Rudenī, tuvojoties zelta lapu laikam, daudzi dodas uz Siguldu, lai baudītu dabas skaistumu un pie reizes apraudzītu Turaidas pils kompleksu.
Šis gads muzejrezervātam ir īpašs, jo paiet kompleksa ilggadējā arheologa Jāņa Graudoņa simtgades zīmē, bet arī nākamais gads muzejam ir ļoti nozīmīgs, jo mūra pils svin 800. jubileju.
Kopumā muzejs šobrīd piedāvā vairāk nekā 30 ekspozīcijas, un pēdējais lielākais veikums ir muižas pārvaldnieka dzīvojamā māja, kura tika atklāta pirms pāris gadiem. «Šo ēku restaurēja vairāk nekā desmit gadus, dodot iespēju atgriezties 19. gadsimtā. Tā laika gaisotni un vidusšķiras dzīvesveidu ļauj izjust tā perioda mēbeles un priekšmeti,» teic A. Skuja un piebilst, ka daudzi pārvaldnieki tolaik bijuši arī latvieši, kas ļauj uz Latvijas tautas ceļu paskatīties arī no cita rakursa. Tiem, kas sen nav bijuši Turaidā, muzeja darbiniece iesaka rūpīgi apskatīt arī Turaidas baznīcu, kas celta 1750. gadā. Tā ilgstoši pētīta un restaurēta un nu gan ārēji, gan iekšēji ieguvusi tā laika izskatu.
Lai gan šogad neviena ekspozīcija nav tapusi, gluži bez jaunumiem neesot vis. Viens no pašiem jaunākajiem muzeja bērniem ir Ievas Oses grāmata Turaidas pils 16. – 18. gadsimta krāsns keramika, kas veltīta J. Graudonim. Tajā apkopots materiāls, kam par pamatu ir arheologa un viņa palīgu veikums, un tas ļauj uzzināt plašu informāciju par izrakumos atrasto. Arī šogad Pils dienā, ko parasti rīko augusta pirmajā svētdienā, pieminēts un godināts izcilais speciālists. Laiku, kas pavadīts kopā ar J. Graudoni, atcerējušies daudzie viņa ekspedīciju dalībnieki. 25 gadu laikā viņu bijis tuvu 2000, un daļa no viņiem kļuvuši par arheologiem un vēsturniekiem. Starp citu, arī premjers Valdis Dombrovskis savulaik piedalījies J. Graudoņa vadītajos izrakumos. Arheologiem arī tagad darba netrūkstot, jo muzejrezervāts aizņem vairāk nekā 40 hektāru teritoriju. Viena no pēdējām izpētes vietām bijusi Jāņkalnā, kur atrastas liecības par iedzīvotājiem vēl pirms 11. gadsimta.
Muzejs, gatavojoties pils 800 gadu jubilejai, ko svinēs nākamgad, iecerējis apmeklētājiem pastāstīt un parādīt kompleksa attīstību – sākot no novadpētniecības muzeja līdz pat muzejrezervātam, kas ir vienīgais ne tikai Latvijā, bet pat Baltijas valstīs.
«25 gadu laikā, kopš te ir muzejrezervāts, atjaunota ne tikai pils, bet viss komplekss, arī – muižas ēkas. Ir svarīgi saprast, kā te viss radās un kāpēc tas bija vajadzīgs,» norāda A. Skuja, akcentējot, ka daudz kas tapis, pateicoties muzeja direktores Annas Jurkānes darbīgumam un neatlaidībai. Šo ekspozīciju plānots ierīkot nākamgad atjaunotajā muižas magazīnas ēkā, kas atrodas pašā kalna galā.
Muzejs ne tikai domā par savu jubileju, bet arī par Latvijas simtgadi.
«Esam ieplānojuši atjaunot vienu no muižas centra ēkām – klaušinieku māju, no kuras tagad atlikusi tikai viena piektdaļa. Tajā iecerēts izveidot mūsdienīgu ekspozīciju, kā no zemnieka – klaušinieka izauga Latvijas pilsonis,» stāsta muzeja darbiniece.
A. Skuja atzīst, ka katru gadu jaunu ekspozīciju izveidot nav iespējams, jo tas prasa lielus finanšu ieguldījumus. Pamatā visus projektus īsteno par paša muzeja nopelnīto naudu, jo valsts atbalsts līdz šim nav bijis īpaši dāsns – tā pietiek, lai varētu nosegt daļu komunālo maksājumu. Arī nākamgad muzejs necerot uz valsts devīgumu, jo skaidrs, ka lielākā daļa pīrāga aizies tiem muzejiem, kas ir izvietoti Rīgas pilī.