14. marta jubilārs: Latvijas Nacionālās operas solists Jānis Apeinis
«Vides maiņa, proti, dziedāšana dažādos teātros palīdz sevi uzturēt labā formā. Ja visu laiku dziedi vienā teātrī, tad ir vieglāk sevī ielaist rutīnu un apātiju, bet, mainot vidi un satiekot jaunus solistus un diriģentus, izrādes un lomas, ko dziedi jau ilgu laiku, it kā piedzimst no jauna,» atzīst Jānis Apeinis. Tuvākos divus mēnešus viņš vairāk uzstāsies uz Igaunijas un Krievijas teātru skatuvēm, tāpēc šo sezonu savā karjerā dēvē par kulmināciju starptautiskā līmenī.
Savu 40. dzimšanas dienu 14. martā Latvijas Nacionālās operas solists Jānis Apeinis atzīmēs Vācijā, kurp viņš dodas šajā nedēļas nogalē. Braucienā plānots apvienot lietderīgo ar patīkamo jeb profesionālo ar personīgo – brauciena formālais mērķis ir piedalīšanās kastingā, bet tiks arī svinēta laba drauga 50. dzimšanas diena. «Pie reizes nosvinēšu arī savējo,» smaidot nosaka Jānis Apeinis. Tas gan nenozīmējot, ka pats gaviļnieks vēlējies aizmukt, drīzāk cieņas un pateicības izrādīšana draugam, kurš Jānim dzīvē daudz palīdzējis. «Patiesībā es nebiju domājis svinēt savu dzimšanas dienu,» piebilst solists. «Vislabākā dāvana dzimšanas dienā man personiski laikam būtu veiksmīgs kastings un pats galvenais – lai balss skan. Ja man labi skan balss, esmu laimīgs, ja neskan – tad esmu nelaimīgs.» Tuvākos divus mēnešus viņu vairāk būs iespējams dzirdēt ārpus Latvijas. «Gandrīz divus mēnešus būšu prom, būs daudz izrāžu Tallinā un Sanktpēterburgā. Man ieplānotas arī pāris izrādes – Trubadūrs un Madama Butterfly – Baltajā namā, bet uz tām būšu klāt,» stāsta operdziedātājs. Neesot jau tā, ka dzīve fundamentāli ieiet citās sliedēs, vienkārši – esot daudz piedāvājumu.
Uz šo laiku nāksies atteikties arī no ierastajiem hokeja treniņiem, bet fiziskās formas uzturēšanu nedrīkstēs aizmirst. «No rītiem pumpēšos viesnīcā,» smejot saka solists un piebilst, ka obligāti tas neesot, bet vēlams gan, lai uzturētu tonusu. Labs miegs, labs ēdiens, laba atpūta – tās ir vēl trīs lietas, kas palīdz uzturēt «dzīves tonusu», un tam jau laiku vienmēr varot atrast. Mazliet grūtāks periods esot vien tas, kad jāmācās jaunas lomas. «Vides maiņa, proti, dziedāšana dažādos teātros arī palīdz sevi uzturēt labā formā. Ja visu laiku dziedi vienā teātrī, tad ir vieglāk sevī ielaist rutīnu un apātiju, bet, mainot vidi, satiekot jaunus solistus, diriģentus, režisorus, izrādes, lomas, ko dziedi jau ilgu laiku, it kā piedzimst no jauna,» atzīst Jānis Apeinis. Šo sezonu, kurā viņam bijusi liela slodze mūsu operā, viņš arī dēvē par kulmināciju starptautiskā līmenī, jo tajā apmēram 20 reizes dziedāts izrādēs ārpus Latvijas. «Tā manā karjerā vēl nav bijis,» nosaka solists.
Arī vasarā jau ieplānoti vairāki projekti, un to vārdā nāksies atlikt savu tradicionālo hobiju. «Uz kalniem nesanāks aizbraukt,» domīgi nosaka Jānis Apeinis. Ar virsotņu iekarošanu viņš sācis aizrauties pirms gadiem septiņiem, jo «tajā ir kaut kas maģisks. To nevar ne aprakstīt, ne ar kaut ko salīdzināt, tas pašam jāizbauda». Šo gadu laikā iekarotas divas «piectūkstošnieku virsotnes», nu jau plānojot sasniegt ko augstāku. «Tas nav ekstrēms pasākums, drīzāk – paša izturības pārbaude. Sevis iepazīšana. Esi bez telefona, bez ierastā ēdiena, bez gultas... Tu un daba. Patiesībā kalnos kāpšana ir kosmisks notikums. Pēc tam ilgu laiku ir ļoti laba sajūta.».