Latvijas Nacionālās operas (LNO) vēlme pievienot nosaukumā vārdu «balets» saņēmusi ne tikai iebildumus, bet arī ieteikumus to uzlabot, pievienojot vēl citus vārdus. Izskatot priekšlikumus, Saeimas atbildīgā komisija tomēr tos noraidīja, atbalstot LNO ieteikto variantu – Latvijas Nacionālā opera un balets.
Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Kiršteins Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā bija iesniedzis priekšlikumu pievienot LNO visus tās darbības veidus, ne tikai – operu un baletu. «Ja turpinām LPSR tradīciju, kad nosaukumos tika saliktas visas iespējamās uzņēmuma darbības, tad vajadzētu LNO nosaukumam pielikt klāt vispirms jau Latvijas Republiku, un tad vēl visu citu – ka opera rīko dažādus komercpasākumus, piemēram, Igora Krutoja dzimšanas dienas ballīti. Tāpat, sekojot tradīcijām, varētu piekabināt klāt vārdu «teātris»,» rosināja deputāts, piebilstot, ka galu galā jāpanāk tas, lai neviens neko nesaprot, ar ko tad konkrētais uzņēmums nodarbojas. Savukārt Veiko Spolītis ieteica atgriezties pie pirmsākumiem un nodēvēt LNO par Rīgas Pilsētas teātri. Lai gan šos ierosinājumus noraidīja, vairāki deputāti norādīja, ka neatbalsta nosaukuma maiņu. Inguna Rībena teica, ka nevajadzētu kaut ko mainīt mainīšanas dēļ. Viņa domājot, ka «ir lietas, ar ko būtu vairāk jānodarbojas».
LNO Baleta trupas vadītājs Aivars Leimanis akcentēja, ka tā esot nevis vadības, bet visu 70 trupas dalībnieku vēlme, un, pievienojot nosaukumam vārdu «balets», tiktu novērsta vēsturiskā netaisnība. LNO valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš vēl piebilda, ka tieši balets ienes uzņēmuma kasē vislielākos ienākumus. Baleta rentabilitāte ir lielāka nekā operai, jo tā uzturēšanai jātērē mazāk līdzekļu – iestudējumiem nav jāpieaicina viesmākslinieki. Viņš arī atgādināja, ka runa ir par trupas, nevis ēkas nosaukumu – to arī turpmāk sauks par Latvijas Nacionālo operu. Z. Liepiņš lūdza deputātus nepiekabināt vēl citus vārdus, kā arī neatbalstīt «viegli aizvainojošus priekšlikumus».
Deputāti noraidīja arī Inta Dāldera priekšlikumu, ka LNO nevajadzētu būt veltītam atsevišķam likumam, kā tas ir šobrīd. Viņš uzskata, ka visām kultūras kapitālsabiedrībām jābūt vienādām un akadēmiskajā mākslā nebūtu jāiejaucas no ārpuses.
Z. Liepiņš atgādināja, ka LNO likums akcentē iestādes svarīgumu: «Opera un balets ir īpašā situācijā, tāpēc arī ir vajadzīgs īpašs likums. Tas valstij ir dārgs pasākums kopumā, bet bez tās finansējuma opera un balets neizdzīvotu.» Viņš uzsvēra, ka LNO ir vienīgā vieta, kur tiek piedāvāti šie mākslas veidi, piebilstot, ja tiks lemts, ka LNO turpmāk nebūtu īpaša likuma, par to būtu jādiskutē.