SIA Pirmais Baltijas kanāls (PBK), kura tendenciozā pārraide par traģiskajiem notikumiem Lietuvā 1991. gada 13. janvārī pērn oktobrī izraisīja sašutumu Latvijā un Lietuvā, saņēmis vien administratīvo sodu.
Drošības policija (DP) nekādas nozieguma pazīmes raidījumā nav saskatījusi, bet Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vēršanās prokuratūrā, apstrīdot šo lēmumu, pagaidām vēl ir bez atbildes.
Pagājuši trīs mēneši, kopš PBK, kurš reģistrēts Latvijā, raidījums Cilvēks un likums nonāca līdz televīzijas skatītājiem. Lietuvas puse rīkojās noteikti un nolēma pārtraukt PBK apraidi. Par šādu lēmumu kabeļtelevīzijas Cgates direktoram Pauļum Dambrauskam šonedēļ tika pasniegts Lietuvas valsts apbalvojums – medaļa. Tā piešķirta «par stingru pilsonisko pozīciju, principialitāti un centieniem apturēt ļaunprātīgus Lietuvu un tās vēsturi apmelojošus apgalvojumus».
Arī Latvijā oktobrī izskanēja aicinājumi vērsties ar visu likuma bardzību pret šādas apmelojošas informācijas parādīšanos sabiedriskajā telpā. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija rosināja NEPLP objektīvi un atbildīgi izvērtēt notikušo, mudinot to vērsties arī Drošības policijā. Padome piemēroja PBK vislielāko sodu – 1500 latu, taču kompānijas vadība to pārsūdzēja. NEPLP pārstāve Aija Dulevska skaidroja, ka vēl nav zināms atbildīgās instances lēmums.
Padome arī iesniedza DP raidījuma materiālu, lai tā izvērtētu, vai nav konstatējamas kriminālpārkāpuma pazīmes. Policija paziņoja, ka nav atradusi nekā naidu kurinoša, tāpēc krimināllieta nav ierosināma. Nekādu pamatojumu DP nav sniegusi, un NEPLP vēlme rast detalizētu skaidrojumu neesot radusi atsaucību, policija vien norādījusi, ka nekādi skaidrojumi tai nav jāsniedz un ar padomes pārstāvjiem neesot jātiekas. Tikai vēlāk A. Dulevska no preses uzzinājusi, ka DP ir konstatējusi dažu personu mēģinājumu apšaubīt Lietuvas un pārējo Baltijas valstu neatkarības atgūšanas un demokrātiskās iekārtas likumību, veidojot savu interpretāciju par šiem notikumiem, lai tādējādi ietekmētu sabiedrisko domu. NEPLP neesot samierinājusies ar šādu atbildi un vērsusies prokuratūrā, apstrīdot šo DP lēmumu. Patlaban gan vēl atbilde uz to neesot saņemta.
A. Dulevska uzsver: klupšanas akmens esot tas, ka uz šo gadījumu attiektos termins «naida runa», taču Latvijas likumdošanā diemžēl tā nav formulēta: «Būtu jāprecizē likums, nosakot, ka naida runa ir tā, kuras rezultātā sabiedrības grupas var vērsties cita pret citu. Naida kurināšana tiek darīta ar nodomu, un tas ir grūti pierādāms fakts.» Arī PBK raidījumu plašāks monitorings esot parādījis, ka tas nav bijis vienīgais precedents, kad izskan tendenciozi viedokļi. Tieslietu ministrijā šobrīd strādājot pie šā jautājuma. Arī Janīna Kursīte, kura darbojas Saeimas atbildīgajā komisijā, uzskata, ka šādi likuma precizējumi noteikti vajadzīgi, jo šādi gadījumi var atkārtoties: «Lai tas viss kā šajā gadījumā neapstātos kā tādā staignājā, ir vajadzīgs likuma burta spēks.