Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vairs neplāno pārvērst sešgadīgos par pirmklasniekiem.
Šādas pārmaiņas, lai gan apspriestas un izvērtētas īpaši izveidotā darba grupā, tomēr atliktas uz nenoteiktu laiku, jo nozarē strādājošo vairākums priekšlikumu noraidījis.
IZM izveidotā darba grupa, kurā bija pārstāvji no ministrijas, Valsts izglītības satura centra, Izglītības attīstības centra, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (tā pat izstājās no darba grupas, protestējot pret to, ka ministrija neieklausās citu viedokļos), Latvijas privāto pirmskolu biedrības un citām nozares asociācijām, secinājusi, ka agrāka skolas gaitu sākšana un agrāka vidējās izglītības ieguve neatrisinās jautājumus par jauniešu konkurētspēju un iesaistīšanos darba tirgū. IZM arī bijusi spiesta atzīt, ka šādas izmaiņas izglītībā nav iespējamas bez citu nozaru ministriju – Ekonomikas, Finanšu, Labklājības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas – līdzdalības. Visi šie apsvērumi IZM likuši palikt pie jau esošā varianta, kas paredz saglabāt esošo modeli, Neatkarīgajai norādīja IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule.
IZM pārstāve apliecināja, ka sākotnēji bija plānots ieviest izmaiņas, tāpēc darba grupai piedāvāts izskatīt priekšlikumu pamatizglītības ieguvi sākt sešu gadu vecumā, pieļaujot iespēju, atbilstoši vecāku izvēlei, to sākt arī gadu vēlāk. Ministrija atsaukusies uz vairāku valstu pieredzi Eiropas Savienībā, kur tāds modelis darbojas jau gadiem. Turklāt ir valstis, kur tas notiek vēl agrāk – jau no piecu gadu vecuma. Darba grupā bijis pietiekami liels atbalsts, taču daudzi vērsuši uzmanību, ka tas nav izdarāms bez būtiskām pārmaiņām izglītības saturā un finansējumā, kā arī pedagogu apmācībā. Ja tomēr grib sistēmu ieviest, jāizstrādā jauns izglītības standarts, pauduši pedagogi. Pēc diskusijām arī IZM piekritusi, ka šāds modelis šobrīd nav ieviešams. E. Papule teica, ka izskatīts vēl trešais variants, kas paredz, ka pamatskolas izglītība īstenota astoņos, nevis deviņos gados. Šādu ieteikumu darba grupai rosinājuši gados vecāki cilvēki, atsaucoties uz padomju laikā tik ierasto astoņu un 11 klašu modeli. Tomēr IZM noteikti neatbalstot šādu risinājumu, kas izglītības kopējo ilgumu samazinās no 12 uz 11 gadiem. ES tomēr ir 12 gadu apmācības sistēma, un Latvijai nevajadzētu izlēkt no šiem rāmjiem, skaidroja E. Papule.