Ar izstādes Baltica Latvijā, kurā var redzēt festivāla dzīves gājumu, vaļā vēršanu un dokumentālās filmas Uz kalnukalnu stāvo pirmizrādi, kura ir reveranss Dainu kalnam Siguldā, kas šogad atzīmē 30. gadadienu un kur tradicionāli noris Baltica pasākumi, vakar tika atklāts starptautiskais folkloras festivāls Baltica 2015.
Šī gada festivāla galvenā tēma ir mantojums, un šādu izvēli festivāla mākslinieciskā vadītāja Māra Mellēna pamato ar to, ka ik pa laikam pūrs ir jāizvēdina, lai neiestāvas, lai tauta saprastu, cik tā ir bagāta un kā šodien var izmantot mantojumu. «Ar cieņu pret senčiem, pret sevi un pret nākotni. Neticamā kārtā, pārkārtojot pūru, tiek uzietas sen aizmirstas, bet šodien ļoti noderīgas lietas.» Zināmā mērā šis ir jubilejas festivāls – dibināts 1987. gadā, tas ik gadu notiek vienā no Baltijas valstīm, un šī ir desmitā reize, kad to rīko Latvija, turklāt festivāls notiek 27. reizi – tātad trejdeviņi.
Šodien festivāla pasākumi norisināsies gan Rīgā, gan novados, piektdien – Rīgā un Dainu kalnā Siguldā, bet jau piektdienas vakarā Baltica pārcelsies uz Latgali, jo katra festivāla noslēgums parasti notiek vienā etnogrāfiskajā novadā, un šoreiz kārta pienākusi Latgalei.
Visu pasākumu klāstā izceļams pasākums Ozols auga Daugavā, kas notiek šodien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Tas ir veltījums tiem nu jau aizsaulē aizgājušajiem folkloristiem, kuru ieguldījums tradicionālās kultūras mantojumā ir īpašs. «Tā ir bijusi ļoti spēcīga paaudze, kas aiz sevis atstājusi spēcīgus mantiniekus. Margarita Šakina, Zenta Bērtiņa, Aina Salmane, Artis Kumsārs, Dainis Stalts, Andrejs Rancāns – šie cilvēki savulaik devuši spēcīgu impulsu ne tikai savam reģionam, viņi mūsu tradicionālo kultūru arī izcēluši starptautiskā mērogā. Mēs svinēsim dzīvi, atceroties to, cik brīnišķīgi priekšgājēji mums bijuši,» stāsta Māra Mellēna.
Demokrātiski un visiem pieejami pasākumi festivāla visās dienās notiks Vērmanes dārzā, kur uz divām skatuvēm muzicēs folkloras grupas. Īpaši izceļama ir sadancošanās, kas šovakar notiks pie Brīvības pieminekļa. Šī vieta izvēlēta īpaši, festivāla organizētāji uzsver, ka «Māte Latvija ir pelnījusi mūsu kopābūšanu, vitalitāti un prieku».
Ierasts, ka pie Latvijas Nacionālās operas notiek basketbola spēles, kur sacenšas Rīgas labā un kreisā krasta komandas, bet Baltica laikā tur kanāla abās pusēs sacentīsies jeb sadziedāsies novadi. «Un visi rīdzinieki, kam saknes dažādos novados, lai nāk un atbalsta savējos,» aicina Māra Mellēna. Ja tuvāk ir Rēzekne, tad otra sadziedāšanās notiks Rēzeknes pilskalnā. «Šī ir tā demokrātiskā forma, kur var sanākt kopā daudzi un just kopību.»
Viedokļi
Māra MELLĒNA, festivāla mākslinieciskā vadītāja:
– Katram sava identitāte ir jākopj, visvairāk – jauniešiem, bērniem. Mēs Eiropā būsim interesanti cits citam tad, ja būsim daudzveidīgi, nevis vienā popkultūrā mītoši. Baltica ir tā brīnišķīgā platforma, kur mums visiem satikties un parādīt to, kas mums ir, iepazīt, kas ir citiem, apmainīties ar to un nekļūt tāpēc nabagākiem.
Reinis ZUMBERGS, programmētājs, muzicē Vilkačos:
– Folklora – tas ir dzīvesveids. Dziedāšana attīsta stāju, atmiņu, disciplīnu, attīsta vispār kultūras un vēstures apziņu, arī sabiedriskumu. Visinteresantākā pieredze festivālā ir satikt folkloras kopējus no citām valstīm. Piemēram, 2012. gadā satikām kopu no Ukrainas, kuri ļoti cītīgi kopj savas tradīcijas.
Evija LŪSE, Kultūras un tautas mākslas centra Ritums pārstāve:
– Pirms trim gadiem festivālā Baltica piedalījos pirmo reizi, un tur es iemīlēju folkloru. Tas ir mantojums, ko es tagad iemācos sev gūt. Esmu lepna uzvilkt tautas tērpu, uzreiz iztaisnoju muguru. Deja, arī dziesmas, mūzika, citi folkloras elementi un instrumenti, kurus nedzirdam katru dienu, – tas viss ir ļoti nozīmīgs. Man prieks, ka katru gadu ir liels festivāla apmeklētāju skaits.