Atbalstošs plecs jaunajiem uzņēmumiem

© Ojārs Lūsis

Biznesa inkubators Magnus savas durvis vēra 2009. gadā. Šo gadu laikā tā paspārnē darbojušies aptuveni 120 jaunie uzņēmēji.

«Cilvēki nereti ir nedroši par savām iespējām atrast savu vietu biznesa vidē. Tāpēc, lai noticētu savai iecerei, viņi vēlas sajust atbalstošu plecu, un to mēs arī viņiem sniedzam,» uzsver Magnus valdes priekšsēdētājs Agris Lapiņš.

Viņš ir gandarīts, ka daudziem inkubatora dalībniekiem izdevies sevi pārliecinoši pieteikt uzņēmējdarbības jomā. «Piemēram, divas konditores ir radījušas kafejnīcu Vinetas un Allas kārumlāde. Pirms tam viņas kūkas cepa mājas apstākļos, taču nolēma savus kārumus piedāvāt plašākai auditorijai. Sākotnēji noīrēja nelielas telpas Cēsīs un prognozēja, ka vismaz pirmā gada griezumā viņas tur darbosies divatā. Taču pēc kāda laika saprata, ka ir vajadzība pēc papildu darba rokām un lielākas platības. Šobrīd viņu komandu veido vairāk nekā desmit cilvēku, turklāt darbība norit trīs reizes lielākās telpās. Šādus pozitīvus piemērus varētu minēt ļoti daudz. Turklāt būtiski ir akcentēt – visi sāka ar ideju,» uzsver A. Lapiņš, piebilstot, ka tieši iecere ir galvenais priekšnoteikums, lai persona varētu pieteikties uz pirmo bezmaksas konsultāciju pie inkubatora speciālistiem. «Tomēr idejai jābūt konkrētai, būtu vēlams skaidrs redzējums, kādā virzienā cilvēks vēlas uzsākt savu biznesu, kas varētu būt viņa produkta, pakalpojuma patērētāji,» norāda Magnus valdes priekšsēdētājs. Viņš teic, ka jaunie komersanti no inkubatora var sagaidīt divu veidu palīdzību – gan naudā, gan graudā. «Pirmkārt, pateicoties Eiropas Savienības un valsts sniegtajam atbalstam, mēs virkni izdevumu komersantiem varam līdzfinansēt, pirmajā gadā pat 85% apmērā. Otrkārt, labs padoms īstā brīdi nereti ir vērtīgāks nekā finansiāls atbalsts. Un to mēs arī nodrošinām. Inkubatorā strādā septiņi cilvēki – katrs savas jomas speciālists, kas spēj uzņēmējiem sniegt vērtīgus ieteikumus un konsultācijas.» Tāpat inkubatora dalībniekiem tiek nodrošināta darbam atbilstoša vide (darba vieta, pieejama biroja tehnika, pārrunu telpa).

«No savas pieredzes darbā ar jaunajiem komersantiem redzu, ka vairākumā mājo izteikts tā sauktais viensētas gars – strādāt atstatus no citiem, taču šī pieeja ļoti bieži sevi neattaisno. Lai mainītu šo paradumu, reizi mēnesī rīkojam seminārus, kur vienkopus pulcējam inkubatora dalībniekus, lai ne tikai sniegtu kādu aktuālu informāciju, bet lai viņi apmainītos kontaktiem, pieredzēm. Tas palīdz darboties efektīvāk,» norāda A. Lapiņš.

Jāpiebilst, ka biznesa inkubatoru izveidošana Latvijā notika Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras īstenota Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta ietvaros. Projekts noslēgsies 2014. gada 31. oktobrī. «Taču tas nenozīmē, ka atbalsts jaunajiem komersantiem izplēnēs. Ekonomikas ministrija mums ir izsūtījusi prezentāciju ar ieceri par jaunu programmu, kas ir līdzīga pašreiz īstenotajai. Programmas veidotājiem gan būtu liels aicinājums nepiemirst par reģioniem, jo tajos dzīvo uzņēmīgi cilvēki, kas vēlas startēt biznesa virtuvē, taču bez lokāla atbalsta – padomdevējiem viņiem var pietrūkt drosmes vai biznesa uzsākšanas process var noritēt gausāk,» teic Magnus valdes priekšsēdētājs.

Latvijā

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar sadarbības partneriem nosūtījusi oficiālu vēstuli Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, aicinot nepieļaut atteikšanos no obligātā centralizētā eksāmena fizikā, ķīmijā, bioloģijā un dabaszinātnēs, aģentūru LETA informēja LDDK pārstāvji.

Svarīgākais