Ražas laiks Rundāles pilī

«2014. gada 24. maijā līdz ar hercoga bibliotēkas restaurācijas pabeigšanu simboliski noslēdzās 50 gadus ilgais Rundāles pils atdzimšanas cikls. Tikai tagad var mēģināt simboliski parādīt garo ceļu, ko nogājusi šī varenā ēka – no Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona vasaras rezidences līdz atjaunotai Latvijas Republikas pilij – muzejam, kam pa vidu bijuši ilgi pamestības un degradācijas gadi,» uzskata monogrāfijas Rundāles pils autors Imants Lancmanis. Triloģijas pirmajā daļā aprakstīta pils vēsture – tas ir kā hronoloģisks vēstījums, rādot notikumu virkni, laika tecējumu, visu, kas noticis pils ēkā un tai apkārt. Grāmatā sniegts plašs vēsturiskais fons, laikmeta ainas, sadzīves detaļas, rādīti pils cēlāji, apdzīvotāji, postītāji un atjaunotāji. Plānots, ka nākamgad klajā nāks Imanta Lancmaņa monogrāfijas otrais sējums, kas būs veltīts ansambļa restaurācijai, bet trešajā sējumā iecerēts detalizēti parādīt Rundāles pili kā pieminekli, parādot ne tikai kopskatus, bet arī katra interjera sastāvdaļas un fragmentus © Publicitātes foto no Rundāles pils arhīva, Gunārs JAnAiTis, www.fototrio.lv

Arī šogad Rundāles pils pamatakmens likšanas svinības notika kopā ar vairākiem patīkamiem jaunumiem – klajā nākusi Imanta Lancmaņa monogrāfijas Rundāles pils. Vēsture pirmā daļa, savukārt pastāvīgā ekspozīcija No gotikas līdz jūgendstilam tika papildināta ar trim zālēm, un hercogienes buduārā nu aplūkojama vērienīga smaržu vāžu kolekcija un to īpašais akcents – pēc 18. gadsimta receptes tapušie popuriji.

Rundāles pils direktors Imants Lancmanis sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka šāda monogrāfija ir 50 gadus lolots sapnis, ne spontāns lēmums, jo viņš vienmēr domājis, ka līdzīga grāmata būs. «Materiāli lielā mērā bija savākti jau ļoti sen. Pirmo vēsturisko pārskatu par pili, kas balstīts uz arhīva materiālu pamata, es rakstīju jau 1967. gadā, bet visus šo gadus man bija skaidrs, ka jāsagaida pils restaurācijas noslēgums, lai visu var aptvert un lai vizuāli var parādīt visas telpas un visas problēmas, kas te bija. Un restaurāciju pabeidzām tikai pērn,» stāsta Imants Lancmanis. Monogrāfijas otrais sējums nāks klajā nākamajā gadā, arī pils dzimšanas dienā, tātad – 24. maijā, pēc tam – trešais sējums. Rundāles pils direktors Imants Lancmanis atzīst, ka 1966. gadā redzējis 1961. gadā iznākušās grāmatas par Augustusburgas pils Brīlā restaurāciju. «Tiem laikiem tā grāmata bija luksusa paraugs, par kādu Padomju Savienībā vispār pat sapņot nevarēja. Kad šo grāmatu ieraudzīju, nodomāju, ka es arī kādreiz gribētu tādu pašu grāmatu uzrakstīt. Toreiz grāmatu pasūtīju caur starpbibliotēku abonementu, lai uz brīdi ieskatītos, bet tagad to pasūtīju no Amerikas, un bērnības dienu sapni varu salīdzināt ar savu nupat iznākušo grāmatu. Domas materializējas,» atzīst Imants Lancmanis. Rundāles pils direktors uzsver, ka, lai arī jau iznākušas vairākas grāmatas par pili – «ir paliels izdevums ar daudz krāsainām bildēm, ir kompakts ceļvedis» –, bet šī «nopietnā grāmata ir nepieciešama kā dokumentācijas krājums, turklāt tā ir noderīga ne tikai vēsturniekiem, bet arī kā kultūrvēsturisks dokuments».

Līdztekus trim jaunām zālēm Rundāles pils dekoratīvās mākslas pastāvīgā ekspozīcijā No gotikas līdz jūgendstilam, kas veltītas rokoko stilam, aptverot laiku no 18. gadsimta 30. gadiem līdz 70. gadiem, pils hercogienes apartamentos papildināta smaržu vāžu kolekcija, kurā ir nu jau 26 popuriji. Vārds popurijs cēlies tieši no franču vārda potpourri, kas tiešā tulkojumā nozīmē «sapuvušais pods». Smaržu vāzes jeb popurijus var redzēt arī citās pilīs Eiropā, bet ne tik daudz.

Rundāles pils kolektīva ambīcijas ir nopietnas – savākt lielāko smaržu vāžu kolekciju Eiropas pilīs. Tomēr šoreiz stāsts tikai daļēji ir par vāzēm, jo, pat ja savāktu 100 smaržu vāzes, tās vienalga nesmaržotu.

Lauma Lancmane pirms pusotra gada sāka meklēt senas popuriju gatavošanas receptes, pēc tam – izejvielas, un rezultātā ir radīts maisījums, kas tapis pēc 1750. gadā marķīzei Pompadūrai, Luija XV favorītei, veidota popurija receptes, kurā kopumā ir 26 sastāvdaļas. Tomēr šis unikālais meistarojums būs smaržojams tikai Rundāles pilī, jo, kā sarunā ar Neatkarīgo atzina Imants Lancmanis: «Biznesu mēs netaisīsim, jo esam secinājuši, ka tajā ir jāiegulda pārāk daudz. Ārzemju tūristi pērk tikai lētus un kičīgus priekšmetus, tāpēc popuriju netirgosim. Savukārt grāmata, monogrāfijas Rundāles pils. Vēsture pirmā daļa būs pieejama Rundāles pilī jau no jūnija.».



Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.