Aptuveni trešdaļai Latvijas iedzīvotāju jeb 33% mājās noglabāti naudas uzkrājumi, kas lielāki par 200 latiem, noskaidrots pētījumu centra SKDS un Latvijas Komercbanku asociācijas veiktajā aptaujā.
Turklāt vairāk nekā puse jeb 54% iedzīvotāju, kuri raduši veidot skaidras naudas uzkrājumus, to plāno darīt arī turpmāk.
Eiro kļūstot par Latvijas nacionālo valūtu, iedzīvotājiem, kuriem ir skaidras naudas uzkrājumi latos, vajadzēs izlemt, kā tos veidot nākotnē. Aptaujā noskaidrots, ka 21% iedzīvotāju plāno noguldīt to bankas kontā, bet 22% - nav nolēmuši, kādā veidā turpinās glabāt uzkrājumus. 3% iedzīvotāju neplāno turpināt krāt naudu.
"Pozitīvi vērtējams, ka liela daļa iedzīvotāju domā par nākotni, veidojot uzkrājumus, kuru summa ir vismaz puse no vidējās neto mēneša algas Latvijā. Der atcerēties, ka drošāk un praktiskāk naudu glabāt bankā nevis mājās. Ja iekrājumus plānots noguldīt kontā, tad iedzīvotāji aicināti tos sev ērtā laikā ieskaitīt naudas iemaksas bankomātā. Ja plānots naudu mainīt bankā, vēlams nedaudz nogaidīt un uz turieni doties pēc 14. janvāra, kad būs mazinājušās rindas. Ar naudas maiņu nav jāsteidzas un neko nevar nokavēt, jo naudu pēc oficiālā kursa un bez komisijas maksas komercbankās varēs samainīt līdz pat 30.jūnijam, bet Latvijas Bankā - bez laika ierobežojuma," norāda Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.
Vaicājot iedzīvotājiem, kāpēc mājās tiek krāta nauda, 51%respondentu atzīst, ka veido ietaupījumus neparedzētām situācijām. 34% iedzīvotāju skaidro naudu mājās krāj konkrētam pirkumam, 15% - lai būtu līdzekļi bezdarba gadījumā, bet 12% - bērnu, mazmazbērnu nākotnei vai savām vecumdienām. 26% aptaujāto veido uzkrājumus bez konkrēta mērķa.
Lielākā daļa 39% aptaujas dalībnieku, kuri uzkrājumus tērē ne tikai tam paredzētajiem mērķiem, citām lietām iztērēto naudu neregulāri noliekot atpakaļ. 15% aptaujāto ir apzinīgāki, jo, neskatoties, uz to, ka dažkārt iekrājumi tiek tērēti citām vajadzībām, vienmēr pēc ienākumu saņemšanas iztērētais tiek nolikts atpakaļ iekrājumos. 13% aptaujāto - rīkojas tieši pretēji - iztērē naudu citiem pirkumiem, bet iztērēto atpakaļ neatliek.
Piektā daļa jeb 20% iedzīvotāju mērķtiecīgi krāj naudu un tērē to tikai paredzētajam, bet tikai neliela daļa 7% nekad netērē uzkrāto naudu.
Fakts, ka mājās noglabāti naudas uzkrājumi lielākoties nav ģimenes noslēpums. 50% respondentu par uzkrājumiem zina visi mājinieki, bet 29% par uzkrājumiem zina daži mājinieki. Salīdzinoši neliela daļa - 16% respondentu domā, ka mājinieki nezina par uzkrājumiem, bet tikai 5% nezina vai cilvēki, ar kuriem tie dzīvo kopā, zina, ka mājās ir skaidras naudas uzkrājumi.
Komercbanku asociācija atgādina, ka ērtākais un drošākais veids, kā pāriet uz eiro valūtu, ir bezskaidras naudas norēķini. Iedzīvotāji aicināti skaidro naudu iemaksāt kontā, par pirkumiem norēķināties ar karti un darījumus veikt internetbankā, telefonbankā vai SMS bankā.
Aptauju veica pētījumu centrs SKDS no 2013.gada 30.oktobra līdz 4.novembrim aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Banku filiāles ieteicams apmeklēt pēc 2014.gada 14.janvāra, jo līdz tam prognozējams liels cilvēku pieplūdums. Ja tomēr ir maināma skaidra nauda, tas nav jādara 2014.gada pirmajās divās nedēļās, jo neko nevar nokavēt. Latus pret eiro bez komisijas maksas un pēc nemainīga oficiālā kursa komercbankās varēs samainīt sešus mēnešus - līdz 30.jūnijam, 302 pasta nodaļās reģionos trīs mēnešus - līdz 31.martam, bet Latvijas Bankā bez termiņa ierobežojuma.