Mūsā un Mēmelē notiek ūdens līmeņa celšanās

Stiprais lietus novembra otrajā pusē izraisījis ūdens līmeņa celšanos Mēmelē un Mūsā.

Īpaši pamanāms Bauskā ir Mēmeles ūdeņu pieaugums gan apjomā, gan spēkā. Kā skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vadošā hidroloģe Irēna Nikoluškina, lielāku ūdens pieplūdumu Zemgales upēs izraisījušas stiprās lietavas gan Latvijā, gan jo īpaši Lietuvā, raksta "bauskasdzive.lv".

Pēc Tabokīnes vides novērojumu stacijas datiem, augstākais ūdens līmenis Mēmelē bija 1. decembrī - 136 centimetri (cm) virs nosacītās nulles atzīmes. Līdz ceturtdienai, 3. decembrim, tas gan jau bija pazeminājies par 15 cm. Novembra sākumā Mēmeles ūdens līmenis bija vien 56 cm virs atzīmes.

Novembrī kopumā lijis bieži - nokrišņu daudzums pēdējās desmit dienās pārsniedza normu pusotru reizi. «Turklāt Zemgalē nemaz nebija tas stiprākais lietus,» stāsta I. Nikoluškina, «spēcīgākais lietus reģistrēts Kurzemē, Latgalē un Vidzemes ziemeļdaļā.» Visstiprāk Latvijā lija 25. - 27. novembrī.

Novembra pēdējā dekāde ar vidējo gaisa temperatūru plus 6,2 grādi pēc Celsija jeb par 6,3 grādiem augstāk par normu bija otrā siltākā Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Vēl par pusgrādu siltāks laiks reģistrēts tajā pašā laikposmā 2006. gadā.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.