Tie 20 ķīnieši, kuri ieguva uzturēšanās atļaujas Latvijā, nodibinot firmu un atverot veikalu Rīgā, ir celmlauži savam un tautiešu ceļam uz Eiropu. Viens no firmas Homespace valdes locekļiem Juans Šao neslēpj, ka Latvija viņiem ir kā vārti uz Eiropu, vienlaikus norādot, kāpēc arī Latvijai šāds dīls būtu izdevīgs.
20 ķīniešu attapība, izmantojot Latvijas likumu savā labā, ir sagādājusi galvassāpes Saeimas deputātiem, ar kuru veiktajiem grozījumiem
Imigrācijas likumā nav apmierināts Valsts prezidents. Likums jāpārstrādā.
Viens visiem kopā
Ķīnas preču veikals Rīgā, Iļģuciemā, iekārtots kādreizējā pārtikas veikala telpās. Vispirms tur tika tirgoti mājsaimniecības un interjera priekšmeti. Tirgotavas iekārtojums bija pārskatāms, un varēja atrast pat gana daudz noderīgu lietu par saprātīgām cenām. Vietējie iedzīvotāji mazliet pabrīnījās par daudzajiem ķīniešiem, kuri šiverēja starp plauktiem, bet tobrīd nevienam pat prātā neienāca, ka tieši viņi izraisīs tādu apvērsumu Imigrācijas likuma pantos un normās.
SIA Homespace ir reģistrēta šā gada sākumā ar pamatkapitālu 652 000 latu. Tās valdē ir 20 akcionāri, kuri visi saņēmuši uzturēšanās atļaujas Latvijā. Katram no viņiem pieder kripatiņa akciju un – viens veikals visiem kopā. Portālos pieejamā pieticīgā informācija apliecina, ka firma meklējusi darbiniekus – pārdevējas, sekretāri ar angļu, latviešu un krievu valodas zināšanām. Tā kā pa vienīgo norādīto tālruņa numuru ilgstoši neviens neatbild, jāsecina, ka trīs valodas protošu sekretāri nav izdevies atrast. Toties pārdevējas ir un strādā.
Tagad veikals atgādina piebāztu noliktavu, kurā valda specifiska sintētisku materiālu smarža. Preču izvēle nepavisam nav liela, ko nevar teikt par tirgotavā ietūcīto mantu skaitu.
Grandiozi plāni
Nav grūti atrast firmas pārstāvju solījumu, ka Latvijā tiks atvērti desmit veikali. Kad? J. Šao vispirms izstāsta, ka SIA Homespace ir Wooh Outlet Group (WOG) pirmā kompānija. WOG plāno atvērt 50 veikalus Baltijas valstīs, arī desmit veikalus Latvijā. Nākamais tikšot atklāts pirms Ziemassvētkiem, un arī trešais veikals jau ir «sagatavošanas procedūrā, iekļaujot preču iegādi». To paredzēts atvērt 2014. gada februārī, bet visi desmit veikali sāks strādāt 2015. gadā.
Latvijas mērogiem un cilvēkresursiem Ķīnas uzņēmēju plāni šķiet grandiozi. Atbildē Neatkarīgajai J. Šao raksta, ka ķīniešu preču veikalu atvēršana ir daļa no lielāka plāna Latvijas un Ķīnas ekonomiskā un tirdzniecības kooperācijas zona. Šis projekts apvienos 1000 Ķīnas uzņēmēju, kuri šeit dibinātu savus uzņēmumus vai to nodaļas un tādējādi Latviju padarītu par Ķīnas uzņēmēju galveno bāzes vietu Eiropā.
Lai cik diplomātiski skaisti tas skanētu, uzreiz skaidrs, ka Ķīnas uzņēmēju tūkstotis un co tādējādi saņemtu uzturēšanās atļaujas, kas arī ir viņu mērķis. Skaidrs arī tas, ka gluži no gaisa grābta ideja par biznesa sakariem nav. Toreizējais Rīgas domes un valdības vīrs Ainārs Šlesers jau pirms dažiem gadiem klāstīja, ka skolās laiks mācīt ķīniešu valodu, tai būs perspektīva. Šogad novembra beigās Rumānijā notika Ķīnas, Centrāleiropas un Austrumeiropas premjeru sanāksme un diskusijas par ekonomisko skaru paplašināšanu un Eiropas un Ķīnas sadarbības iespējām uzņēmējdarbībā, un šis nav vienīgais tamlīdzīgs pasākums.
Tātad saskaņā ar SIA Homespace informāciju šajā projektā plānots ieguldīt 1 miljardu eiro, radot 6000 tiešo un 15 000 netiešo darba vietu, ik gadu nodokļos nomaksājot 200 miljonus eiro. Pašlaik gan ķīnieši investējuši tikai 20 darba vietās – tāds secinājums rodas no J. Šao atbildēm.
Līdz ar veikalu atvēršanu tiek legāli pētīts, cik šeit stabila biznesa vide un vai ir izdevīgi to attīstīt, neslēpj J. Šao. Kad to visu izpētīšot, tikai tad lemšot par kooperācijas zonas projektu. Ķīnas biznesa stabilitāte būs atkarīga gan no Imigrācijas likuma, gan Latvijas nodokļu sistēmas stabilitātes un nemainīguma. Tie esot galvenie kritēriji.
Likums kā baļķis vai tomēr salmiņš?
Ka tikai grozījumi Imigrācijas likumā nepaklupina šo pagaidām uz papīra 1 miljardu vērto projektu. Kad J. Šao un partneri iekaroja Latvijas biznesa vidi, likums pieļāva – lai saņemtu uzturēšanās atļauju, nopirkt dzīvokli par 100 000 latu vai ieguldīt naudu Latvijā reģistrētā firmā (25 000 latu) un gadā nodokļos samaksājot ne mazāk kā 20 000 latu. Firmas valdes locekļu skaits netika ierobežots, viņi visi ieguva uzturēšanās atļaujas, bet nodokļos samaksājamais apmērs palika nemainīgs, vai to maksā viens vai 20 cilvēki.
Saeima 31. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma kompromisa grozījumus, taču Valsts prezidents Andris Bērziņš nosūtīja tos Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Ar likuma grozījumiem tika, piemēram, ierobežots to ārzemnieku skaits, kuri varēs pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja viņi dibinājuši kapitālsabiedrību Latvijā.
Ķīnas miljonāri Latvijā
«Ja Latvijas imigrācijas politika nemainīsies, mēs ceram, ka arvien vairāk ķīniešu uzņēmēju ienāks Latvijā un izmantos to kā vārtus uz Eiropu,» J. Šao nemaz nekautrējas frāzi par vārtiem uz Eiropu atkārtot vairākas reizes, papildinot, ka veikali Latvijā ir reāls atspēriena punkts viņu biznesam Eiropā. Skaidrs, ka šie celmlauži palīdz un konsultē citus savus tautiešus, kā sagādāt uzturēšanās atļaujas Latvijā, jo taciņa jau iestaigāta. Vienlaikus viņš iepilina medu arī otrā svaru kausā, piebilstot, ka tādējādi arī Latvija tiks izvilkta Eiropas biznesa saulītē. Tomēr pirmām kārtām Latvija no ķīniešu pašreizējā biznesa iegūšot 600 000 eiro, ko SIA Homespace plāno ieguldīt 2014. gadā.
Var noprast, ka J. Šao jūtas aizskarts par tiešākām vai slēptākā formā izteiktām norādēm par to, ka 20 akcionāru firmas īpašnieki nav bagāti cilvēki. Un ka viņi to vien vēlas kā nokļūt labākā ekonomiskajā un sociālajā vidē. Viņš apgalvo, ka akcionāri izlēmuši nevis pirkt nekustamos īpašumus Latvijā, bet apzināti ieguldīt šāda veida biznesā. «Tas nenozīmē, ka viņu ieguldījums ir mazāks. Ja biznesa vide būs labvēlīga, tad ir plāns investēt Latvijā 200 000 eiro, atvērt vairāk veikalu. Daži investori ir miljonāri. Ir atšķirība starp tiem, kuri pērk nekustamos īpašumus un kuri investē akciju kapitālā. Tie, kuri pērk nekustamo īpašumu, grib pabalstus, dzīves kvalitātes uzlabojumus, izglītības un sociālos ieguvumus no Latvijas, bet tie, kuri investē akciju kapitālā, grib uzsākt te biznesu un padarīt Latviju par vārtiem, par pakāpiena punktu ceļā uz Eiropu,» ar šādiem vārdiem viņš grib atspēkot pārmetumus. Ķīniešu akcionārs sūkstās, ka «daži Latvijas mediji ir pārpratuši mūsu kompānijas situāciju un plānus, viņi domā, ka mūsu investori ir nabadzīgāki nekā tie, kas pērk nekustamos īpašumus. Bet tā nav patiesība.