Igaunijas Tirgotāju asociācijas vadītāja Marika Merilai uzsvēra, ka pirms trim gadiem Igaunijas uzņēmēji bijuši tieši tādā situācijā, kādā šobrīd ir Latvijas uzņēmēji, tāpēc viņa ļoti labi saprot Latvijas kolēģu bažas. Viņas ieteikums Latvijas tirgotājiem – nodrošināties ar pietiekamām skaidras naudas rezervēm un pieņemt darbā papildu pārdevējus.
«Toreiz mēs raizējāmies, kā īsti notiks pāreja, vai neradīsies kādas iepriekš neapjaustas problēmas. Mācība, ko esam guvuši un ko Latvija varētu ņemt vērā, – visam bija nepieciešams vairāk laika, nekā mēs sākotnēji domājām. Jo īpaši jau tirdzniecībā,» teica M. Merilai.
Viena no sarežģītākajām situācijām Igaunijas tirgotājiem bija dubultā valūtas apgrozība, kas ilga divas nedēļas. Grūtības radīja tas, ka bija sarežģīti prognozēt nepieciešamo skaidro eiro naudas daudzumu. M. Merilai stāstīja, ka daļa uzņēmumu, jo īpaši lielveikali, bija pasūtījuši par daudz skaidras naudas, savukārt mazajiem veikaliņiem skaidrās naudas rezerves izsīka jau pirmajās dienās. «Mans personiskais viedoklis ir, ka būtu pieticis ar vienu nedēļu, jo jau pirmās nedēļas beigās 54% no pircējiem, kuri maksāja skaidrā naudā, to darīja ar eiro banknotēm un monētām,» SEB bankas organizētajā seminārā savā pieredzē dalījās M. Merilai.
Bijuši gadījumi, kad iedzīvotāji uz veikalu nākuši kā uz maiņas punktu, piemēram, par maizes kukulīti norēķinājušies ar lielu naudas zīmi. Turklāt, tā kā Igaunijā iepriekš norēķinos monētas tika izmantotas maz, tad eirocentu skaitīšana prasījusi ilgāku laiku kasierim, tāpēc pircējiem nereti rindā bijis jāstāv nedaudz ilgāk nekā parasti. M. Merilai uzskata, ka vislabākais risinājums rindu mazināšanā veikalos esot izrādījies papildu darbinieku piesaistīšana.
Viņa arī atzīst, ka sagatavošanās darbā ļoti palīdzējušas Igaunijas Finanšu ministrijas rīkotās apaļā galda diskusijas. Vienā no tām, piemēram, tika nolemts, ka no bankomātiem sākotnēji nevarēs izņemt liela nomināla eiro banknotes – kā EUR 100 –, lai pamazām pieradinātu iedzīvotājus pie eiro.