Gadu mijā Latvija pievienosies eirozonai

Gadu mijā Latvija pievienosies eirozonai, kļūstot par tās 18.dalībvalsti. Pāreja no latiem uz eiro notiks saskaņā ar oficiālo kursu - viens eiro ir 0,702804 lati jeb 70,3 santīmi. Banku kontos noguldītā nauda, iedzīvotājiem un uzņēmējiem latos izsniegtie kredīti šonakt tiks pārvērsti eiro saskaņā ar šo kursu.

Algas, pensijas un pabalstus no janvāra visiem izmaksās eiro. Lai arī cipari būs lielāki, naudas vērtība būs tāda pati kā iepriekš, proti, ar saņemtajiem eiro iedzīvotāji varēs iegādāties tādu pat daudzumu preču un pakalpojumu kā iepriekš latos.

2014.gada pirmās divas nedēļas Latvijā būs latu un eiro paralēlās apgrozības periods, kad iedzīvotāji tirdzniecības vietās vēl varēs norēķināties latos, bet atlikums tiks izdots eiro. Izņēmums ir sabiedriskais transports, kur klientiem, kas maksās latos, arī atlikums tiks izsniegts latos, bet atlikums no eiro maksājumiem tiks izsniegts eiro. Lai šajā sarežģītajā laikā norēķini ritētu raitāk, iedzīvotāji aicināti izmantot maksājumu kartes vai iespējami precīzu summu norēķiniem. No nākamā gada 15.janvāra maksājumus Latvijā varēs veikt tikai eiro.

Jaunajā gadā iedzīvotāji iekrāto skaidro naudu latos bez maksas un par oficiālo kursu varēs apmainīt pret eiro sešus mēnešus komercbanku filiālēs, trīs mēnešus 302 Latvijas Pasta filiālēs reģionos, kur nav pieejami banku pakalpojumi. Latvijas Bankā latus pret eiro varēs mainīt mūžīgi. Lai nebūtu jānīkst rindās, iedzīvotāji aicināti nesteigties mainīt naudu uzreiz pirmajās gada dienās.

Iedzīvotāji nedrīkst aizmirst rūpēties par drošību - cilvēki aicināti nenēsāt līdzi lielas naudas summas, mainīt naudu diennakts gaišajā laikā, vislabāk kopā ar kādu draugu vai radinieku. Tāpat iedzīvotāji aicināti nepiekrist darījumam, ja kāds piedāvā izdevīgāku maiņas kursu, un aicināti neatsaukties, ja kāds klauvē pie durvīm un apgalvo, ka ieradies saistībā ar eiro naudu, vēlas iepazīstināt ar eiro naudu u.tml.

Latvijā tiks lietotas tādas pašas eiro banknotes kā visā eirozonā. Uz eiro banknotēm attēloti arhitektūras elementi - logi, vārtejas un tilti. Tie simbolizē Eiropas vienotības un nepārtrauktas attīstības ideju. Banknotēm ir šādi nomināli: pieci, desmit, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro.

Eiro monētas būs ar tādu pašu skaitlisko vērtību kā latu monētas - viens, divi, pieci, desmit, 20, 50 eirocenti, kā arī viena un divu eiro monētas. Latvijas iedzīvotājiem jāatceras, ka eiro monētu aversa jeb priekšpuses dizains visās eirozonas valstīs ir vienāds, savukārt monētu reversa jeb aizmugures dizains atšķiras.

Latvijas eiro monētas kaltas īpaši Latvijai ar simboliem, kas savulaik tika izraudzīti tautas ideju konkursā. Uz Latvijas eiro centu monētām attēlots Latvijas ģerboņa attēls, savukārt uz eiro monētām - tautumeitas portrets. Latvijas eiro monētas kaltas Vācijā, Bādenes Virtembergas Valsts kaltuvē.

Lai arī eiro monētu reversa dizains atšķiras, tās ir likumīgs maksāšanas līdzeklis ikvienā eirozonas valstī. Tādējādi Latvijas eiro monētas ceļos pa visu eirozonu, savukārt Latvijas iedzīvotāju maciņos nonāks citu eirozonas valstu izdotās eiro monētas.

Pēc Latvijas pievienošanās eirozonai latu banknotes un monētas tiks izņemtas no apgrozības un iznīcinātas.

Eiropas vienotās valūtas ieviešanu Latvijā paredz valsts pievienošanās līgums Eiropas Savienībai. Latvijas virzība uz eiro nenoritēja tik gludi, kā sākumā plānots. Sākumā Latvija plānoja pāriet uz eiro 2008.gadā, taču nespēja izpildīt Māstrihtas kritērijus. Tolaik galvenā Latvijas problēma bija augstā inflācija. Savukārt ekonomiskās krīzes laikā 2009. un 2010.gadā Latvijā bija pārmēru augsts budžets deficīts.

2010.gada 24.martā Latvijas valdība nolēma, ka eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014.gada 1.janvāris, un īstenoja politiku, lai šo mērķi sasniegtu. Šogad jūnijā Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka, izvērtējot Latvijas tautsaimniecības gatavību vienotās Eiropas valūtas ieviešanai, secināja, ka Latvija izpildījusi visus kritērijus eiro ieviešanai 2014.gada janvārī. Jūlijā Eiropas Savienības finanšu ministri pieņēma gala lēmumu par Latvijas uzņemšanu eirozonā.

Eirozonā no 2002.gada ir Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija, Vācija, no 2007.gada - Slovēnija, no 2008.gada - Kipra un Malta, no 2009.gada - Slovākija, no 2011.gada - Igaunija.

Ekonomisti prognozē, ka 2015.gadā eirozonai spēs pievienoties arī kaimiņvalsts Lietuva.

Latvijā

Oktobra sākumā kopējā nodokļu parādu summa bija sasniegusi 854 miljonus eiro. "Nodokļu parāds nav noziegums, un problēmas rodas tad, ja uzņēmums mērķtiecīgi izvairās no sarunas ar VID. Mēs nevienu negribam iedzīt maksātnespējā, mēs gribam palīdzēt nonākt atpakaļ uz strīpas," uzsvēra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Svarīgākais