Eiro valūtas valstu ekonomikas nākamgad pieaugs par 0,9%, ko lielā mērā noteiks augošs eksporta pieprasījums un sarūkoša valstu taupības pasākumu ietekme, prognozēts jaunākajā auditorfirmas "EY" (iepriekšējais nosaukums "Ernst&Young") eirozonas pētījumā "Eurozone Forecast".
"EY" eksperti arī paredz mērenu 1,5% izaugsmi laikā no 2015. līdz 2017.gadam.
Tomēr eirozonu turpina raksturot būtiskas reģionālas atšķirības, piemēram, Vācija šogad uzņēmusies izaugsmes dzinēja lomu ar 0,6% iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, kamēr vairums eirozonas perifērijas valstu ekonomiku turpina sarukt. Šogad kopumā pētnieki paredz eirozonas IKP samazinājumu par 0,5%.
Pētījums atklāj, ka bezdarbs eirozonā turpinās augt, sasniedzot 12,6% atzīmi nākamā gada vidū. Līdzīgi kā ekonomikā kopumā, saglabāsies būtiskas atšķirības bezdarba līmenī eirozonas valstu starpā, piemēram, Vācijā bezdarbam esot vien 5,4%, bet Spānijā un Grieķijā attiecīgi sasniedzot 27,6% un 29% līmeni.
"Šī gada otrajā ceturksnī ir beigusies eirozonas vēsturē garākā recesija, taču izaugsme saglabāsies mērena. Jāņem vērā joprojām ļoti lielās atšķirības valstu starpā gan nodarbinātības jomā, gan finanšu tirgos. Tāpat eirozonas valstis nedrīkst paļauties tikai uz eksporta pieaugumu, jo tas būs lielā mērā atkarīgs no salīdzinoši nestabilas situācijas straujas attīstības tirgos. Stabilai izaugsmei jāsakņojas vietējā tirgus pieprasījumā, kas atgūstas ļoti lēni," norāda "EY" partneris Baltijā Guntars Krols.
Šī gada otrajā pusē paredzama straujāka eirozonas atgūšanās galvenokārt ārēju apstākļu rezultātā. Proti, ASV un Lielbritānijas ekonomika uzrāda iepriecinošus rezultātus, kas vainagosies ar augstāku eirozonas eksporta pieprasījumu. Pētījuma eksperti paredz, ka eirozonas eksports pieaugs no 3,8% šogad līdz pat 5,9% 2014.gadā un 6,6% 2015.gadā. Arī eiro valūtas vērtības mazināšanās dos pozitīvu ieguldījumu eksporta sektoriem, ņemot vērā, ka, pēc pētnieku domām, eiro šobrīd ir pārvērtēts par aptuveni 8%.
Kā norāda pētījuma autori, eksports tomēr nebūs pietiekams, lai uzturētu eirozonas ekonomikas izaugsmi, un būs nepieciešama arī atlabšana vietējā tirgū. Vietējais pieprasījums varētu tikt stiprināts, valstīm samazinot taupības pasākumu ietekmi, kas šogad tiek paredzēta aptuveni 0,8% līmenī no IKP, bet samazināsies līdz aptuveni 0,5% nākamajos divos gados.
Tomēr vietējā pieprasījuma izaugsmi negatīvi ietekmēs bezdarba pieaugums, it sevišķi perifērijas valstīs. Kopumā "EY" pētnieki paredz, ka vietējais patēriņš eirozonā augs tikai par 0,5% 2014.gadā un 1,1 % 2015.gadā.
Eirozonas atlabšanu palēninās arī parādu sloga mazināšana gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kā arī pieejamā finansējuma trūkums izaugsmes projektiem, norāda pētījuma autori.