Aptur ieceri divkāršot nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu Jūrmalā

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns piektdien, 11.decembrī, izdevis rīkojumu, ar kuru apturēta darbība Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu grozījumiem, kas paredzēja iedzīvotājiem divkāršot nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā.

"Jūrmalas dome ir rīkojusies bezatbildīgi, graujot iedzīvotāju uzticību pašvaldības darbam. Ikviena pašvaldība esošajā ekonomiskajā situācijā saskaras ar budžeta ieņēmumu kritumu. Risinājums tam nevar būt papildus maksājumu ieviešana to funkciju īstenošanai, kas jau tiek finansētas no nodokļu maksātāju naudas", akcentē ministrs E.Zalāns.

Izvērtējot Jūrmalas pilsētas domes veiktos grozījumus saistošajos noteikumos par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā, secināts, ka nav bijis ne tiesiska, ne ekonomiska pamata paaugstināt nodevu.

Kā liecina domes sēdes protokols, pirms lēmuma pieņemšanas notikusi diskusija par to, ka nodevas paaugstināšana nepieciešama pašvaldības budžeta ieņēmumu palielināšanai. Kā alternatīva nodevas paaugstināšanai apspriesta arī maksas stāvvietu izveidošana.

Arī sniedzot pamatojumu ministrijai, Jūrmalas dome norādīja, ka finansiāli ekonomiskais pamatojums transporta līdzekļu iebraukšanas nodevas palielinājumam, cita starpā, ir vides aizsardzībai paredzēto izdevumu palielinājums. Tie ietver kapitālieguldījumus un kārtējās izmaksas vides aizsardzības pasākumiem - pilsētvides sakārtošanai, notekūdeņu apsaimniekošanai, atkritumu apsaimniekošanai, augsnes, pazemes ūdeņu un virszemes ūdeņu attīrīšanai, bioloģiskās daudzveidības un ainavas aizsardzībai, kā arī tūrismam labvēlīgas vides radīšanai.

Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" ūdensapgāde un kanalizācija, sadzīves atkritumu apsaimniekošana, notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana, administratīvās teritorijas labiekārtošana, u.c. ir pašvaldību autonomās funkcijas, kuru izpilde jāorganizē visām Latvijas pašvaldībām.

Līdz ar to finanšu līdzekļu iegūšana šo funkciju īstenošanai, paaugstinot pašvaldības nodevu par iebraukšanu īpaša režīma zonā, nav pamatota. Ministru kabinets īpaša režīma zonas statusu Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā piešķīris ar mērķi nodrošināt vides aizsardzību, nevis nodrošināt papildus finansējumu jebkuru pašvaldības autonomo funkciju izpildei.

No šā gada 1.jūnija ir spēkā jauns regulējums pašvaldību nodevu uzlikšanas kārtībai. Lai piemērotu nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā, tā ir jānosaka attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā, veicot sabiedrisko apspriešanu. Īpašā režīma zonas mērķis var būt ceļu satiksmes drošības uzlabošana, sabiedrības veselības, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana, kā arī dabas, īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzība.

Līdz ar to pēc 1.jūlija jauni vietējo pašvaldību saistošie noteikumi par pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās var tikt izdoti un stāties spēkā tikai gadījumā, ja īpaša režīma zona ir noteikta attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā.

Ministra E.Zalāna rīkojums par Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu darbības apturēšanu tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtīts domes priekšsēdētājam Raimondam Munkevicam.

Ministrs aicina Jūrmalas domi uzsākt darbu pie teritorijas plānojuma grozījumiem un diskusijā par īpaša režīma zonas noteikšanu aktīvi iesaistīt iedzīvotājus un vietējos uzņēmējus.

Latvijā

Šonedēļ Valsts policija nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret diviem Lietuvas pilsoņiem, kas tiek turēti aizdomās par veļas mazgāšanas produktu “Ariel” viltošanu un izplatīšanu ievērojamā apmērā organizētas grupas sastāvā. Jau ziņots, ka pagājušā gada novembrī Valsts policija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu Rīgā, Dārzciema mikrorajonā, atklāja telpas, kur pakoti un uzglabāti viltoti “Ariel” produkti, kuru ietekme uz veselību nav zināma. Aprēķināts, ka šo noziedzīgo darbību rezultātā uzņēmumam “The Procter & Gamble Company” nodarīts kaitējums vairāk nekā 739 000 eiro apmērā.

Svarīgākais