Līdz Ziemassvētkiem jāziņo par Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanu

Valdība šodien nolēma līdz 25.decembrim atlikt termiņu, kad jāsniedz ziņojums par Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanu.

Kā pēc valdības sēdes teica VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane, tad arī būšot zināms, vai būs nepieciešami papildu līdzekļi Rīgas pils projekta finansēšanai.

Līdz šim par glābšanas darbiem Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanā VNĪ līgumsaistības ir 400 000 latu apmērā.

Jau ziņots, ka apdrošināšanas sabiedrība "BTA Insurance Company" SE (BTA), pamatojoties uz savstarpēji noslēgto līgumu ar būvdarbu veicēju pilnsabiedrību "SBRE" par visu veidu celtniecības risku apdrošināšanu, 22.augustā izmaksājusi apdrošināšanas atlīdzību 145 665,98 latus VNĪ.

Kopējā aprēķinātā apdrošināšanas atlīdzības summa ir 146 665,98 lati, tai skaitā 94 144,92 lati par celtniecības darbiem, 25 620,38 lati par celtniecības materiāliem, kas tika piegādāti darbu veikšanai, 19 389,12 lati par būvlaukuma aprīkojumu, instrumentiem un darba rīkiem, 7511,56 lati par izdevumiem būvgružu novākšanai, sabojāto celtniecības materiālu, būvlaukuma aprīkojuma, kā arī instrumentu un darba rīku utilizācijai pēc apdrošināšanas gadījuma.

VNĪ ir vērsusies arī pie AAS "Baltijas apdrošināšanas nams" (BAN) ar atlīdzības pieteikumu saistībā ar ugunsgrēku Rīgas pilī. Ugunsnelaime izpostīja Rīgas pili 3200 kvadrātmetru platībā.

Savukārt BAN gaida slēdzienu par Rīgas pils ugunsgrēka cēloni. Pēc tam, kad būs zināms ugunsnelaimes cēlonis, būs arī skaidrība, vai iestājies apdrošināšanas atlīdzības gadījums, iepriekš atzina BAN valdes loceklis Uģis Ieviņš.

Ugunsgrēka laikā VNĪ rīcībā bija trīs apdrošināšanas līgumi, kuri ir spēkā esoši un varētu segt Rīgas pils ugunsgrēka radītos zaudējumus: ar BAN noslēgtā īpašumu apdrošināšanas polise, ar BTA noslēgtā celtniecības visu risku apdrošināšanas polise, tostarp civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, un ar "PZU Lietuva" Latvijas filiāli šā gada maijā spēkā stājusies vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise.

Savukārt 31.jūlijā tika noslēgta papildu vienošanās pie esošā VNĪ un būvniecības pilnsabiedrības "SBRE" līguma par 220 900 latiem par visiem ugunsgrēka seku likvidēšanas darbiem un pagaidu jumta izbūvi.

Pagaidu jumts virs Baltās zāles, kas ugunsgrēkā cieta visvairāk, tika izbūvēts jau jūlija sākumā. Vēlāk pagaidu jumts tika uzlikts virs Svētku zāles un virs pils Konventa daļas.

Par labāko variantu Rīgas pilī esošo muzeju krājumu saglabāšanai un pieejamības nodrošināšanai valdība atzinusi muzeju pārcelšana uz pagaidu telpām, kas izmaksās 2 974 405 latus.

Ugunsgrēkā, kas plosījās naktī uz 21.jūniju, tika izpostīta Rīgas pils 3200 kvadrātmetru platībā.

Latvijā

Apritot Evikas Siliņas (JV) vadītās valdības darba pirmajam gadam, labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) par nozīmīgākajiem ministrijas sasniegumiem uzskata sociālo grupu pabalstu apmēru pieaugumu, pensiju indeksācijas modeļa izstrādi, kā arī neapliekamā minimuma celšanu un minimālās mēnešalgas paaugstināšanu no 620 līdz 700 eiro.

Svarīgākais