KULTŪRA: Brāmsiādes kulminācija
Ar Brāmsa 3. simfonijas un Vācu rekviēma atskaņojumu Ventspilī (14. janvārī) un Rīgā (15. janvārī) Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un diriģenta Andra Pogas pieteiktā šīs sezonas Brāmsiāde sasniegusi savu kulmināciju.
Brāmsa simfoniķa gars un prieks par daudzskaitlīga simfoniskā orķestra iespējām kopējās varenās skaņu gleznas veidošanā, šķiet, visspilgtāk izpaužas tieši viņa 3. simfonijā. Turklāt šajā koncertā skanēja tikai un vienīgi Brāmsa mūzika (pārējos cikla koncertos Brāmss kombinēts ar citiem dažādu gadsimtu klasiķiem), liekot klausītājam pārslēgties vien starp simfonijas un vokāli simfoniskā rekviēma formu, bet paliekot tajās pašās muzikālās izteiksmes koordinātās.
Andris Poga kādreiz teicis, ka Brāmss ir viens no tiem komponistiem, kura skaņurakstu viņš respektē līdz sīkākajām niansēm, raksturojot to kā simfonismu vispārākajā pakāpē. 3. simfonijas atskaņojums apliecināja abu apgalvojumu patiesumu. Jau no pirmā akorda skanējums bija dzirkstošs, dzīvi apliecinošs un plaukstošs bagātīgā stīgu faktūrā. Andra Pogas diriģenta lasījums neglorificē Brāmsu, bet skaidri tver partitūras raksturu, neko nepārspīlējot, neko nesentimentalizējot. Tas ir stingrs, precīzs un emocionāli pacilājošs.
Ar spilgtiem solo šoreiz izcēlās koka pūšaminstrumentālisti, īpaši klarnetists Mārtiņš Circenis gan 2. daļas klarnetes solo, gan ritmiski slidenajās klarnetes pasāžās citviet. Jāatzīmē arī pirmo vijoļu sabalansētais, izturētais skanējums, kurā netrūka smalkas ekspresijas. Simfonijas 3. daļa, kas pazīstama arī daudziem Brāmsa mūzikas nezinātājiem, jo kļuvusi par savdabīgu kino un populārās mūzikas hitu, raisīja klausītāju zālē pat kaut ko līdzīgu sajūtām operā, atskanot superpopulārai ārijai, kad daudzi apmierināti māj ar galvu un baksta viens otram ar elkoņiem, pazīdami motīvu. Iedvesmojošais 3. simfonijas atskaņojums bija lieliska uvertīra Vācu rekviēmam, kas koncerta otrajā daļā aizveda vokāli simfoniskā Brāmsa liriski piesātinātajā pasaulē ar plašiem, gaišiem kora dziedājumiem un izcilām solistu balsīm.
Kora sniegumā, sevišķi pirmajā daļā, prasījās apaļāka skaņa, sevišķi no pirmajiem soprāniem, kas, tiecoties pēc intonatīvas precizitātes, acīmredzot upurēja skaņas apjomu, bet abu pieaicināto Berlīnes Vācu operas solistu balsis kļuva par vakara pārsteigumu. Sevišķi tas jāsaka par amerikāņu soprānu Džeklinu Vāgneri, kurai bija uzticēta rekviēma emocionālākā 5. daļa Ich habt nun Traurigkeit. Jaunās, Vācijā skolotās un mītošās dziedātājas balss ir retums – tai piemīt dramatiska soprāna pilnasinīgais daiļums un vienlaikus trausls, kristālskaidrs liriskums, apbrīnojams legato un pasakaini obertoņi. Taisni vai žēl, ka soprāna balsij Vācu rekviēmā paredzēta vien īsa iemirdzēšanās. Vācu baritons Markuss Priks priecēja ar lirisku, līdzenu un izsvarotu dziedājumu un niansētām balss krāsām. Abu viessolistu sniegums lika aizdomāties, vai nebūtu vērts padomāt par LNSO operas koncertiestudējumu tradīcijas atjaunošanu, vismaz reizi sezonā pieaicinot pasaules līmeņa solistus, un atskaņot Andra Pogas vadībā kādu operu. Tā kā Latvijas Nacionālā opera ar jauniestudējumiem pašlaik nelutina ne kvantitatīvi, ne kvalitatīvi, publika varētu būt visai atsaucīga.
Brāmsiāde ir finiša taisnē – atlikusi vairs tikai 2. simfonija (ciklā tās netika atskaņotas secīgi). Tā izskanēs pavasarī – 21. un 22. aprīlī ar Nikolaju Aleksejevu pie diriģenta pults. 22. aprīlī pirms Brāmsa skanēs arī Bēthovena kaismīgā uvertīra Egmonts un 1. koncerts klavierēm ar orķestri, kur solistes ampluā būs uzticēts pianistei Artai Arnicānei.