pēc kārtas. Kritiķu vērtējums bija pretrunīgs, taču visi bija vienisprātis, ka Robertsa savai debijai izvēlējusies ļoti piemērotu lugu. Šādu izvēli viņai esot ieteicis viņas sens draugs producents Marks Plats. Retorisks palicis vien jautājums, kāpēc Džūlijai Robertsai, visaugstāk apmaksātajai Holivudas aktrisei, bija nepieciešams spēlēt teātri. Vienā no intervijām aktrise skaidroja, ka vienkārši sajutusi nepieciešamību atgriezties sākuma punktā – uz spēles pirmā lauciņa.