Salaspilī trešo reizi samazina siltuma tarifu

© Ojārs Lūsis

Vēl pirms divarpus gadiem Salaspilī bija viens no lielākajiem siltuma tarifiem Latvijā, bet tagad tas ir viens no zemākajiem – sabiedrisko pakalpojumu regulatoram apstiprināšanai iesniegts tarifs, kas nu būs jau par 30% zemāks nekā 2010./2011. gada apkures sezonā un absolūtos skaitļos ir 56,6 eiro jeb 39,78 lati par 1 megavatstundu.

Ieguldījumi tīklos –gandrīz miljons eiro

Pēdējo divu gadu laikā Salaspils siltumapgādes tīklu rekonstrukcijā, piesaistot ES fondu un uzņēmuma Salaspils siltums ņemtos kredītlīdzekļus, kopumā ieguldīti 691 214 lati jeb 983 509 eiro. SIA Salaspils siltums valdes locekle Ina BērziņaVeita atzīst: «Pārņemot šī uzņēmuma vadību, situācija bija slikta, ja neteiktu kritiska: uzņēmumam bija parādsaistības, siltumtrases un siltuma ražošanas iekārtas novecojušas, administrēšanas sistēma nesakārtota. Faktiski divarpus gadu laikā ir izdarīts milzīgs darbs, kas ļāvis būtiski samazināt siltuma zudumus trasēs un izdevumus siltuma ražošanai, kā rezultātā varam klientiem samazināt pakalpojuma cenu.»

Viens no svarīgākajiem uzdevumiem bija sakārtot siltuma pārvades tīklus, un nu tas ir praktiski izdarīts – no kopējā 21 km tīklu garuma renovēti ir 17,3 km. Praktiski pabeigta ir maģistrāļu nomaiņa – palicis pēdējais posms, ko renovēs jau nākamvasar. Ieguldītais darbs rezultējies ar zudumu samazināšanu līdz 15%, kas starp Latvijas siltumsaimniecību uzņēmumiem ir ļoti labs rādītājs.

Diversificē kurināmo

Iepriekšējā apkures sezona iezīmējās ar vēsturiski augstāko dabasgāzes cenu, kas bija galvenais energoresurss siltuma ražošanā Salaspilī. Tagad situācija ir radikāli cita – domājot, kā samazināt siltuma ražošanas izmaksas, tika pieņemts lēmums ne tikai nomainīt esošos gāzes apkures katlus pret jauniem un efektīviem, bet arī veikt citus pasākumus – uzstādīt atjaunojamā vietējā kurināmā katlu, kā arī sadarboties ar koģenerācijas stacijas īpašniekiem, iepērkot no viņiem siltumu, kas faktiski ir elektrības ražošanas blakusprodukts. «Ar koģenerācijas stacijas īpašniekiem panācām savstarpēji izdevīgu vienošanos. Viņu piegādātā siltuma cena ir zema un apjoms pietiekami liels, tāpēc jau 2012. gada martā varējām pazemināt kopējo siltuma tarifu. Savukārt pagājušā gada 12. decembrī ekspluatācijā nodevām savu šķeldas katlu māju, kas siltuma ražošanas pašizmaksu samazināja vēl vairāk. Tagad var teikt, ka 30% no Salaspils centralizētās apgādes tīklā piegādātā siltuma ir ražots no atjaunojamajiem resursiem.»

Precīza uzskaite katrai mājai

Uz katras mājas pievada ir uzstādīts siltuma skaitītājs, kas, no vienas puses, dod iespēju precīzi noteikt katras mājas patērētā siltuma apjomu, no otras puses – sniedz būtiskus datus arī paša uzņēmuma turpmākās attīstības plānošanai. Mūsdienīgie elektroniskie siltuma skaitītāji ir nolasāmi attālināti – dati atjaunojas ik pēc 20 minūtēm un redzami uzņēmuma darbiniekiem, māju vecākajiem, iedzīvotāju deleģētajām personām un apsaimniekotājiem.

Saņemot tik pilnvērtīgu informācija, iedzīvotājiem ir datu bāze, no kā izdarīt secinājumus, it īpaši, ja blakām ir atskaites punkts – dati par līdzīgas daudzdzīvokļu mājas siltuma patēriņu. Jāteic, ka tas ir stipri atšķirīgs – renovētām mājām patēriņš ir par 40 līdz 50% zemāks. Datu pieejamība un uzskatāmie pierādījumi ir labs motivators, lai māju iedzīvotāji sāktu ne tikai teorētiski, bet arī praktiski domāt par savas mājas siltināšanu.

Vaicāta, vai mājas iedzīvotāji var personīgi norēķināties par saņemto siltumu tieši savā dzīvoklī, Ina BērziņaVeita skaidro: «Tas nav iespējams, jo siltumtīklu uzņēmuma atbildība beidzas pie mājas sienas, kur uzstādīts siltuma skaitītājs. Siltuma zudumi un patēriņš rodas ne tikai dzīvokļos, bet arī stāvvados, kāpņu telpās, pagrabos un tamlīdzīgi, par ko atbildīgi ir visi mājas iedzīvotāji kopā, tātad visiem kopā jāmaksā ir arī par šo siltumu.»

Meklē energoefektivitātes speciālistu

Jau vairākus gadus Salaspils pašvaldība apmaksā energoaudita izmaksas, sagatavojot dzīvojamās mājas renovāciju projektu. «Esam sapratuši, ka iedzīvotājiem tā īsti nemaz nav pie kā griezties, nav konkrēta cilvēka un institūcijas, kas spētu veikt ne tikai energoauditu, bet sagatavotu arī renovācijas plānu, izstrādātu projektu, piesaistītu finanses, organizētu būvdarbus. Tāpēc izveidojām jaunu štata vietu – tas būs cilvēks, kas atbildēs uz konkrētiem jautājumiem projekta sagatavošanas stadijā un palīdzēs iedzīvotājiem virzīt ēku energoefektivitātes projektus. Mums ir viss nepieciešamais, tostarp gadiem krāta datu bāze par katru māju, ir pieredze ES fondu līdzekļu apgūšanā, ir laba sadarbība ar bankām, kas piedāvā labus kredītnosacījumus. Tagad viss ir pašu iedzīvotāju rokās,» teic uzņēmuma vadītāja.

«Līdz pavasarim katrai mājai būs sagatavota energoefektivitātes pase un optimālais veicamo darbu plāns, taču jau tagad aicinām iedzīvotājus organizēt sapulces, uzdot jautājumus un saņemt uz tiem atbildes, lai jau nākamvasar varētu noritēt ēkas renovācijas darbi un nākamajā sezonā maksātu par siltumu daudz mazāk.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais