Eiro ieviešanas procesā lielākie draudi sabiedrības locekļiem tikt apkrāptiem ir nevis kļūstot par upuriem naudas viltotājiem, bet savai neuzmanībai un naivumam.
Līdzšinējā eiro ieviešanas prakse liecina, ka vienotā valūta pārsvarā samazina viltotās naudas skaitu, turklāt šogad sākts ieviest jaunās paaudzes eiro banknotes, kuras pret viltošanu padarītas vēl drošākas. Tiesa, līdzšinējā praksē ir arī dramatiski izņēmumi.
Valsts policijai iesaistoties eiro komunikācijas kampaņā, tās Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs neslēpj, ka noziedzīgā pasaule gatavojas nākamā gada pirmajiem mēnešiem, kad skaidras naudas plūsma būtiski palielināsies.
Taču no krāpnieku izliktajām lamatām izvairīties ir pavisam vienkārši – neļauties kārdinājumam pārdot latus dārgāk par valsts noteikto kursu (eiro = 0,702804 lati) un naudu mainīt tikai Latvijas pasta nodaļās, komercbankās vai valsts centrālajā bankā.
Šogad policijai esot zināms tikai viens gadījums, kad izmantota kādas pensionāres neinformētība un apmaiņā pret 50 latiem iesmērēta viltota 200 eiro banknote. Taču Igaunijas pieredze liecina, ka pietiekami viegli pazīstamus viltojumus pret īstu naudu mēģinās iemainīt arī pie mums.
Latvijā viltotas naudas, kas pārsvarā ir monētas, īpatsvars ir ārkārtīgi niecīgs un piecos iepriekšējos gados viltotās naudas nominālvērtība svārstījusies no 15,7 tūkstošiem līdz 17,5 tūkstošiem latu jeb procenta tūkstošdaļās no apgrozībā esošās naudas. Tik mazs viltojumu skaits skaidrojams ar mūsu nacionālās valūtas mazo pieprasījumu ārpus Latvijas robežām, bet, kļūstot par 18. eirozonas dalībvalsti, mēs pievienosimies arī valūtai, kuras viltošana ir daudz ienesīgāka un viltojumu droša realizēšana vieglāka.
Piemēram, Slovākijā, kur eiro ieviesa 2009. gadā, tajā pašā gadā tika atklāts vēsturiski lielākais viltotas naudas daudzums, kopš Slovākija 1993. gadā tika nodibināta kā neatkarīga valsts, vēsta tās centrālās bankas gada pārskats. Turklāt Slovākijā speciālisti no apgrozības izņēmuši arī lielu daudzumu eiro monētu, kuru kvalitāte pretēji viltotajām eiro banknotēm bijusi ļoti augsta. Arī četrus gadus pēc eiro ieviešanas to viltojumu skaits pieaudzis. Tomēr Slovākijas centrālā banka uzsver, ka, neraugoties uz viltojumu skaita dramatisko pieaugumu tajā, salīdzinot ar citām eirozonas valstīm, no cirkulācijas izņemts vismazākais viltoto eiro skaits.
Ne visu eirozonas valstu centrālās bankas savos gada pārskatos atklāj no apgrozības izņemto eiro skaitu un vērtību. Eiropas Centrālā banka informē, ka izplatītākie viltojumi ir 20 un 50 eiro banknotes un kopējā izņemto viltoto eiro nominālvērtība kopš 2002. gada sasniegusi 343,7 miljonus. Taču no pieejamās informācijas droši var izdarīt secinājumu, ka viltotās naudas daudzums eirozonā tās dalībvalstu skaita pieauguma un citu iemeslu dēļ kļūst lielāks, jo tikai viena no aplūkotajām valstīm pirmajā eiro ieviešanas gadā uzrādījusi viltotās naudas skaita samazinājumu.
Tā ir Slovēnija, kas eiro ieviesa 2007. gadā, un nākamajā gadā, apkopojot informāciju, tās centrālā banka priecīgi secināja, ka viltoto banknošu skaits valstī sarucis par 30,5%. Bet arī šeit nākamajos gados viltotās naudas daudzums lēnām pieaug.
Tomēr Eiropas Centrālā banka atgādina, ka eiro ieviešana naudas viltotāju dzīvi sarežģījusi ļoti lielā mērā – viltoto eiro daudzums sarucis par aptuveni 75%, ja salīdzina ar nacionālo valūtu viltojumu skaitu pirms 2002. gada. Un līdz 2020. gadam viltošana tiks padarīta vēl sarežģītāka, jo ik gadu tiks ieviestas jaunā parauga banknotes ar paaugstinātu drošību.