Rimšēvičs: Latvijas Banka latus mainīs mūžīgi
Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
– Pirms pāris dienām mans jaunākais dēls, kurš šonedēļ sāka iet pirmajā klasē, pamanīja televīzijā eiro ieviešanas informatīvo pārraidi un uzzināja, ka nākamgad latus nomainīs eiro. Viņš apmulsis uzdeva jautājumu: «Tēti, vai tas nozīmē, ka nekad, nekad nevienā pasaules valstī vairāk nebūs latu?» Es teicu, ka laikam jau tā arī būs. Viņš ļoti pārdzīvoja, ka latu vairāk nebūs un vaicāja: «Bet vai Latvijas prezidents to [ka latus nomainīs eiro] zina?» Vai, jūsuprāt, eiro skaidrojošā kampaņa sasniedz mērķi dažādās iedzīvotāju grupās un adekvāti uzrunā visus iedzīvotājus?
– Plašāk iepazīstināt ar Latvijas eiro monētām – kādi simboli uz tām kalti, kādas tās izskatās – Latvijas Banka sākusi vēl augustā. Reizē ar jaunā mācību gada sākumu valdība ar jaunu elpu atgādinās par pašu procesu – kad un kā pāriesim uz kopējo valūtu. Tuvāk gada noslēgumam Latvijas Banka sadarbībā ar ECB iespējami plaši sadzirdami visiem naudas lietotājiem izstāstīs par eiro banknotēm, monētām – to izskatu un pretviltošanas elementiem –, tā būs brošūra katrai mājsaimniecībai adresētā sūtījumā, bet arī informācija TV un citos medijos no novembra vidus. Tas ieplānots iespējami tuvāk 1. janvārim, lai uz pārejas brīdi, kad mūsu maciņos sāks parādīties eiro, tas viss ir svaigā atmiņā. Aptaujas liecina, ka norēķinos eiro līdz šim lietojuši 30–35% Latvijas iedzīvotāju. Tātad vairākumam tā pagaidām ir neredzēta nauda, un ar to jāiepazīstina.
Ja es drīkstu atbildēt arī uz bērna jautājumu – vai kādreiz kur pasaulē atkal lietos latus? Vai Latvijā pēc 50 vai 100 gadiem var atkal būt kāda cita nauda vai tādi paši lati? Uz to šobrīd pasaulē atbildēt nevar neviens, bet Latvija šodien strādā, lai pārietu uz eiro, jo tas mūsu nelielajai valstij šodien ir svarīgi stabilai pastāvēšanai un ir saimnieciski izdevīgi. Ja pēc 50 gadiem – vai arī agrāk vai vēlāk – pasaulē atgadīsies kāda kataklizma, tad Latvija rīkosies atbilstoši tā brīža izaicinājumiem. Es neizslēdzu, ka kataklizmas nākotnē būs, jo pasaule mainās. Taču pašlaik ir pareizi pievienoties eiro valstu klubam un būt par eirovalsti – tās bauda savstarpēju uzticību un palīdz cita citai. Pēc pārejas uz eiro Latvijai vairs nebūs jāpiecieš tas, ka par finansējumu ir jāmaksā dārgāk, un citādi jācieš tāpēc vien, ka esam maza valsts. Latvija netiks nomelnota un spekulatīvi salīdzināta ar citam mazām valstīm, kas pieļāvušas kļūdas, kā to pavirši vai tīši joprojām dara viens no Nobela prēmijas laureātiem. Latvija vairāk nekad nepiedzīvos tādu situāciju, kā tas bija 2009. gadā, kad ieguldījumi un daudzi citi saimnieciski procesi bija gandrīz apstājušies, jo visi gaidīja neizbēgamu lata sabrukumu. Tagad, tiklīdz Latvija ir sakārtojusi savus finanšu un budžeta jautājumus, mēs redzam, ka atkal esam valsts ar straujāko izaugsmi ES jau trešo gadu pēc kārtas. Valsts, kas tiek uzskatīta par piemēru citām valstīm, kā pārvarēt krīzes. Latvija jau ir spējīga palielināt izdevumus valsts budžetā, pretstatā citām parādu krīzes valstīm, kas joprojām izdevumus tikai samazina.
– Kā jūs vērtējat budžeta veidošanas gaitu? Tiek konstruēti jauni un palielināti esošie nodokļi, kas noteikti ietekmēs cenas un inflāciju?
– Ja salīdzinām ar to ļaunumu, ko radīja budžeta tēriņi pāri saviem līdzekļiem 2005., 2006. un 2007. gadā, kad nebijām gatavi ietaupīt kaut santīmu nebaltai dienai, tad pašreizējās valdības mērķis ir pakāpeniski sabalansēt budžetu un nodrošināt strauju Latvijas izaugsmi. To neviens nevar apstrīdēt. Ir acīm redzams, ka budžeta veidošanas procesā ir vērojami zināmi strīdi, jo tiek sadalītas ievērojamas naudas summas: 88 miljoni tomēr ir papildu nauda budžetā un papildus sadalīta nauda nozarēm. Priekšlikumi par papildu nodokļiem kopumā veidos visai nenozīmīgu ietekmi uz cenu stabilitāti. Latvija ir mācījusies. Latvijas uzņēmēji ir mācījušies. Algu pieaugums tiek saskaņots ar darba ražīguma pieaugumu. Protams, mēs nekad pilnībā neizvairīsimies no kāda administratīvi regulējamu cenu pieauguma vai kādu nodokļu izmaiņām, taču šajā jautājumā Latvijas Bankas pozīcija ir skaidra: būtu jānosaka vairāku gadu periods, kad nekas netiek mainīts nodokļu sistēmā, lai cilvēki, uzņēmēji un investori varētu rēķināties, ka kaut kas ir nostabilizējies, lai nebūtu katru gadu jāveic pārkārtojumi.
Tomēr budžets galīgā izskatā vēl nav pieņemts. Iespējams, ka daļa no tām pozīcijām, kuras jūs iekļāvāt jautājumā, diskusijas rezultātā tiks noņemtas no dienaskārtības.
– Viena no diskusijām ap budžetu ir par iedzīvotāju ienākuma nodokļa viena vai divu procenta punktu pārdali uz sociālām izmaksām. Vai tas atstās lielu makroekonomisku efektu?
– Es domāju, ka tam uz makroekonomiskiem rādītājiem nebūs liela ietekme. Vislielāko makroekonomisko efektu dos signāls, ka Latvija turpina sabalansēt savu budžetu un turpina saimniekot, tērējot tikai līdzekļus, kurus nopelna. Šādam signālam būs vislielākais iespaids uz makroekonomisko situāciju, jo to pamanīs gan Latvijas, gan ārvalstu eksperti un lēmumu pieņēmēji, kuri seko līdzi Latvijas makroekonomiskai attīstībai. Viņi novērtēs, ka Latvijas arī pēc krīzes beigām turpina ievērot kārtību savās finansēs, ka Latvija jau ir sasniegusi izaugsmes stadiju un Latvijas veiksmes formula joprojām strādā, proti: mazāk budžeta tēriņu uz deficīta rēķina nozīmē lielāku ekonomikas aktivitāti un nodokļu ieņēmumus.
– 14. augustā Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāti iesniedza Saeimā likumprojektu Latvijas Republikas Nacionālās valūtas uzglabāšanas likums, kas paredz nodrošināt nacionālās valūtas – lata – uzglabāšanu līdz 2019. gada 1. janvārim. Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāti uzsvēra, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju eirozonā, kā arī citu valstu rīcību, arī mums, pārejot uz eiro, lata monētas un banknotes vajadzētu saglabāt. Tika norādīts, ka Igaunija un Vācija savu nacionālo valūtu uzglabā arī pēc eiro ieviešanas.
– Mūsu rīcībā esošā informācija ir tāda, ka neviena valsts pēc pārejas uz eiro – tajā skaitā Vācija – neglabā iepriekšējās valūtas banknošu un monētu krājumus. Latvijas Bankas viedoklis ir skaidrs: tā ir nepareiza ideja, kas var radīt vispārēju jucekli. Būvēt jaunu naudas glabātavu, lai uzglabātu no apgrozības izņemto naudu un glabātu to nezināmai x stundai, neatmaksājas. No apgrozījuma izņemtās naudas glabāšanas izmaksas daudzas reizes pārsniegs to izdevumu apjomu, kāds būs nepieciešams, lai trīs līdz sešu mēnešu laikā (gadījumā, ja x stunda tiešām pienāktu) nodrošinātu jaunas naudas drukāšanu un kalšanu. Latu glabāšana ir pietiekami dārga un nebūtu lietderīga. Mums nav bažu, ka tuvāko piecu līdz desmit gadu laikā eirozona pārstās pastāvēt . Pat ja pieņemam, ka pastāv risks, ka kaut kas tāds reiz tomēr var notikt, tad nav nekādas jēgas tērēt pietiekami lielas summas naudas uzglabāšanai – kaut vai tāpēc, ka nepārtraukti uzlabojas naudas ražošanas un pretviltošanas drošības tehnoloģijas. Ja patiešām nākotnē radīsies šāda vajadzība, tad taču gribēsim, lai Latvijā apgrozībā būtu jauna, labi aizsargāta nauda – vismodernākā nauda, kāda tobrīd būs iespējama.
– Vai pāreja uz interneta banku norēķiniem mazina vajadzību pēc skaidras naudas? Piemēram, Zviedrijā ir ļoti izteikta skaidras naudas apgrozījuma samazināšanās tendence.
– Tas ir viens no efektiem, ko mēs sagaidām pēc eiro ieviešanas. Pretēji tām gaidām, kādas bija vērojamas 2000. gada sākumā. Tolaik šķita – tūlīt, tūlīt skaidra nauda tiks izspiesta no apgrozījuma un visi maksājumi būs elektroniski. Šīs gaidas nav piepildījušās: pietiekami liels procents cilvēku nekad un nekādos apstākļos nelietos elektroniskos norēķinus un viņiem ir un būs svarīgi skaidras naudas norēķini. Latvijā tendence samazināties skaidras naudas apritei ir, bet tā kopumā ir vāji izteikta. Eiro pārejas sakarā gan redzams, ka gada gaitā, sevišķi kopš jūlija, kad iestājās galīgā skaidrība, ka no janvāra no lata pāriesim uz eiro, pieprasījums pēc latu skaidrās naudas ir mazinājies.
– Vecākās paaudzes ļaudīm vēl ir labā atmiņā naudas apmaiņas, kad bija ļoti īss laiks, lai veco naudu apmainītu pret jauno. PSRS 1947. gada naudas reformas laikā tās bija tikai desmit dienas. PSRS 1961. gada naudas reformas laikā apmaiņa ilga trīs mēnešus. Latvijas rubļu apmaiņa pret latiem tika pārtraukta 1994. gada 1. jūlijā. Ja pēc pāris gadiem vecā lādītē tiks atrasti lati, vai tos varēs apmainīt pret eiro?
– Jā, varēs! Ar tiem nevarēs iet uz veikalu, bet Latvijas Banka latus pret eiro mainīs mūžīgi. Nevis desmit, nevis piecpadsmit gadu, bet mūžīgi! Latus, kurus kaut kad atradīs grāmatā starp lapām vai vēl kur ieslēpušos, varēs nest uz Latvijas Banku un mainīt pēc pārejas kursa 0,70284 lati par eiro mūžīgi mūžos.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"