Maijas Kovaļevskas labdarības akcija. Vairāk nekā koncerts

12. septembrī Latvijas Nacionālajā operā notika operdziedātājas Maijas Kovaļevskas labdarības koncerts Sirds veltījums ar mērķi sniegt atbalstu cilvēkiem, kuri vērsušies pie labdarības organizācijas Ziedot.lv, lai saņemtu jaunākās paaudzes medikamentus cīņai pret vēzi.

Rudens ir nepopulārs laiks labdarībai, parasti par to visi nez kāpēc atceras ap Ziemassvētkiem. Līdzās mākslinieciskam piedzīvojumam šis koncerts lika domāt par to, cik tomēr vēl bērna autiņos ir pilsoniskā sabiedrība un izpratne par sociālo atbildību Latvijā, sevišķi tās pārtikušākajā daļā, nosacītās elites un varas ešelonos. Lai arī nereti vērtēti kritiski, un kritika, protams, mēdz būt arī pamatota, jo dažkārt labdarības pasākumu aizsegā tiek realizētas kādas vairāk vai mazāk komerciālas vai pat politiskas intereses, tomēr lielākoties Eiropā un Amerikā labdarības koncertu apmeklēšana, iegādājoties pat diezgan dārgas biļetes, ir prestiža lieta. Gods un ieguldījums sabiedrības labklājībā, filantropiska un sociāli atbildīga rīcība, kurai, protams, mediju obligātās klātbūtnes dēļ piemīt arī sabiedriskajās attiecībās nepieciešamais pozitīvā publiskā tēla veidošanas efekts, kas daudziem ir tīkams. Latvijas medijiem Maija Kovaļevska paudusi, ka ideja rīkot šādu koncertu jau atkārtoti (pirmais notika pirms pieciem gadiem Pēterbaznīcā) sakņojas konkrētu, tuvu cilvēku likteņos cīņā ar slimību, un tas liek rīkoties. Patiesībā droši vien tikai retajam šāda pieredze ir sveša, tāpat kā Latvijas situācija ar ierobežotajām iespējām nodrošināt vēža slimnieku ārstēšanā nepieciešamos medikamentus vajadzīgajā daudzumā un ne par astronomiskām cenām.

Koncerta programma apvienoja četrus ļoti dažādus mūziķus un domubiedrus labdarības idejā - Maijai Kovaļevskai pievienojās viņas skatuves krusttēvs Krišjānis Norvelis, jaunais itāļu tenors Rikardo Gato un stilistiski niansētā pianiste un koncertmeistare Jeļena Larina no Vīnes. Kopējā koncerta dramaturģija (režisors Uģis Brikmanis) bija veidota ar dinamisku kāpinājumu, atsperoties no liriski apcerīga noskaņojuma un gara stiprināšanas un kulminējot dzīvi apliecinošā humora, pateicības un sirds siltuma apdvestā gaisotnē. Koncertu atklāja hrestomātiskās latviešu solodziesmas - Lūcijas Garūtas Mēness laivā, Jāzepa Vītola Aizver actiņas un smaidi un Alfrēda Kalniņa Brīnos es, atgādinot par latviešu valodas poētiku mūzikā, kas bieži netiek pienācīgi novērtēta. Sevišķi aizkustinošs izvērtās Rikardo Gato priekšnesums, neierasti izjusti un piesātināti, smalkā sadarbībā ar izcilo koncertmeistari Jeļenu larinu atskaņojot Vītola ārkārtīgi populāro dziesmu. Turpinājumā Baha Itāļu koncerta II daļa Jeļenas Larinas lasījumā un vairāki garīgās mūzikas opusi - Bizē Agnus Dei, Maskanji Ave Maria un Sezāra Franka Panis Angelicus - komplektā ar Uģa Brikmaņa veidoto gaumīgo skatuves noformējumu (Dinas Ābeles Dievmātes gleznu projekcijas) vērsa uzmanību uz vienīgo atbalstu, kas pieejams jebkuram, neatkarīgi no materiālā stāvokļa, taču bez tāda didaktiska mājiena kā rūpīgi saklāta slimnīcas gulta proscēnijā gan būtu varēts tīri labi iztikt.

Koncerta otrā daļa priecējoši kontrastēja ar pirmās daļas noslēgumu, pārceļoties uz opermūzikas pasauli, ko, šķiet, ļoti gaidīja arī skatītāji - Čaikovskis, Mocarts, Verdi, Pučīni. Maijas Kovaļevskas silti tonētais soprāns niansēs uzziedēja gan izdziedinātās Jolantas ārijā, gan Liu dramatiskajā dziedājumā. Koķeti, aktieriski un sirsnīgi izskanēja Dona Žuana un Cerlīnas duets, atklājot, ka Krišjānim Norvelim baritona tesitūra šobrīd ir daudz skanīgāka par mazliet apsūbējušo basu, kas gan nemazināja Gremina ārijas valdzinājumu publikas vērtējumā. Rikardo Gato, kas, starp citu, Dieva doto talantu opermākslā atklājis un sācis attīstīt samērā vēlu, pēc pirmās izglītības iegūšanas ekonomikā, pārsteidza ar vitālu skatuviskumu un par spīti vēl pilnveidojamai vokālajai tehnikai un elpas pārvaldībai drosmīgi un atzīstami tika galā gan ar Hercoga dziesmiņu no Rigoleto, gan Kalafa āriju no Pučīni Turandotas, koncertam noslēdzoties priekpilnā slavinājumā saulei visu koncerta dalībnieku balsīs - O, sole mio.

Ņemot vērā faktu, ka biļetes uz koncertu bija iegādājamas par patiešām demokrātiskām cenām (9-50 eiro), būtu gribējies zālē sēdošo vidū redzēt vairāk to, kuri tik labprāt apmeklē pirmizrādes vai nevilcinoties iegādājas biļetes par simt un vairāk eiro uz citu pasaulslavenu mākslinieku viesizrādēm, ko liela daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties. Paldies valsts prezidentam, nedaudzajām amatpersonām un biznesa aprindu pārstāvjiem, kuri tomēr atrada laiku šim pasākumam pirmdienas vakarā un uzskatīja par nepieciešamu būt klāt.

Kā sabiedrībai mums tomēr labdarības pasākumu žanrs ir samērā neapgūts. Jācer, ka Maijas Kovaļevskas piemērs iedvesmos un šādu pasākumu ar sabiedrības aktīvu līdzdalību būs vairāk, jo izdarīt kaut ko labu, vienkārši aizejot uz koncertu, nav pārāk sarežģīti. Koncerti, ar kuriem tiek vākti līdzekļi konkrētam mērķim, ir ar pievienoto vērtību, jo katrs iesaistītais kaut ko saņem pretī - gandarījumu, māksliniecisku baudījumu, emocionālu un galu galā arī praktisku atbalstu. Ar ziedojumu platformas ziedot.lv starpniecību koncerta ienākumi apmēram 10 000 eiro vērtībā tiks nodoti tiem, kam šie līdzekļi cīņā ar vēzi nepieciešami visvairāk.