Gads kultūrā: veiksmes, neveiksmes, kultūrpolitika

2016. gads aizvadīts, laiks atskatīties uz paveikto kultūrā. Gads bijis bagāts ar dažādiem notikumiem, īpaši tas sakāms par tā pirmajiem mēnešiem. Protams, apkopot visu vienā rakstā nav iespējams, tāpēc jūsu uzmanībai tiek piedāvāti daži zīmīgi pieturpunkti, kas plašāk izskanējuši Latvijas sabiedrībā.

Muzeja atklāšana

Gada galvenais notikums Latvijas kultūras dzīvē nenoliedzami bija rekonstruētās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas Valdemāra ielā atklāšana. Lai gan ēkas apskate bez mākslas darbiem milzīgu sabiedrības interesi radīja jau pērn, oficiālā atklāšana, kas piedāvāja jaunu pastāvīgo ekspozīciju, kā arī Borisa Bērziņa un Miervalža Poļa izstādes, kļuva par 4. maija Neatkarības dienas kulmināciju visas valsts mērogā. Vairāk nekā simt gadus bez remontiem ekspluatētās muzeja ēkas rekonstrukcijas epopeja bija gara un strīdīga, tomēr rezultāts bija gaidīšanas vērts. To pierādīja ne vien apmeklētāji no Latvijas, bet arī lielā interese par muzeju ārzemju tūrismu vidū. LNMM nekavējoties kļuva par vienu no kultūrtūrisma jaunajiem galamērķiem Rīgā, un jānovēl, lai lielā interese tiktu noturēta arī turpmāk, piedāvājot kvalitatīvas un daudzveidīgas izstādes.

Kristāla lācis

Režisors Renārs Vimba, kura debijas spēlfilma Es esmu šeit Berlīnes Starptautiskā filmu festivāla konkursa programmā Generation saņēma kategorijas 14plus galveno balvu Kristāla lāci, pierādīja, ka reizēm, par spīti ne pārāk labajam finansējumam un skeptiskajai attieksmei, kaut ko nozīmīgu un pamanāmu spēj arī latviešu kino. Ņemiet vērā, ka Berlīnes festivālam šajā kategorijā tika pieteiktas vairāk nekā 2000 filmu! No tām festivāla programmas sadaļā 14plus stingrā atlasē tika izvēlētas 15. Būtībā Es esmu šeit tika pamanīta un izcelta vairāk nekā 2000 filmu lielā konkurencē.

Hermanis. Velbeks. Pakļaušanās

Jaunajā Rīgas teātrī iestudētā Alvja Hermaņa izrāde, kas tapusi pēc skandalozā franču intelektuāļa Mišela Velbeka romāna Pakļaušanās, noteikti kļuva par apspriestāko kultūras notikumu 2016. gadā. Šīs debates noteikti pārsniedza ierasto kultūras diskusiju robežu, jo iestudējuma apspriešana savā ziņā kļuva par politisku aktu. Karstais jautājums par Eiropas islāmizāciju saistībā ar bēgļu straumēm, kuru tērces šogad sasniedza arī Latviju, jo dienas kļūst aktuālāks arī Mišela Velbeka politiskās nākotnes prognozes dēļ. Par to sākotnēji daudzi smējās, bet pēc vēlēšanu rezultātiem vairākās Eiropas valstīs un Amerikā smieklu sezona ir beigusies. Alvim Hermanim un Jaunā Rīgas teātra aktieriem uz skatuves izdevās aizskart daudzus politkorektus tabu - daļa no tiem sagruva mūsu acu priekšā gada turpmāko politisko notikumu gaisotnē, bet citi ir vēl pietiekami spēcīgi, un jo īpaši pats svarīgākais, vai pakļaušanās nav tipiska vidusmēra intelektuāļa, tehnokrāta vai politikāņa, rakstura iezīme, kas ļauj tam izdzīvot visos laikos un pie visiem režīmiem.

Lētas grāmatas, klusais PVN

Kultūrpolitikas jomā 2016. gadā valdīja prognozējama stabilitāte, kas raksturīga Daces Melbārdes ministres stilam, pragmatiski attīstot jomas, kurās ir iespējams gūt panākumus, un cenšoties nogludināt asumus, ja tādi parādās. Dažādu kultūras kritizētāju tomēr rodas aizvien vairāk, tā ir pēdējo gadu tendence, turklāt nevēršas pret kultūrpolitiku, bet pret kultūras pastāvēšanu vispār, cenšoties to nonivelēt līdz vienkāršām preču-naudas attiecībām. Šogad netrūka pusatbildīgu ierēdņu krāšņu paziņojumu, publiski uzstājot, ka latviešu kultūru nevajag dotēt vispār, kā arī to, kuri ar kalkulatoru diletantiski sarēķina, ka iespējams kaut ko izdarīt lētāk. Pēdējais spilgtais piemērs, kas demonstrēja šo pieeju, bija LTV raidījums Aizliegtais paņēmiens, kura autori, pieļaujot matemātiskas kļūdas un ignorējot virkni pozīciju, par kurām civilizēti izdevēji tomēr maksā, sarēķināja fantastiski lētas grāmatas pašizmaksu, apgalvojot, ka grāmatu izdevēji un tirgotāji nekaunīgi pelna. Gribēts bija, kā labāk, bet rezultāts bija diezgan žēlīgs. Nikni pircēji vērsās pret godīgajiem izdevējiem, bet grāmatu veikalu uzticīgi klienti - juridiskās personas - sāka atteikties no gadiem īstenotās prakses dāvināt saviem darbiniekiem grāmatnīcu dāvanu kartes un grāmatas. Latvijai ierastajā manierē sajaucot vienā putrā dažus blēžus un desmitiem godīgus uzņēmējus, no labās ieceres pacīnīties par lētākām grāmatām čiks vien iznāca. Pavisam jautri šajā ziņā kļuva vēlā rudenī, kad Latviju sasniedza vēsts, ka Eiropa rekomendē savām dalībvalstīm elektroniskajām grāmatām piemērot atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa likmi vai pat nepiemērot to vispār. Vai kāds ir dzirdējis Latvijas politiķus runājam par šo Eiropas rekomendāciju? Pie gada neveiksmēm noteikti jāpiemin arī jau pērn aizsāktais Latvijas Literatūras centra bezsaules noriets, kas tā arī nesniedza sabiedrībai atbildi uz jautājumu - kur pazudusi nauda. Tāpat pieminēšanas vērta ir 2016. gada epopeja par Latvijas Okupācijas muzeja piebūvi, kas sašķēla latviešu sabiedrību divās daļās, - vieni kā mantru skaitīja - Birkerta projekts, Birkerta projekts. Otri teica - Rīgai jau pietiek ar vienu neglītu Birkerta brīnumu otrā Daugavas krastā.

Grammy Nelsonam

Vēl viena priecīga 2016. gada sākuma ziņa bijā tā, ka diriģents Andris Nelsons saņēma prestižo mūzikas ierakstu balvu Grammy. Tā viņam tika piešķirta par Bostonas simfoniskā orķestra atskaņojumu albumā Shostakovich: Under Stalin’s Shadow - Symphony No.10. Tas bija pirmais Nelsona vadībā tapušais orķestra ieraksts, kas norisinājās kompānijas Deutsche Grammophon paspārnē. Starp citu, šogad rudenī medijos parādījās ziņa, ka Andris Nelsons atkal ticis nominēts Grammy balvai, - vai viņš to saņems, uzzināsim nākamgad.

Gadsimta notikums

Tas tiešām bija gadsimta notikums mūzikā. 2016. gada 16. septembrī uz vienas skatuves Lielajā ģildē, atklājot Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra jauno sezonu, satikās maestro Raimonds Pauls un maestro Mariss Jansons. Biļetes (dārgākās maksāja 235 eiro) tika izpārdotas dažos acumirkļos. Abi kungi neskopojās ar komplimentiem un apgalvoja, ka šī satikšanās mūzikā esot bijusi sens sapnis, bet koncerts notika Raimonda Paula jubilejas gada ietvaros.

Jāņa Streiča godināšana

Jubilejas gads bija arī kinorežisoram Jānim Streičam. Tā laikā notika koncerti, kino seansi, televīzijas un radio raidījumi, bet gada nogalē par godu režisoram tika izdota kinokritiķes Dairas Āboliņas grāmata Jāņa Streiča maģiskais reālisms.

Raiņa muzeju jaunā dzīve

Aspazijas un Raiņa memoriālie muzeji Tadenavā, Jūrmalā un Rīgā, Baznīcas ielā, šogad beidzot atdzima jaunā veidolā un vēra durvis apmeklētājiem pēc vairākus gadus ilgās renovācijas. Tā bija lieliska dāvana klasiķiem viņu 151. dzimšanas dienā. Muzeju atjaunošanai tika piesaistīti Eiropas līdzekļi - Norvēģijas finansiālais atbalsts, bet 2017. gads pierādīs to, vai memoriālo muzeju ekspozīciju kardināla atjaunošana un restartēšana ilgtermiņā spēs uzrunāt publiku.